Kļūst par valsts parādnieku 35 latu dēļ
Naudu no materiālās palīdzības fonda 2012. gadā saņēma vairāki desmiti ārzemēs ārkārtas situācijās nokļuvušu Latvijas iedzīvotāju, bet 17 lietas jau nodotas parādu piedziņai.
Summas, kuras valsts Ārlietu ministrijas (ĀM) personā vēlas atgūt no katra parādā palikušā Latvijas iedzīvotāja, ir nelielas. Ja ar parādu piedzinēju jāatkaro vidēji līdz 35 latiem, piekritīsiet – tas nav tik daudz, lai laikus nemaksātu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ĀM naudu no palīdzības fonda piešķir taupīgi un veikt maksājumus prasa pretimnākoši.
Pērn pieņemti 45 lēmumi par šādu materiālās palīdzības piešķiršanu. Kopējā izmaksātā summa ir 5150 latu, no kuriem 2012. gadā tika atmaksāti 1235 lati. ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis stāsta, ka cilvēki rīkojas ļoti dažādi. Kāds vīrietis saņēma darba piedāvājumu Lielbritānijā, bet, tiklīdz nokļuva šajā valstī, uzzināja, ka viņa pakalpojumi nav vajadzīgi. Viņam no materiālās palīdzības fonda tika nopirkta biļete atpakaļceļam, un divu mēnešu laikā neveiksmīgais darba meklētājs norēķinājās par biļeti. Cits turpretim izstrādājis lielā mahinatora Ostapa Bendera cienīgas viltības. Čīkstot un sūkstoties vienā no valstīm viņš izkaulējis no Latvijas goda konsula biļeti (konsuls to pircis par savu naudu), pēc tam pārdevis un devies uz blakus valsti. Arī tur prasījis naudu biļetei. Viņam šī mahinācija gandrīz izdevusies, bet pirms tam vīrietis bija paguvis pastrādāt noziegumu. Kamēr gaidījis biļeti, nokļuvis cietumā.
Materiālās palīdzības fonds ārkārtas situācijās nokļuvušajiem ārzemēs sāka darboties 2012. gada 1. jūnijā. Naudu no fonda var aizņemties Latvijas pasu turētāji, kuri neparedzētu apstākļu dēļ ir nonākuši ārkārtas situācijā ārvalstīs un finanšu trūkuma dēļ nevar atgriezties Latvijā. Finanšu līdzekļi noteiktajā termiņā ir jāatmaksā valsts budžetā. Ja tā nenotiek, tad pret aizņēmēju tiek piemērota bezstrīdus piespiedu izpilde.
Vienai personai paredzēts apmaksāt šādus pakalpojumus: transporta biļeti – no desmit līdz 1250 latiem, viesnīcu – 50 latu dienā, medicīnas pakalpojumus – līdz 2000 latu, pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces – desmit latu dienā. Vienai personai piešķiramā summa nedrīkstēs pārsniegt 2000 latu.
Latvijas pārstāvniecības ir sniegušas materiālo palīdzību 418 cilvēkiem, kuri pērn ārzemēs ir palikuši bez finanšu līdzekļiem, bet lielākoties situāciju izdevies atrisināt ar radinieku vai draugu palīdzību. Viņi pārskaitījuši naudu, un nelaimē nokļuvušais varējis atgriezties mājās. Vispirms konsulārā amatpersona noskaidro to personu loku (radinieki, draugi, darba devējs), kuri būtu gatavi sniegt finansiālu palīdzību, lai varētu nodrošināt grūtībās nonākušās personas nogādāšanu Latvijā.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
PTAC: degvielas atlaižu piedāvājumus ne vienmēr ir viegli salīdzināt
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot degvielas tirgotāju lojalitātes programmas un atlaižu piedāvājumus, secinājis, ka patērētājiem ne vienmēr ir vienkārši saprast,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Eiropas piešķirtais finansējums pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai ir netaisnīgs
Eiropas Komisijai (EK), lemjot par ārkārtas finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem, kas paredzēts Tuvo Austrumu krīzes dēļ pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai, Latvijai...
Lasīt tālākCik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālākTrīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākKozlovskis: “Rail Baltica” projekta ieviešanai jāpiesaista sevi darbos pierādījuši nozares profesionāļi
Lai nodrošinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanu atbilstoši valsts interesēm un augstā kvalitātē, kā arī lai investīcijas šajā projektā būtu pārskatāmas un izsekojamas, satiksmes...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākPTAC pārbaudēs samazinātās PVN likmes piemērošanā konstatē dažas nepilnības
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot pārbaudes pēc samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanas četrām pārtikas produktu grupām (olām, pienam, svaigai...
Lasīt tālākLatvija izvirzīta divām starptautiskām tūrisma balvām Apvienotajā Karalistē un Somijā
Latvija šogad izvirzīta divām starptautiskām tūrisma balvām divos Latvijas prioritārajos ienākošā tūrisma tirgos – Apvienotajā Karalistē un Somijā. Latvija iekļauta starptautiskā ceļojumu...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālākMantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?
Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...
Lasīt tālāk