• Tweet

Šobrīd valdība ir nolēmusi, ka jācīnās ar viltus ziņu lapām, taču efektīvāki līdzekļi cīņā ar viltus ziņām ir nevis aizliegumi, bet gan sabiedrības izglītošana un mediju stiprināšana, intervijā Latvijas Radio sacīja Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne. Vīzija, kā to izdarīt, ir akadēmisko spēku, nevalstisko organizāciju un žurnālistu iesaistīšana melu dekonstrukcijas mehānismā.

Viltus ziņas, kas pēdējā laikā pārpludina sociālos tīklus, visbiežāk iedalās divās grupās. Pirmās grupas mērķis ir piesaistīt uzmanību ar joku un mīļu dzīvnieciņu stāstiņiem, bet pēc tam izmantot to politisko spēku popularizēšanai (vai otrādi – nomelnošanai) vai arī reklāmām. Otrā grupa ir klasiskas “klikšķu lapas”, kas pelna ar klikšķiem un tām ir tikai un vienīgi biznesa intereses, atklāj Grišāne.

Viltus ziņām ir lielāka ietekme, nekā sākotnēji šķiet. Tās ir arī nacionālās drošības jautājums, jo tās var izmantot pret valsti, vairojot neuzticību valstij un tās struktūrām, un ilgtermiņā tas ir bīstami, ja cilvēki turpina dzīvot viltus konstruētā realitātē.

Tāpat viltus ziņu radīšana un izplatīšana veicina spriedumus par naida runu vai huligānismu, un lielākie sociālie tīkli ir “apņēmušies šādas viltus lapas ņemt ārā”, kad par tām tiek ziņots no uzticamiem avotiem. Vēl viena iespēja ir pārbaudīt faktus, kas būtu melu dekonstrukcijas mehānisms, kas atspēko viltus informāciju. Tā gan nevar būt valdība, jo amatpersonām iejaukties un teikt, kas ir un nav viltus ziņa, ir bīstami, piebilda ministrijas pārstāve.

Kultūras ministrija jau ir sākusi strādāt pie šīs vīzijas īstenošanas. Ir paredzēts piesaistīt cilvēkus no akadēmiskās vides, nevalstiskajām organizācijām, pētniekus un žurnālistus. Paralēli tam ir jāstiprina esošie mediji, lai pretī viltus lapām būtu kvalitatīvi ziņu portāli, kuriem iedzīvotāji uzticas, un, ja viņi ierauga kādu apšaubāmu rakstu, pārbauda to uzticamajā avotā, stāsta Grišāne.

Foto: F64