• Tweet

Jau gadiem ilgi tiek runāts par krīzi tiesu sistēmā. Ilgie lietu izskatīšanas termiņi, korupcijas iespēja, procesuālās netaisnības, pieaugošais neizskatīto lietu skaits, spriedumu kvalitāte un daudz kas cits šodien kalpo par iemeslu tam, ka sabiedrības uzticība Latvijas tiesām strauji krītas. Lai arī problēmas tiesu sistēmā iezīmētas jau sen, joprojām nav sākts darbs pie krīzes izraisošo seku novēršanas.

Kā liecina šogad veiktā Eirobarometra aptauja, Latvijas iedzīvotāju uzticība tiesu sistēmai ir viena no zemākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū – Latvijā tiesu sistēmai netic 56% iedzīvotāju.

Šis satraucošais jautājums apspriests arī pirms nedēļas Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2020 (NAP 2020) diskusijā – konferencē, kur sociologs Arnis Kaktiņš atzīmēja, ka tikai piektā daļa jeb 20% iedzīvotāju tic, ka tiesa Latvijā ir godīga un taisnīga.

Arnis Kaktiņš: tikai piektā daļa iedzīvotāju tic, ka tiesa Latvijā ir godīga un taisnīga #LVnakotne

— NAP2020 (@NAP2020) October 27, 2017

Lai arī jebkurā valstī efektīvai un drošību garantējošai tiesu sistēmas darbībai jābūt svarīgai valsts prioritātei, arvien vairāk lēmumu iezīmē būtiskas nepilnības visā tieslietu sistēmā un tas, savukārt, noved pie situācijas, kad sabiedrība izrāda pieaugošu neapmierinātību ar tiesu darbību. Pārmests tiek gan necaurskatāmais tiesas process un tā ilgums, tiesvedības izmaksas, gan arvien satraucošāk tiek uzsvērta situācija, ka procesa dalībnieki ar savām pretenzijām, sūdzībām un iesniegumiem, lielākoties, nevar vērsties nekur citur, kā vien tikai dažādu instanču tiesās.

Tā, piemēram, Latvijā darbojas trīspakāpju tiesu sistēma: pirmās instances tiesas, apelācijas tiesas un kasācijas instances tiesa. Personai ar prasību vispirms jāvēršas pirmās instances tiesā. Ja šīs tiesas spriedums neapmierina, to var pārsūdzēt apgabaltiesā. Ja arī tas prasības iesniedzēju neapmierina, tad tālāk jādodas uz Augstāko tiesu. Tomēr daudzi šo iespēju neizmanto, jo netic, ka šodien ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir pieejams taisnīgs tiesas spriedums.

Laikā, kad sabiedrības attieksme pret tiesnešu darbu un tiesām kopumā ir kritiska, iespējams, jāapsver īpaša Tiesas ombuda izveide ārpus tieslietu sistēmas, kura mērķis būtu risināt juridiska rakstura domstarpības, kas radušies starp tiesām un tiem, kas tajās vērsušies.

Latvijā tiesvedības ilgums ir daudz garāks nekā kaimiņvalstīs, vidēji katrs piektais spriedums tiek grozīts vai atcelts, spriedumi šķiet vienpusēji un nepamatoti. Nav brīnums, ka uzticība tiesu procesam samazinās. Taču uz jautājumu, ko iesākt, atbilde bieži vien izpaliek, jo ar sūdzībām, lielākoties, iespējams vērsties vien tajās pašās tiesās. Tas, savukārt, mazina ticību taisnīgam spriedumam. Ombuds būtu jauna iespēja izskatīt procesā iesaistīto pušu sūdzības, tiesu spriedumu motīvu un rezolutīvo daļu, kā arī sniegt savu neatkarīgo vērtējumu.

Līdz ar Tiesas ombuda izveidi, kas būtu neatkarīga un objektīva strīdu izskatīšanas institūcija, arī sabiedrības uzticība tiesu sistēmai varētu atjaunoties, jo iedzīvotājiem tiktu sniegta iespēja uz neatkarīgu, objektīvu, pārredzamu un taisnīgu juridiska rakstura domstarpību risinājumu vai vismaz to tiesisku izvērtējumu.