Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus

Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai, kā arī to pilsoņiem aizliegt iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā.
Šāds aizliegums noteikts arī juridiskām personām, kas reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā. To paredzēts attiecināt arī uz juridiskām personām, kurās šo valstu pilsoņiem pieder vismaz 25 procenti no pamatkapitāla daļām (akcijām), kurās Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji, kā arī juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā. Aizliegums attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti pēc šī likuma spēkā stāšanās.
Kā atzīmē tā autori, paralēli kara darbībai Ukrainā Krievijas Federācija īsteno hibrīdkaru pret citām demokrātiskām un suverēnām valstīm, kas neatbalsta un nosoda Krievijas uzsākto agresiju vai sniedz atbalstu Ukrainai cīņā pret to. Starp šīm valstīm ir arī Latvija.
Viens no Krievijas nemilitārās ietekmes īstenošanas instrumentiem un hibrīdkara elementiem ir nekustamo īpašumu pastarpināta iegūšana citās valstīs. Krievija ir izmantojusi arī savu pilsoņu klātbūtni ārvalstī kā iemeslu kara uzsākšanai, savu militāro rīcību attaisnojot ar savu pilsoņu aizsardzību. Saeima jau iepriekš uzsvērusi, ka Latvijas robežvalsts – Krievijas – uzsāktais karš pret Ukrainu pieprasa veltīt īpašu uzmanību Latvijas valsts drošības aizsardzībai un domāt par jauniem valsts drošības aizsardzības pasākumiem, pauž likuma autori.
Anotācijā uzsvērts, ka darījumu puses likumu nezināšana neatbrīvo no likumu ievērošanas pienākuma. Personām jāizvēlas tādi darījuma subjekti, kas atbilst likuma kritērijiem, un tās nevar aizbildināties ar to, ka nezināja likuma nosacījumus. Līdz ar to potenciālajam nekustamā īpašuma pārdevējam būs jāizvērtē, ar ko tas slēdz pirkuma līgumu, un jārēķinās ar sekām, kas noteic, ka saskaņā ar likumu šis darījums nebūs spēkā.
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk