• Tweet

Politiskā partija KPV LV pirms 13. Saeimas vēlēšanām tika uzskatīta par “tumšo zirdziņu”, kas vislielāko popularitāti iemantoja pēc tam, kad tai pievienojās advokāts Aldis Gobzems. Ja sākotnēji partijas izredzes iekļūt Saeimā bija neskaidras, tad jau pagājušā gada jūnija beigās bija skaidrs, ka tieši Gobzemam bija izdevies KPV LV izvirzīt priekšgalā. Savukārt balsojums par “Jaunās Vienotības” valdību gan kļuva par pirmo un vissmagāko klupšanas akmeni partijā, kas līdz šim izskatījās uzticama un stabila. Tuvojoties KPV LV kongresam, skaidrs, ka tur pieņemtajiem lēmumiem vai nu jākļūst par pagrieziena punktu, vai arī jānogremdē partiju pavisam.

Tas, ka kaut kas ar KPV LV nav kārtībā, bija redzams jau tad, kad politiķis Artuss Kaimiņš, kura stiprā puse līdz šim bija tieša pretinieku konfrontācija un spēcīgas uzrunas no Saeimas tribīnes, aizdomīgi pieklusa un nebija gatavs atbalstīt pašas partijas veidoto valdību Alda Gobzema vadībā. Vēlāk gan atklājās, ka nesaskaņas starp abiem partijas līderiem, kuri līdz vēlēšanām saderēja kā cimds ar roku, aizsākušās pēc Kaimiņa piedāvājuma partijai saņemt 100 000 eiro no Šveices advokāta Rūdolfa Meroni. Par to no Saeimas tribīnes paziņoja pats Gobzems.

Gobzems apgalvoja, ka Kaimiņš esot ticies ar kādu “Gobiņa kungu”, kas tautā esot zināms kā “Meroni kasieris”, un partijas “Vienotība” politiķi Arti Kamparu. Deputāts atsaucās uz sarunu, kurā esot piedalījies gan viņš, gan Kaimiņš un vēl kādas trīs personas un kurā Kaimiņš esot norādījis, ka situācijā, kad partijai nav naudas, “Rūdolfs ir gatavs dot 100 000 eiro”. Sarunā klātesošie esot noraidījuši šo ideju. Neilgi pēc šī paziņojuma sekoja Gobzema izslēgšana no partijas.

Tas no partijas lika novērsties arī vairākiem iepriekšējiem KPV LV atbalstītājiem, sadalot tos divās nometnēs “Gobzema” un “Kaimiņa”. Skaidrs gan, ka KPV LV vairs neatgādina to partiju, kas pirms Saeimas vēlēšanām solīja cīnīties ar “vecajiem vēžiem” un korupciju, jo piekrita iet “Vienotības” valdībā, aizbildinoties ar to, ka “citas izejas jau nav”.

Savukārt savus solījumus vēlētājiem partija, šķiet, pilnībā aizmirsusi pierādot, ka tā ne ar ko neatšķiras no tām partijām, kuras pirms vēlēšanām Kaimiņš & Co aktīvi kritizēja. Uz to norādījis arī Gobzems. “Pirms vēlēšanām, apbraukājot Latviju un cilvēkiem acīs skatoties, tika solīts samazināt ministru un ministriju skaitu, samazināt valsts pārvaldi un tās izdevumus. To Artuss Kaimiņš darīja, vēl krāšņi stāstot, ka cilvēku skaits valstī samazinās, bet Saeimā uzcelta papildus ēka. Tagad pēc vēlēšanām tas pats Artuss Kaimiņš pieprasa degvielas kompensāciju pie savas 3100 eiro algas, jo no Kronvalda parka viena gala līdz otram uz darbu Saeimā viņam pienākas kompensācija. Solījumi samazināt ministriju skaitu un valsts pārvaldi, pat tikai to izvērtēt līdz 2020. gadam, nav nekas, jo tagad katru dienu saliektu muguru jāliela Kariņš. Citādi izdos, citādi nebūs amati, citādi nebūs 3100 eiro mēnesī. Tauta? Kāda vairs tauta. Tas bija iepriekšējā Saeimā. Tagad samazināt ministru un ministriju skaitu, samazināt valsts pārvaldi traucē oligarhi, droši vien Lembergs, nevis balsošanas poga, uz kuras rakstīts “Par”,” no tribīnes sacīja Gobzems.

KPV LV tuvojošais kongress varētu būt izšķirošs partijai, jo šobrīd uz spēles ir likta ne tikai partijas reputācija, bet arī dzīvotspēja. Jo skaidrs, ka, lai spētu restartēties, tad ir jāizdara kaut kas ļoti vērienīgs un grūtākā izvēle varētu būt saistīta ar partijas dibinātāju Artusu Kaimiņu, kurš pēc būtības vēlētāju acīs tiek uzskatīts par galveno nodevēju. Tikai atbrīvojoties no Kaimiņa, partija varētu cerēt uz iespēju atgūt savu labo slavu un reanimēties vēlētāju acīs. Tas, vai KPV LV spers šādu soli, gan atkarīgs vienīgi no tās pašas partijas, bet jau tagad skaidrs, ka tā varētu būt politiskā spēka vienīgā iespēja atgūt vēlētāju uzticību.

Foto: F64