• Tweet

Slimību profilakses un kontroles centrs paziņo par gripas epidēmijas sākumu no 2019. gada 11. decembra.

Gripas un citu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka 2019. gada 49. nedēļā no desmit monitoringā iekļautajām teritorijām divās pilsētās (Jelgavā un Rīgā) pacientu skaits, kuri vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs un kuriem noteikta diagnoze gripa, pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem: Jelgavā reģistrēti 265,5 gripas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem un Rīgā – 159,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Vidēji Latvijā gripas intensitāte sasniegusi 108,6 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Augstāka saslimstība reģistrēta bērniem 0 – 4 un 5 – 14 gadu vecuma grupās.

Aizvadītajā nedēļā gripas izplatība tika novērota arī Daugavpilī, Gulbenē, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā un Rēzeknē un tās intensitāte svārstās no 14,6 gadījumiem (Jūrmalā) līdz 86,5 gadījumiem (Liepājā) uz 100 000 iedzīvotājiem.

Par stacionētiem pacientiem gripas infekcijas gadījumos ziņoja slimnīcas Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Rīgā un Valmierā. Kopā monitoringā iekļautajās stacionāras ārstniecības iestādēs 49. nedēļā gripas dēļ uzņemti 80 pacienti: 77 pacienti stacionēti ar diagnozi gripa un trīs pacienti ar diagnozi gripas izraisīta pneimonija. No 80 stacionētiem pacientiem 46 bija bērni līdz 14 gadu vecuma.

Ar gripu biežāk slimo bērni un pusaudži. Taču smagāk gripa skar seniorus un cilvēkus ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu slimībām, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģiskām saslimšanām, hroniskām infekcijām, novājinātu imunitāti un adipozitāti (cilvēki ar palielinātu ķermeņa svaru). Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus – līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā.

Arī veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt vakcinētiem, lai aizsargātu savus pacientus un sevi.

SPKC vērš uzmanību, ka gripas epidēmiskās izplatības sākums nav iemesls vakcinācijas atcelšanai vai tās pārtraukšanai. Vakcinācija pret gripu nevar izraisīt saslimšanu vai pasliktināt slimības gaitu, piemēram, ja inficēšanās notikusi pirms vakcīnas saņemšanas. Atlikt vakcināciju nepieciešams, ja personai ir akūtas saslimšanas simptomi, un vakcinācija veicama uzreiz pēc atveseļošanās. Vienīgais aizliegums vakcinācijai ir alerģiska reakcija, pret kādu no vakcīnas sastāvā iekļautajām vielām.

Atgādinām, ka no 2019. gada 1. oktobra valsts apmaksā vakcīnu pret gripu bērniem no 6 – 23 mēnešu vecumam un grūtniecēm.

Nacionālais veselības dienests atgādina, ka valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu 100 % apmērā kompensē arī bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam, ja bērns slimo ar kādu hronisku saslimšanu, 50 % apmērā tiek kompensēta personām vecumā no 65 gadiem un pieaugušajiem ar hroniskām saslimšanām, savukārt vakcinācija 25 % apmērā tiek nodrošināta sievietēm līdz 70 pēcdzemdību perioda dienai. Vairāk informācijas par vakcināciju pret gripu.

Epidemiologi atgādina: lai novērstu vīrusu izplatīšanos, ja Jums ir gripa vai gripai līdzīga saslimšana, šķaudot vai klepojot, izmantojiet vienreizlietojamās salvetes, lai aizsegtu muti un degunu, un pēc tam nomazgājiet rokas. Saslimšanas gadījumā palieciet mājās un sazinieties ar savu ģimenes ārstu.

Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem (ja reģistrētais pacients dzīvo ārsta pamatdarbības teritorijā). Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa – 2,85 eiro.