27/12/2011, Kategorija: Politika

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses pārstāvim Andrim Vitenburgam nācās grūti taisnoties par biroja iejaukšanos pasažieru vilcienu pasūtījuma konkursa norisē.

KNAB iejaukšanās vilcienu pasūtījuma konkursa norisē izskatās pēc biroja un tā jaunieceltā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka palīdzības Valda Dombrovska trešajai valdībai, kura jau mēnešiem ilgi nespēj saprast vilcienu pasūtījuma konkursa rezultātus. Konkursa gatavošana un norise ilgst kopumā gadus piecus, no kuriem lielākā daļa laika attiecas uz pirmo, otro un tāpat tagadējo V. Dombrovska valdību. Saprota mi un apsveicami, ka valdība interesējas par lielāko valsts pasūtījumu, kas izmaksu ziņā zaudē tikai Rīgas pašvaldības pasūtītajam Dienvidu tiltam, bet nesaprotama (vai aizdomīga, vai apkaunojoša) ir valdības nespēja paveikt pašas izvēlētu darbu. Ir lieliski zināms, ka šā darba grafiku diktē nepieciešamība pabeigt vilcienu būvi Eiropas Savienības 2007.–2013. ga da plānošanas periodā, kas jau tagad šķiet neticami, jo tieši valdība izjauca vilcienu pasūtīšanu vismaz 2011. gada beigās.

«Latvijas valdības neizprotamā rīcība un darbības ap a/s Pasažieru vilciens (PV) jauno vilcienu iepirkuma konkursu visai pasaulei uzskatāmi demonstrē, ka Latvija nav uzticama sadarbības partnere,» izteikt acīmredzamo publiski uzņēmās Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.

«Vai tiešām iepirkuma izsludināšanas laikā nevienam nebija galvas uz pleciem, lai izstrādātu konkrētus spēles noteikumus? Tagad, kad konkurss ir noslēdzies un zināms uzvarētājs, pieprasīt dažādu papildu informāciju un izvirzīt papildu nosacījumus – tā ir tāda bērnu spēle,» turpināja V. Rantiņš.

 

Ministri par pasūtījumu spriež tikai un vienīgi slēgtās valdības sēdēs, tāpēc nav zināms, kādu informāciju viņi prasa un ko nespēj saprast bez aizvien tālākiem paskaidrojumiem. Ministru prezidenta preses pārstāvim Mārtiņam Pankem par notiekošo nav cita skaidrojuma kā vien atgādinājums par pasūtījuma lielumu un ES solījumu segt 100 miljonus latu no vilcienu būves izmaksām. Tas patiešām varētu nenotikt, ja Eiropas Komisija atklātu pārkāpumus konkursa norisē, bet tā nav atbilde kaut vai uz V. Rantiņa jautājumu, vai tiešām pirmajā un otrajā V. Dombrovska valdībā «nevienam nebija galvas uz pleciem» utt.

Izskatās, ka no spiedīgās situācijas V. Dombrovski izpestīt mēģināja J. Streļčenoks. Birojs 12. decembrī ir nosūtījis par konkursa norisi atbildīgajai Satiksmes ministrijai vēstuli, kurā apgalvots, «ka minētajā finanšu instrumentu līdzfinansētajā projektā ir notikuši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi» un tāpēc konkursa «procedūra bija jāizbeidz» bez vilcienu pasūtīšanas. Tiktāl viss atgādina neseno situāciju ar sākotnēji pieteikto Krājbankas administratoru Aigaru Lūsi, kura kandidatūras noraidīšanu V. Dombrovskis panāca ar apgalvojumiem, ka viņa rīcībā esot vārdā nenosauktu tiesībsargājošo iestāžu publiski neizpaužamas ziņas par A. Lūsi. Ar V. Dombrovska amata autoritāti toreiz pietika, lai A. Lūša kandidatūru noraidītu. Vilcienu gadījumā V. Dombrovska apgūtā shēma jau ir izjukusi, jo Satiksmes ministrija nodeva atklātībā visu KNAB vēstuli. Tā atklājās, ka KNAB nespēj norādīt nevienu «regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu». Neapšaubāmi, ka konkursa gaitā tā dalībnieki ir sūdzējušies viens par otru, bet šīs sūdzības savas kompetences ietvaros ir izskatījis Iepirkumu uzraudzības birojs, kura lēmumi ir pārsūdzami tiesā. KNAB šajos procesos nav nekādas kompetences un pilnvaru.

«Birojs var paust viedokli,» biroja un tā vadītāja darbošanos sarunā ar Neatkarīgo aizstāvēja A. Vitenburgs. Pēc viņa teiktā, biroja viedoklis neuzliek nekādus pienākumus ne valdībai, ne Satiksmes ministrijai, ne PV.

Ja šīs instances vēlas, lai slēdz līgumu kaut šodien, bet atceras par KNAB lūgumu «izvērtēt PV valdes locekļu pieņemtā lēmuma par konkursa «Līgums par jaunu elektrovilcienu …» rezultātu apstiprināšanu». Tā, lūk, pēc A. Vitenburga skaidrojuma, esot vienīgā ievērības cienīgā KNAB vēstules frāze, bet viss pārējais esot tikai konspektīvs atgādinājums par ļoti garo konkursa gaitu.

Nav saprotams, kāpēc Satiksmes ministrija bez īpašiem KNAB norādījumiem nepilda savus pienākumus, kādus automātiski uzliek PV kapitāla pārvaldīšana. Ja tā tas notiek, tad tur KNAB patiešām būtu jāizmanto operatīvās darbības tiesības un jāved uz cietumu tās PV, Satiksmes ministrijas un varbūt vēl kādas amatpersonas, kuras uzpircis par konkursa uzvarētāju atzītā spāņu firma Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF). Tomēr tikpat labi iespējams, ka valdošās koalīcijas partijām vai personīgi to vadītājiem samaksājuši CAF konkurenti. Tagad uz vietām šādu aizdomīgu amatpersonu rindā ir pieteikušies arī KNAB darbinieki ar J. Streļčenoku pašā priekšgalā.

Avots: nra.lv

471 skatījumi




Video

Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai

03/06/2026

3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...

Lasīt tālāk
Video

Darbu sāk Andra Kulberga valdība

28/05/2026

Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā

28/05/2026

Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...

Lasīt tālāk
Video

Evika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam

28/05/2026

Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...

Lasīt tālāk
Video

Evikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija

27/05/2026

Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai

03/02/2026

3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...

Lasīt tālāk
Video

LTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto

03/02/2026

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”

23/01/2026

23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki

20/01/2026

“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai

05/12/2025

Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...

Lasīt tālāk