• Tweet

Latvijas “Nacionālajā attīstības plānā 2020” (NAP 2020) būtu jāveic korekcijas jautājumos par demogrāfiju un ekonomiku, jo šie mērķi, visticamāk, netiks sasniegti. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis, kurš arī vadīja Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ekspertu grupu.

Lai novērtētu paveikto un darāmo valsts stratēģisko mērķu sasniegšanā, apspriestu rīcībpolitikas izvēles turpmākajiem trim gadiem un iezīmētu izaicinājumus valsts attīstībai nākotnē – pēc 2020. gada, Pārresoru koordinācijas centrs piektdien rīko konferenci-diskusiju politiķiem, nozaru politiku veidotājiem un ekspertiem, uzņēmējiem, pētniekiem, žurnālistiem un sabiedriski aktīviem Latvijas iedzīvotājiem.

Bijušas ministrs norāda, ka sākot plāna izstrādi norisinājusies sīva cīņa bija starp diviem vadmotīviem: Latvija kā zaļā valsts pasaulē un ekonomiskais izrāviens.

“Toreiz Latvija nāca ārā no krīzes un likās, ka ekonomiskajai izaugsmei bija jābūt prioritātei, lai mums būtu vairāk, ko sadalīt nodokļos. Uzvarēja ekonomiskā izrāviena mērķis, un tam kārtoja klāt pārējās prioritātes,” skaidroja Ķīlis.

Runājot par pašreizējo virzību uz plāna īstenošanu, Ķīlis pieļāva, ka, iespējams, pārāk optimistisks bija skats uz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Arī attiecībā uz demogrāfisko situāciju ieceres bijuši “rožainākas” par pašreizējo realitāti.

Šo divu jautājumu mērķi, pēc bijušā ministra domām, netiks sasniegti. Vēl pārāk zemu tika novērtēta ģeopolitisko notikumu nozīme un teritoriālā infrastruktūras izkliede.

Ķīlis arī atzina, ka plāna veidošanu varēja padarīt vairāk sabiedrisku, jo pašlaik tas vairāk ir valdības plāns.

Foto: Falconp4/https://pixabay.com/en/users/falconp4-6175978/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/