• Tweet

Tiesnesis Ziedonis Strazds ir jau vismaz trešais upuris KNAB uzsāktajā vērienīgajā izstrādē pret… neticēsiet – Rīgas Mūzikas internātvidusskolas vadību.

KNAB šajā lietā iedarbinājis visu tā rīcībā esošo represīvo mašinēriju – noklausīšanos, izsekošanu, psiholoģisko ietekmēšanu; vērienīgajai operācijai tikuši piesaistīti brīvprātīgie palīgi, kas no specdienestu viedokļa ir riskants pasākums, jo draud ar slepenās aģentūras iegāšanu.

Jautājums – kāpēc šī briesmīgā mašinērija jāpalaiž pret pilnīgi nevainīgu un apolitisku iestādi, kāda ir Rīgas Mūzikas internātskola, kurā mācās bāreņi un bērni no trūcīgām ģimenēm? Visticamākā no versijām ir – tāpēc, ka šī iestāde atrodas blakus 21. gadsimta supercietoksnim, leģendām apvītajai jaunajai ASV vēstniecības ēkai īpaši apsargātā zemes pleķī starp Kalnciema ielu, Ulmaņa gatvi un Remtes ielu.

Bet kāds gan sakars Mūzikas internātskolas amatpersonām ar supercietokšņiem, specoperācijām un visu pārējo, ko parasts cilvēks tikai filmās ir redzējis? Izrādās, Mūzikas internātskolas amatpersonas izmisīgi pretojas, lai skola netiktu pārcelta uz citu, mazāk iekārojamu Rīgas teritoriju – šo versiju Neatkarīgajai pauda vairākas no daudzajām šajā lietā iesaistītajām personām. Bija arī citas, piezemētākas versijas, tomēr neviena no tām nebija glaimojoša KNAB.

Cita starpā, vairāki avoti apliecināja, ka Mūzikas internātskolai pret ASV vēstniecību nekādu pretenziju nav, jo tā esot skolai kompensējusi vēsturiski piederējušo zemes gabalu, kas bijis nepieciešams vēstniecības celtniecībai. Tomēr parādījušies arī citi nopietni gribētāji, kuru plāniem Mūzikas internātskolas pašreizējā atrašanās vieta acīmredzami traucē.

Pirmais upuris šajā lietā bija Mūzikas internātskolas direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos Zigmunds Liepa. Viņš KNAB uzsāktā kriminālprocesa dēļ zaudēja veselību un amatu. Pēc pusotru gadu ilgušām represijām pret Z. Liepu KNAB izmeklētājs atzina, ka aizdomas neesot apstiprinājušās un, «ņemot vērā prezumpcijas nevainīguma principu», kriminālprocess tika izbeigts.

Kriminālprocesa laikā Z. Liepa pārcieta divus infarktus un vienu insultu. Savukārt darba devējs – Izglītības un zinātnes ministrija –, neraugoties uz veselības stāvokļa straujo pasliktināšanos, paziņoja, ka viņš ministrijas acīs zaudējis uzticību un tiek atbrīvots no amata.

Otrs upuris ir Mūzikas internātskolas direktore Maija Leipciga, kura apsūdzēta par to, ka, pēc KNAB versijas, esot noformējusi darbā fiktīvus darbiniekus, turklāt ar darbiniekiem slēgusi papildu vienošanās par blakusdarbu, izvirzot nosacījumu atdot viņai daļu no saņemtā atalgojuma.

Krimināllieta jau nodota tiesai, un notikušas vairākas tiesas sēdes, kurās atklājušās pavisam trakas lietas. M. Liepciga izvirzītās apsūdzības neatzīst.

Savukārt trešā cēliena galvenais varonis ir tikko publiski nozākātais tiesnesis Ziedonis Strazds, kuram tika uzticēta M. Leipcigas notiesāšana, tomēr – tā vien izskatās – viņš ar šo pienākumu netika galā.

«Lietiņa līdzīga»

Tiesas procesā pret M. Leipcigu vairāki liecinieki pēkšņi sāka liecināt pilnīgi citādi nekā KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Kad lieciniekiem tika uzdots jautājums – kāpēc šāda atšķirība –, atklājās, ka liecinieki ir skarbi ietekmēti. Prokurors vēlējies, lai stāsti par ietekmēšanu neparādītos tiesas sēžu protokolos, tomēr tiesnesis Z. Strazds bijis nelokāms – viss, kas noticis tiesas zālē, protokolos ir jāatspoguļo.

Tiesnesis spēris arī nākamo viņa personīgajam liktenim nepareizo soli un aicinājis uz tiesu sniegt liecības divas ietekmīgas KNAB darbinieces – Lienīti Šikori un Agitu Znotiņu. Un tad jau vairs ilgi nebija jāgaida – pie paša tiesneša Z. Strazda KNAB ieradās ar kratīšanu. Viņa advokāts Pāvels Rebenoks atcerējās, ka kratīšanas laikā KNAB darbinieki izmetuši frāzi par to, sak, «atceries mūsu lietiņu, kuru tu iztiesā – tā ir līdzīga tavējai».

Patiesības stunda

Tiesas sēžu protokoli, kurus Neatkarīgā ieguva no avotiem, kas nekādā veidā nav saistīti ar Mūzikas internātskolas lietām un to atzariem, apraksta gluži šokējošus notikumus.

Viena no galvenajām lieciniecēm, uz kuras liecībām KNAB balstīja apsūdzību M. Leipcigai – Mūzikas internātskolas noliktavas pārzine L. B., vaicāta, kāpēc atšķiras viņas pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB un šobrīd tiesā sniegtās liecības, teikusi vēsturiskus vārdus: «Laikam tas taisnības brīdis pienācis.» Tālāk sekojis stāsts par KNAB izmantotajām metodēm, lai iegūtu vajadzīgās liecības.

Pirmoreiz lieciniece KNAB pratināta sešas stundas. Kad tobrīd vēl internātskolas darbiniece beidzot devusies mājās, sētā pie durvīm viņu sagaidījis KNAB izmeklētājas Lienītes Šikores vīrs Anrijs Šikors. Lieciniece viņu pazinusi, jo abi bijuši bērnības draugi; viņa zinājusi arī to, ka Anrija «sievas kundze ir KNAB diezgan augsti stāvoša persona». Anrijs lieciniecei piedāvājis variantu. Tā būtība – «vai nu es neredzēšu, kā mans bērns pabeidz skolu, vai es sniedzu tādas liecības, kādas man vajadzēs sniegt», L.B. liecinājusi tiesā. Anrijs arī norādījis – «lai viss būtu kārtībā», «jāparaksta tas, kas tiek uzrakstīts», «jāsaka tas, ko man liks teikt».

Kad nākamo reizi lieciniece aizbraukusi uz KNAB, viņai piemeklēta advokāte, kas vēlāk izrādījās KNAB izmeklētājas draudzene. Lieciniece tiesā vairākkārt uzsvēra, ka advokāte un izmeklētāja ir bijušas «draudzenes, ne tikai paziņas».

Uzmanies no labvēļiem!

Pratināšanās KNAB «tika uzdots jautājums, kurā jau bija atbilde». Pratināšanas protokolu, kā jau mācīta, «es neizlasīju, bet parakstīju», tiesai atzina lieciniece. Par motīviem, kāpēc paļāvusies uz izmeklētāju godaprātu, lieciniece klāstīja: «Tā ir mana kļūda, bet es ātrāk gribēju tikt projām.» Rīcību ietekmējusi arī advokātes klātesamība: «Nelasīju, jo man blakus bija advokāte. Domāju, ka šim cilvēkam var uzticēties. No viņas cilvēcīgās saskarsmes man neienāca prātā, ka tā var sagrozīt /liecības/.» «Tajā brīdī es domāju par sevi, saviem bērniem, es gribu redzēt, kā viņi izaug, lai es tiktu mājās. Bet tagad ir tas brīdis pienācis, kad es nevaru Maijai paskatīties acīs un pateikt un vainot viņu par to, ka es tur esmu mainījusi liecības. Mēs visi esam cilvēki. Man ir trīs meitas, es viņas audzinu viena pati. Tāpēc arī šīs liecības mainās.» «Liecības atšķiras. Patiesība ir šodien,» tiesā emocionāli atzina bijusī internātskolas darbiniece.

KNAB būcenis

Ietekmēti tikuši arī citi liecinieki. Raksturīgs paņēmiens ir bijis negaidīta KNAB darbinieku uzrašanās uz ielas un ievilkšana automašīnā, sagaidīšana kāpņu telpā, pratināšana vai pārrunas bez protokola u.tml.

Internātskolas audzinātājas B.I.T. ietekmēšanai izmantojuši viņas slimību – klaustrofobiju, kaut gan attiecīgu medicīnisko izziņu viņa iesniegusi KNAB. «Man tas KNAB būcenis joprojām ir prātā. Tur loga nebija. Durvis man bija aiz muguras, es skatījos, vai kāds neaizslēdz,» viņa liecinājusi tiesā. Par protokolā lietotajiem traktējumiem lieciniece ir mēģinājusi strīdēties ar izmeklētāju, tomēr viņš strupi brīdinājis, «ka man galvenais ir tikt no turienes ārā». Izmeklētāji – «divi jauni puiši» – vēlāk viesojušies arī pie viņas mājās.

Internātskolas galdnieks N.K. par KNAB metodēm tiesā liecinājis pavisam tieši. «Mani toreiz KNAB piespieda. Ieradās 8os no rīta. Sāka «spiest», un es nezināju, kas īsti jāsaka.»

Internātskolas apkopējs Ī.V., stāstot par to, kāpēc liecības atšķīrušās, piesaucis pat Šekspīru: «Izmeklētājs nāk virsū gandrīz ar pusnazi, tad es nezinu nevienu, māti arī var aizmirst, tās visas ir muļķības.» «Es pie izmeklētājiem «nemētājos», ja mani ieliek atsevišķā istabā, es esmu pietiekami vecs, man ir 67 gadi, tad es arī Hamleta tēva garu varu izsaukt,» – šādas liecības atspoguļotas tiesas sēdes protokolā.

Nav jau Krievija

Kāds krievu tautības internātskolas darbinieks (elektriķis) KNAB pratināts bez tulka, un arī viņa liecības tiesā būtiski atšķīrās. Jautāts par tulku, viņš tiesā liecinājis: «Es KNAB teicu, ka man nevajag tulku. Es teicu, ka ticu, jo viņiem ir tik godīgas sejas. Nav jau Krievija.»

M. Leipcigas lietā liecinājis arī iepriekšminētais internātskolas direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos Z. Liepa. Viņš būtiski mainījis liecības, paskaidrojot: «Toreiz izmeklētājs sāka stāstīt priekšā, izmeklētājs rakstīja. Viņi divatā sēdēja, viens rakstīja protokolu, nosauca jautājumu, pats atbildēja priekšā, mēģināja noformulēt atbildi. Protokolu parakstīju, godīgi sakot, nemaz neizlasīju protokolu. Ja 10.00 no rīta sākas nopratināšana, pēc insulta, pēc tam bija kratīšana, atņem telefonu, lemj, vai «sēdinās mani vai nesēdinās», tad kā pēc tam ir iespējams kaut ko normāli parakstīt!» «Apstiprināt liecības šobrīd nevaru, tad mana doma bija savādāka.» «Izmeklētāji uzdod jautājumus, paši visu stāsta, un pats diktē, kā rakstīt atbildi, es nemeloju. Ja divus vārdus pamaina vietām, tad jau mainās teikuma loģika,» Z. Liepas liecības atspoguļotas tiesas sēdes protokolā.

KNAB gaļasmašīna

Kā jau iepriekš minēts, Z. Liepa bija pirmais, pret kuru šajā lietā tika palaista KNAB gaļasmašīna. Kriminālprocess tika uzsākts 2010. gada 26. aprīlī, bet 24. augustā viņš tika atzīts par aizdomās turēto vairākos amata noziegumos. Apsūdzības bija smagas un pat fantastiskas – Z. Liepa esot «pieprasījis un ņēmis kukuļus», «tīši, ļaunprātīgi un mantkārīgā nolūkā izmantojis savu dienesta stāvokli», «veicis pirkumus personiskajām vajadzībām par skolas finanšu līdzekļiem», «nodarījis būtisko kaitējumu valsts varai un pārvaldības kārtībai».

Z. Liepam piemērots drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Rīgas Mūzikas internātvidusskolas direktora vietnieka amata pienākumus un liegums tuvoties tuvāk par 300 metriem septiņām personām, tostarp gan saviem kolēģiem, gan viņam pavisam nepazīstamām personām.

Z. Liepas darba un dzīves vietās, automašīnā tika veiktas kratīšanas, viņam un viņa kolēģiem atņemti mobilie telefoni. Kā skaidroja Z. Liepa, kratīšanas bijušas nelikumīgas, jo tās tikušas veiktas divarpus mēnešus pēc sankcijas saņemšanas. Par kliedzošāko nekaunību Z. Liepa uzskata tiesībsargu ielaušanos viņa dēla dzīvoklī, lai pārliecinātos par to, vai tur nav tāds pats ūdenssildītājs Thermor 10L par 94,15 latiem, kāds iepirkts skolas vajadzībām. Lai saņemtu sankcijas iekļūšanai dēla dzīvoklī, kā uzskata Z. Liepa, KNAB maldinājis rajona virsprokuroru, izmantojot manipulācijas ar iepriekš noklausītajām viņa un dēla telefona sarunām.

Skumjie rezultāti

Ar iedragātu veselību, palicis bez darba un iztikas līdzekļiem, Z. Liepa centās aizstāvēt savas tiesības, rakstot sūdzības Ģenerālprokuratūrai. Viss velti. Pierādījumu vākšana KNAB nevedās, un 2011. gada 14. novembra lēmumā par krimināllietas izbeigšanu izmeklētājs Ruslans Balakleiskis atzinis, ka «netika iegūti papildus apsūdzošie pierādījumi, kuri tieši vai netieši norādītu par skolas direktores vietnieka Z. Liepas saistību ar viņam inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem», «visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jātulko par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību» un «ņemot vērā prezumpcijas nevainīguma principu, ir jāsecina, ka Z. Liepas rīcībā nav noziedzīga nodarījuma sastāva».

Nepakļāvīgajiem – krimināls

«KNAB bija iespēja un pienākums vēl pirms kriminālprocesa uzsākšanas un rupjas iejaukšanās personiskajā dzīvē pārliecināties, vai noziegums patiešām ir noticis, vai skolas vārdā noslēgtie līgumi skolai patiešām ir neizdevīgi, vai es patiešām pirku mantas par skolas naudu personiskām vajadzībām,» atminoties notikušo, Neatkarīgajai norādīja Z. Liepa.

Vaicāts, kādēļ KNAB tik sirdīgi vērsies tieši pret Mūzikas skolas vadību, Z. Liepa skaidroja, ka tas varētu būt saistīts ar skolas vadības stingro nostāju nepārcelt skolu uz citām telpām. «Mūsu direktore ar dzelžainu roku neļāva mainīt skolas vietu. Protams, zināmas izmaiņas skolas teritorijā ieviesa jaunuzbūvētā ASV vēstniecība. Skolai par sagādātajām neērtībām saistībā ar šo būvi tika piesolīta milzu nauda, kura tā arī pazuda Rīgas domē. Esmu dzirdējis, ka skolas teritoriju iekārojuši arī vācieši un franči. Turpinoties spiedienam pārcelt skolu, uzzinājām, ka par mums, skolas vadību, KNAB nosūtīts anonīms ziņojums. Tad arī viss sākās. 2010. gada janvārī mūs apciemoja darba inspekcija, aprīlī tika uzsākts kriminālprocess, bet augustā jau tikām kratīti. Pa to starpu vēl parādījās viena Rīgas domes deputāta pieprasījums par algu izmaksām skolas administrācijai.

Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs