• Tweet

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi prognozē, ka augusta sākums Latvijā būs silts, tomēr lietains. Arī laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs savā blogā izteicis prognozes par gaidāmo laiku augustā.

Augusts ir kalendārās vasaras pēdējais mēnesis. Viršu un riekstu, labības, sīpolu, ķiploku vākšanas un ziemāju sējas laiks. Laiks, kad nogatavojas āboli, kazenes, meža rieksti. Meža staipekņiem veidojas sporas, kartupeļiem vīst laksti un zalkšu mātīte dēj olas. Rudzu mēnesī zemniekam prātā trīs darbi: pļaut, art un sēt. Ticējums saka, ka augusta saulīte, ūdeni sildot dzisina. Viršu mēnesī smaržo pēc āboliem, sēnēm un viršu medus. Ja virši zied vairāk no galotnes – rudenī sals nāks lēnāk, bet būs stiprāks. Ja meža lazdās daudz riekstu – ziemas sākumā būs daudz sniega.

1. augusts. Jāvēro laiks, jo pirmais augusts paredz rudeni. Ja šajā dienā sauss, tad turpmākās sešas nedēļas pārsvarā sauss. Slapjš – sešas nedēļas ar lietiem. Sauss un saulains 1. augusts – būs sauss rudens. Lietains – slapjš.

2. augusts ir jaunās maizes diena jeb Elijāss. Siena laika beigas un labības pļaujas laika sākums. Šogad neizdevies siena laiks turpināsies vēl visu augustu. Par šo dienu ticējums saka: līdz pusdienai vasara, vēlāk – rudens. No šīs dienas rīti ar aukstu rasu un odi pa retam vairs kož.Ticējumi. Ja lietus līst, būs slapjš rudens. Ja saulains – rudens sauss.

7. augusts jeb Annas pēc vecā stila, nozīmīga diena laika vērojumos. Auksts rīts ar rasu, paredz aukstu ziemu. Lietaina diena – ziemā daudz sniega. Kāds laiks līdz pusdienām, tāds līdz Ziemassvētkiem. Kāds pēc pusdienām – tāds pēc Ziemassvētkiem. Sāk ievākt ievu ogas.

Labrencis jeb Uguns diena ir 10. augustā. Senči šajā dienā atpūtināja Uguns māti un uguni nekūra. Cūkas šajā dienā vairs nedzina ganos, bet lika aizgaldā. Labrencis bija arī kazu kaujamā diena. Labrencī sākas rudzu sēja, pēc Labrenča visas labības kulšanas laiks. Tāpat linu plūkšana un kartupeļu norakšana.

Ticējumi. Ja lauku apar Labrenča dienā – tur zāle neaug. Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu – būs vēls un silts rudens. Skaista Labrenča diena sola skaistu rudeni. Smidzinošs lietus un vējš Labrencī – nejauks rudens.

15. augusts – Lielā Māra jeb Vasaras Māra. Mielastam kāva aunu vai āzi. Ja bija tāds, kam zvaigzne vai krusts pierē, tad izvēlējās tādu, jo uzskatīja, ka tāda dzīvnieka ziedošana garajā ziemā pasargās no bada un slimībām. Uzkopa māju, jo kukaiņi, it sevišķi blusas, kas šai dienā izdzīti, atpakaļ vairs neatgriežas.

Ticējumi. Kāds laiks 15. augustā – tāds septembrī. Ja Lielās Māras naktī ir salna – būs agrs rudens. Ja sīpolus vāc 15. augustā – tie neizaugs lokos.

Laika vērojumiem nozīmīgas dienas ir no 16. līdz 19. augustam. Laika apstākļi šajās dienās paredz laiku no oktobra līdz janvārim. Laikā no 17. līdz 19. augustam vāc ķiplokus, sīpolus un sāk novākt agro ābolu ražu.

Bērtulis ir 24. augustā. Tā bija jēru kaujamā diena, arī rudens sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzās medus vasara, bet sākās brūkleņu laiks. Govis šajā dienā ganos nedzina, jo uzskatīja, ka čūskas govīm var pienu un asinis izsūkt.

Ticējumi. Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – būs agrs rudens. Ja Bērtuļos labs laiks – tāds viss rudens. Ja grib labus sīpolus – tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā. Ja grib garšīgu brūkleņu ievārījumu, tā jāvāra no Bērtuļos lasītām ogām.

25. augusts – Linu diena. Sākās linu plūkšana. Kad pilnā mēnesī plūc linus, tad tie ir šķiedraini. 25. augusts ir diena, kad dzērves „aiznes” launagu. Atpakaļ to „atnesīs” tikai nākamajos Jurģos (23. aprīlis).Ticējumi. Ja lido dzērves, tad oktobra vidū salst. Ja dzērves nesteidzas, ziema nāks lēni un vēlu. Ja salna – nākošgad būs labas ražas.

Par laiku augustā?

Augustā ziema ar vasaru cīnās un līdz ar to ticējums saka, ja augusta sākumā karsts, tad ziema būs auksta, sniegaina un gara. Ja augusts silts, būs vējains oktobris un vētraina ziema.

Šovasar mēreni siltais un nokrišņiem bagātais jūlijs ar līdzīgiem laika apstākļiem iesniegsies arī Rudzu mēnesī. Tur, kur nopļauts, ātri aug atāls. Arī āboliņš gan baltais, gan sarkanais stipri zied un pīlādžu daudzajos ogu ķekaros jau sārtums. Mazās skudras savus pūlīšus taisa augstus un pļavās daudz jāņeglīšu. Tas viss norāda uz pārsvarā mitru augustu un rudeni.

Atbilstoši pagājušā janvāra nozīmīgajām dienām un februārim, augusts siltuma ziņā rādās būt tuvu mēneša vidējiem rādījumiem, bet ar noslieci uz vēsāku. Nokrišņu sadalījums nevienmērīgs, bet kopumā vairāk kā parasti.

Rudzu mēneša pirmajā pusē, lielākoties līdz Labrencim (10. augusts), laika apstākļi mainīgi. Ja mēneša sākumā dažās dienās temperatūra var tuvoties plus 30 grādiem, kam var sekot stipras pērkona lietusgāzes, tad vēlāk mēreni silts un nokrišņi īslaicīgi. Mēneša vidū, laikā ap Vasaras Māru (15. augusts), kļūs vēsāks, vairāk mākoņu un vējaināks. Nokrišņi īslaicīgi. Nereti mērens sēņu lietutiņš. Augusta otrajā pusē mainīgi laika apstākļi. Siltākas un saulainākas dienas mīsies ar mākoņainām. Vairāk saulainu dienu pirms Bērtuļa (24. augusts) un temperatūras ap plus 20, plus 23. Ap Linu dienu (25. augusts) un vēlāk nepastāvīgs, vējains, nereti lietus. Mēneša beigās vēsāks, īslaicīgi nokrišņi un skaidrās naktīs vējam pierimstot salnu vietās iespējamas nakts salnas.

Šogad zemniekam Rudzu mēnesis (augusts) tāpat kā Siena mēnesis (jūlijs) sagādās tikai galvassāpes, jo nepastāvīgi laika apstākļi traucēs ne tikai labības novākšanai, bet arī ziemāju sējai.

Viršu mēnesis daudziem gājputniem ir gatavošanās laiks tālajam ceļam uz dienvidiem. Mēneša pirmajā pusē no mums atvadās svīres, ķauķīši, vālodzes. Augusta otrajā pusē arī stārķi, čakstītes, mušķērāji, čurkstītes un dabā jau nepārprotami iezogas rudens.

AVOTS: Viļa Bukša blogs

Foto: Andrius Baranauskas/ https://www.flickr.com/photos/jaudrius/ https://creativecommons.org/licenses/by-nc/2.0/