Kļūst par valsts parādnieku 35 latu dēļ
Naudu no materiālās palīdzības fonda 2012. gadā saņēma vairāki desmiti ārzemēs ārkārtas situācijās nokļuvušu Latvijas iedzīvotāju, bet 17 lietas jau nodotas parādu piedziņai.
Summas, kuras valsts Ārlietu ministrijas (ĀM) personā vēlas atgūt no katra parādā palikušā Latvijas iedzīvotāja, ir nelielas. Ja ar parādu piedzinēju jāatkaro vidēji līdz 35 latiem, piekritīsiet – tas nav tik daudz, lai laikus nemaksātu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ĀM naudu no palīdzības fonda piešķir taupīgi un veikt maksājumus prasa pretimnākoši.
Pērn pieņemti 45 lēmumi par šādu materiālās palīdzības piešķiršanu. Kopējā izmaksātā summa ir 5150 latu, no kuriem 2012. gadā tika atmaksāti 1235 lati. ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis stāsta, ka cilvēki rīkojas ļoti dažādi. Kāds vīrietis saņēma darba piedāvājumu Lielbritānijā, bet, tiklīdz nokļuva šajā valstī, uzzināja, ka viņa pakalpojumi nav vajadzīgi. Viņam no materiālās palīdzības fonda tika nopirkta biļete atpakaļceļam, un divu mēnešu laikā neveiksmīgais darba meklētājs norēķinājās par biļeti. Cits turpretim izstrādājis lielā mahinatora Ostapa Bendera cienīgas viltības. Čīkstot un sūkstoties vienā no valstīm viņš izkaulējis no Latvijas goda konsula biļeti (konsuls to pircis par savu naudu), pēc tam pārdevis un devies uz blakus valsti. Arī tur prasījis naudu biļetei. Viņam šī mahinācija gandrīz izdevusies, bet pirms tam vīrietis bija paguvis pastrādāt noziegumu. Kamēr gaidījis biļeti, nokļuvis cietumā.
Materiālās palīdzības fonds ārkārtas situācijās nokļuvušajiem ārzemēs sāka darboties 2012. gada 1. jūnijā. Naudu no fonda var aizņemties Latvijas pasu turētāji, kuri neparedzētu apstākļu dēļ ir nonākuši ārkārtas situācijā ārvalstīs un finanšu trūkuma dēļ nevar atgriezties Latvijā. Finanšu līdzekļi noteiktajā termiņā ir jāatmaksā valsts budžetā. Ja tā nenotiek, tad pret aizņēmēju tiek piemērota bezstrīdus piespiedu izpilde.
Vienai personai paredzēts apmaksāt šādus pakalpojumus: transporta biļeti – no desmit līdz 1250 latiem, viesnīcu – 50 latu dienā, medicīnas pakalpojumus – līdz 2000 latu, pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces – desmit latu dienā. Vienai personai piešķiramā summa nedrīkstēs pārsniegt 2000 latu.
Latvijas pārstāvniecības ir sniegušas materiālo palīdzību 418 cilvēkiem, kuri pērn ārzemēs ir palikuši bez finanšu līdzekļiem, bet lielākoties situāciju izdevies atrisināt ar radinieku vai draugu palīdzību. Viņi pārskaitījuši naudu, un nelaimē nokļuvušais varējis atgriezties mājās. Vispirms konsulārā amatpersona noskaidro to personu loku (radinieki, draugi, darba devējs), kuri būtu gatavi sniegt finansiālu palīdzību, lai varētu nodrošināt grūtībās nonākušās personas nogādāšanu Latvijā.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
VK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākKopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākJaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālāk