Kļūst par valsts parādnieku 35 latu dēļ
Naudu no materiālās palīdzības fonda 2012. gadā saņēma vairāki desmiti ārzemēs ārkārtas situācijās nokļuvušu Latvijas iedzīvotāju, bet 17 lietas jau nodotas parādu piedziņai.
Summas, kuras valsts Ārlietu ministrijas (ĀM) personā vēlas atgūt no katra parādā palikušā Latvijas iedzīvotāja, ir nelielas. Ja ar parādu piedzinēju jāatkaro vidēji līdz 35 latiem, piekritīsiet – tas nav tik daudz, lai laikus nemaksātu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ĀM naudu no palīdzības fonda piešķir taupīgi un veikt maksājumus prasa pretimnākoši.
Pērn pieņemti 45 lēmumi par šādu materiālās palīdzības piešķiršanu. Kopējā izmaksātā summa ir 5150 latu, no kuriem 2012. gadā tika atmaksāti 1235 lati. ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis stāsta, ka cilvēki rīkojas ļoti dažādi. Kāds vīrietis saņēma darba piedāvājumu Lielbritānijā, bet, tiklīdz nokļuva šajā valstī, uzzināja, ka viņa pakalpojumi nav vajadzīgi. Viņam no materiālās palīdzības fonda tika nopirkta biļete atpakaļceļam, un divu mēnešu laikā neveiksmīgais darba meklētājs norēķinājās par biļeti. Cits turpretim izstrādājis lielā mahinatora Ostapa Bendera cienīgas viltības. Čīkstot un sūkstoties vienā no valstīm viņš izkaulējis no Latvijas goda konsula biļeti (konsuls to pircis par savu naudu), pēc tam pārdevis un devies uz blakus valsti. Arī tur prasījis naudu biļetei. Viņam šī mahinācija gandrīz izdevusies, bet pirms tam vīrietis bija paguvis pastrādāt noziegumu. Kamēr gaidījis biļeti, nokļuvis cietumā.
Materiālās palīdzības fonds ārkārtas situācijās nokļuvušajiem ārzemēs sāka darboties 2012. gada 1. jūnijā. Naudu no fonda var aizņemties Latvijas pasu turētāji, kuri neparedzētu apstākļu dēļ ir nonākuši ārkārtas situācijā ārvalstīs un finanšu trūkuma dēļ nevar atgriezties Latvijā. Finanšu līdzekļi noteiktajā termiņā ir jāatmaksā valsts budžetā. Ja tā nenotiek, tad pret aizņēmēju tiek piemērota bezstrīdus piespiedu izpilde.
Vienai personai paredzēts apmaksāt šādus pakalpojumus: transporta biļeti – no desmit līdz 1250 latiem, viesnīcu – 50 latu dienā, medicīnas pakalpojumus – līdz 2000 latu, pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces – desmit latu dienā. Vienai personai piešķiramā summa nedrīkstēs pārsniegt 2000 latu.
Latvijas pārstāvniecības ir sniegušas materiālo palīdzību 418 cilvēkiem, kuri pērn ārzemēs ir palikuši bez finanšu līdzekļiem, bet lielākoties situāciju izdevies atrisināt ar radinieku vai draugu palīdzību. Viņi pārskaitījuši naudu, un nelaimē nokļuvušais varējis atgriezties mājās. Vispirms konsulārā amatpersona noskaidro to personu loku (radinieki, draugi, darba devējs), kuri būtu gatavi sniegt finansiālu palīdzību, lai varētu nodrošināt grūtībās nonākušās personas nogādāšanu Latvijā.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
“Michelin” zvaigznes atkal mirdz Latvijā – godināti izcilākie šefpavāri un restorāni
Trešdien, 22. oktobrī, Mežaparka Kokaru zālē norisinājās “MICHELIN Guide Latvia 2026” apbalvošanas ceremonija, kurā tika atklāta jaunā Latvijas restorānu izlase. Šī ir jau trešā...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLBAS aicina politikas veidotājus apsvērt izmaiņu darba tiesībās sekas un nepieļaut darba devēju problēmu risināšanu uz darbinieku rēķina
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda – nav pieļaujams, ka uzņēmēji savas grūtības uzņēmumā mēģina risināt uz darbinieku interešu rēķina, samazinot viņu sociālās...
Lasīt tālākIestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild septiņu darbdienu laikā
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības būs jāatbild septiņu darbdienu laikā. To paredz trešdien, 22.oktobrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākLPPA: pāreja uz īstermiņa līgumiem sekmēs pārvadātāju atgriešanos pie vecākiem autobusiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem
2025. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,2%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākAugustā tūristu mītnēs apkalpots par 3,1% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada augustā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 392,9 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 3,1% pieaugumu pret 2024. gada augustu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati,...
Lasīt tālākRīgas sabiedriskajā transportā šī gada septembrī par 5,5% vairāk pārvadāto pasažieru nekā pērn
Šī gada septembrī Rīgas sabiedriskajā transportā pārvietojušies 10 606 593 pasažieri, kas ir par 5,5% vairāk nekā šajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā. No tramvajiem populārākais...
Lasīt tālāk