Kolēģi: Bordāns neveiks varoņdarbus
Nosvērts, apdomīgs melnā darba darītājs, taču bez līdera dotībām, – tā Jāni Bordānu, kuru Saeima rīt apstiprinās tieslietu ministra amatā, raksturo līdzgaitnieki, kuri ar šo politiķi strādājuši jau kopš viņa karjeras pirmsākumiem.
Lai gan Jānis Bordāns aktīvajā politikā darbojas jau kopš Tautas frontes un 5. Saeimas laikiem, plašākai sabiedrībai viņš joprojām ir maz pazīstams. Kolēģi gan par to nav pārsteigti, jo rakstura dēļ J. Bordāns nekad nav vēlējies izvirzīties priekšplānā.
Pirmajā neatkarības gadu parlamentā 5. Saeimā J. Bordāns tika ievēlēts no partijas Latvijas ceļš saraksta. Analizējot J. Bordāna personību, viņa tā laika kolēģi Anna Seile, Jānis Lagzdiņš un Uldis Osis min ļoti līdzīgus raksturojumus. No vienas puses, ļoti precīzs, skrupulozs, ar stingriem dzīves principiem, no otras puses – nepamanāms, delikāts, bez cīnītāja gara.
Smalka politiska spēle
Kā zināms, 20. jūnijā par demisiju paziņoja iepriekšējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL!TB/LNNK), kuram ar premjeru Valdi Dombrovski radās nepārvaramas domstarpības ebreju īpašumu kompensācijas jautājumā. Lai gan pēkšņā ministra aiziešana bija pārsteigums ne vien koalīcijas partneriem, bet arī daudziem Nacionālās apvienības pārstāvjiem, valdības partijām tomēr izdevās saglabāt trauslo koalīcijas stabilitāti. Aizkulisēs gan baumoja, ka pēc G. Bērziņa demisijas atmosfēra koalīcijā bijusi ugunsbīstama, jo premjers par ministra aiziešanu uzzinājis, atrodoties ārzemju komandējumā, savukārt pirms tam nacionāļi nav devuši pat ne mazāko mājienu par arvien augošo neapmierinātību. Pēc G. Bērziņa demisijas publiskajā telpā izskanēja spekulācijas, ka VL!TB/LNNK ar šo soli apzināti šūpo valdību, lai panāktu ministriju pārdali un Ekonomikas ministrijas nonākšanu savās rokās. Pastāvēja gan aizdomas, ka šīs baumas, atspēlējoties nepaklausīgajiem partneriem, izplata partija Vienotība. Taču VL!TB/LNNK atbildes gājienā esot piedraudējusi, ka tieslietu ministra postenim tiks virzīts Aigars Lūsis, kurš nav Vienotības ieredzēts, kopš centās uzņemties Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrēšanu. Nevēloties pieļaut A. Lūša darbību valdībā, Vienotība bez ierunām akceptēja kompromisa figūru J. Bordānu.
Jāpiebilst, ka J. Bordāns savulaik pametis gan LC, gan Vienotības rindas, taču Nacionālajā apvienībā pagaidām nav iestājies. Tās līderis Raivis Dzintars Neatkarīgajai norāda, ka tas gan nemazinot VL!TB/LNNK uzticību šim politiķim, jo viņš solījis tuvākajā laikā iestāties vienā no apvienību veidojošajām partijām. Tieši kurā – tam, pēc R. Dzintara teiktā, nav nozīmes. Apvienības līderis arī piebilda, ka J. Bordāna politiskā vēsture neliecinot, ka viņam nevar uzticēties, jo nākamais tieslietu ministrs esot godprātīgs profesionālis.
Lāčplēsis nebūs
Viena no ilggadējām parlamentārietēm politiķe Anna Seile norāda: «Jānis Bordāns ar skaļām aktivitātēm nekad nav izcēlies, taču viņš ir ļoti lietišķs, ar precīzi formulētu, profesionālu viedokli. Viņam piemīt vēlme būt objektīvam, šis politiķis vienmēr ir meklējis problēmas sakni un aktīvi rosinājis likumdošanas uzlabojumus. Neraugoties uz to, ka politikā viņš darbojas jau ilgus gadus, Jāņa Bordāna biogrāfijā nav lielu skandālu, kas apliecina augstus morāles standartus.» A. Seile arī uzskata, ka J. Bordāna galvenais pluss ir tas, ka «viņš ir apzinīgs melnā darba darītājs, kuram daudz svarīgāks ir procesa iznākums, nevis tukša gozēšanās slavas staros».
Šim viedoklim piekrīt arī kādreizējais Latvijas ceļa līderis, ilggadējais parlamentārietis Jānis Lagzdiņš. «5. Saeimā Jānis Bordāns nebija pamanāms, viņš nerāvās pirmajās rindās,» neslēpa politiķis. «Taču viņa lielākā priekšrocība ir apdomīgums, izsvērti lēmumi un profesionalitāte. Jā, viņš neveiks Lāčplēša varoņdarbus, taču tieši tāds cilvēks šobrīd ir nepieciešams Tieslietu ministrijai. Tur jābūt vadītājam, kurš pārdomāti un pakāpeniski veiks uzlabojumus, nevis rīkos revolūciju. Jāņa Bordāna kandidatūra ir laba Nacionālās apvienības izvēle, jo viņam piemīt potenciāls izveidoties par jaunu līderi. Atšķirībā no daudziem citiem tēvzemiešiem, kuri runā lozungos un maz dara, Jānis Bordāns ir darītājs, kurš mazāk spēlē uz publiku. Iespējams, vadot nozari, šāds korektums un takta izjūta pat var kļūt par mīnusu, jo ministram ir jāmāk runāt ar sabiedrību, taču laba padomnieku komanda šo problēmu ātri izlabos.»
Arī ekonomists, kādreizējais 5. Saeimas deputāts Uldis Osis sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka J. Bordāns viņa atmiņā palicis kā nepamanāms, taču disciplinēts deputāts. «Līdera dotību viņam noteikti nav, taču viņš bija apveltīts ar milzīgu atbildības izjūtu. Uz viņu varēja paļauties,» sacīja U. Osis.
Velk paralēles ar premjeru
Visi trīs aptaujātie J. Bordāna kolēģi bija vienisprātis, ka pēc savām rakstura īpašībām topošais tieslietu ministrs sasaucas ar šā brīža premjeru Valdi Dombrovski. Viņi abi esot cilvēki, kuri nealkst pēc publicitātes, nemēdzot atrasties uzmanības centrā, necenšas uzņemties līdera funkcijas, taču lieliski pārzina savas nozares, vienmēr izpēta visus lietas apstākļus un ļoti apzinīgi pilda viņiem uzliktos pienākumus.
***
Jānis Bordāns
• Dzimis 1967. gada 21. jūnijā Balvos.
• Ieguvis grādu tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē.
• Darbojies Latvijas Tautas frontē.
• Bijis LR Ārējās tirdzniecības ministrijas starptautisko līgumu nodaļas speciālists.
• 5. Saeimas deputāts partijas Latvijas ceļš frakcijā.
• Bijis individuāli praktizējošs zvērināts advokāts.
• Kandidējis 10. Saeimas vēlēšanās no Vienotība saraksta.
• Kandidējis 11. Saeimas vēlēšanās no VL!TB/LNNK saraksta.
• Bijis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Avots: LETA
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk