• Tweet

Premjers Valdis Dombrovskis, vakar tiekoties ar Rektoru padomes (RP) pārstāvjiem, neslēpa neapmierinātību ar izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa (Reformu partija) darbu, kurā vairāk ir skaļu izteikumu un emociju, bet trūkst reālas rīcības.

Tā kā neskaidru iemeslu dēļ kavējas iesāktie darbi, nolemts katram no tiem noteikt izpildes termiņu. R. Ķīlis noraida pārmetumus: vainīgs esot pats premjers.

Kā vienu no darbiem, kas nesaprotamu iemeslu dēļ kavējas, premjers preses pārstāvjiem nosauca studiju virzienu akreditāciju. Pirms pāris mēnešiem bijušas vētrainas diskusijas par noteikumiem, bet nu viss iestrēdzis pie komisijas sastāva apstiprināšanas. Lai gan visas institūcijas savus pārstāvjus ir izvirzījušas, R. Ķīlis nezināmu iemeslu dēļ nav pieņēmis lēmumu par komisijas izveidi.

Tas varot novest pie tā, ka akreditācija netiks izieta. Arī citu darbu izpilde kavējas, tāpēc to īstenošanai noteiks konkrētus termiņus. Turklāt premjers pauda neapmierinātību ar to, ka nenotiek dialogs ne ar nozari, ne koalīciju.

Ja komunikācija nenotiks un nebūs darba rezultātu, tas būs pamats, lai spriestu par ministra piemērotību amatam, teica V. Dombrovskis, paužot arī cerību, ka, par spīti biežajai R. Ķīļa slimošanai, ministrs spēs sasparoties.

Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis un Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra pēc tikšanās Neatkarīgajai norādīja, ka saruna bijusi ļoti racionāla un premjers bija rūpīgi iepazinies ar nozares problēmām. Viņš uzsvēris, ka atbalstot reālas, uz attīstību vērstas reformas, nevis nozari graujošas. Sarunu varot sadalīt divās daļās: akūti neatliekamajos un konceptuālajos jautājumos, sacīja J. Vētra. Pie akūtajiem varot minēt: akreditācijas komisijas izveidi, licencēšanas noteikumu virzību, valsts budžeta vietu sadali uz normatīvo aktu pamata, nevis brīvām sarunām, bet pie konceptuālajiem – augstskolas likuma izveidi. V. Dombrovskis mudinājis augstskolu vadītājus piestrādāt pie studiju programmu kvalitātes celšanas un to konsolidācijas, iesakot veidot arī kopējas programmas, norādīja A. Barševskis. Rektori arī vērsuši premjera uzmanību uz vajadzību palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, jo ar esošo, kas ir viszemākais Eiropas Savienībā, nevar pretendēt uz augstiem reitingiem. Diemžēl – tā kā ministrs neesot pieprasījis papildu līdzekļus, valdība tos arī nav piešķīrusi. «Izteicām arī šaubas par IZM tēriņiem, piesaistot auditorfirmas studiju programmu izvērtēšanai – mūsuprāt, tas neliecina par vēlmi racionāli tērēt nozares naudu,» piebilda RP priekšsēdētājs.

R. Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs, tīrot ministra mundieri, pārmetumus noraida, uzsverot, ka «līdz šim tieši V. Dombrovskis un Vienotība bija tie, kas, nespējot izturēt sektora spiedienu, kavēja un vilcināja gan akreditācijas noteikumu pieņemšanu, gan neļāva virzīt Saeimā konkrēti izstrādātus likumu grozījumus, kas pieļautu plašāku Eiropas Savienības valodu lietojumu studiju programmās, kā arī augstskolu pārvaldības maiņu». R. Ķīlis esot pārliecināts, ka tieši premjers pirms ikvienas rīcības un lēmuma pieņemšanas ir uzstājis uz diskusiju, kurā vienošanās pēc būtības nav iespējama, jo pastāv milzīga sektora pretestība un lobijs. Bezjēdzīgu diskusiju ceļā tiekot acīm redzami vājinātas darāmās lietas, un pastāv risks, ka reformu rezultāts būs nebūtisks.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe