Latvijā šogad SVF atmaksās visu parādu
Latvija vienojusies ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pilnīgu starptautiskās aizdevumu programmas ietvaros saņemtā aizņēmuma no SVF pirmstermiņa atmaksu šogad.
Latvijā atmaksās 603,038 miljonus SDR (speciālās aizņēmuma tiesības) jeb 503,54 miljoni latu, informē Finanšu ministrija.
“Sekmīgi emitējot valsts obligācijas starptautiskajos finanšu tirgos ar vēsturiski zemāko vērtspapīru procentu likmi kopš Latvija veic publiskus aizņēmumus, varam spert nākamo soli un pirms termiņa atmaksāt SVF visu aizdevumu. Tas ir nozīmīgs notikums gan Latvijas ekonomikā kopumā, gan ārvalstu investoriem, jo ar to mēs apliecinām spēju sakārtot savas publiskās finanses. Šā darījuma rezultātā mēs ietaupām vairākus miljonus latu, kas netiks izlietoti procentu maksājumos, bet tos būs iespējams ieguldīt mūsu valsts izaugsmē,” pauž finanšu ministrs Andris Vilks.
SVF aizņēmuma pirmstermiņa atmaksa tiks veikta, izmantojot 5. decembra obligāciju emisijā iegūtos resursus. Kā zināms, 5. decembrī Latvija sekmīgi emitēja septiņu gadu obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru (678,8 miljonu latu) apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 2,750% gadā (ienesīgums 2,889%), kas ir vēsturiski zemākā vērtspapīru procentu likme kopš Latvija veic publiskus aizņēmumus starptautiskajos finanšu tirgos.
Starptautiskās aizņēmuma programmas ietvaros Latvija no SVF veica aizņēmumu SDR 982,24 miljonu (820,2 miljonu latu) apmērā.
Saskaņā ar aizņēmuma atmaksas grafiku Latvija aizņēmuma pamatsummu sāka atmaksāt 2012. gada martā, bet 14. septembrī jau veica daļu aizņēmuma pirmstermiņa atmaksu SDR 178,5 miljonu apmērā (149 miljonu latu).
Līdz ar maksājuma veikšanu Latvija būs pilnībā atmaksājusi starptautiskās aizņēmuma programmas ietvarā veikto aizņēmumu no SVF.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk
2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālāk
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālāk
Dabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālāk
Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālāk
Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālāk
Kulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālāk
FM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālāk
Aptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālāk
ASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālāk