• Tweet

Neviens koalīcijas partneru priekšlikums nav ļauni domāts, bet visiem kopā ir jāsaprot situācija un jāvienojas, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka, lai arī valdības koalīcijas partneriem, kuri piedāvā piešķirt papildu naudu dažādiem mērķiem, ir labi nodomi, “nauda kokos neaug”.

“No visām situācijām, kurās es esmu bijis, šī nav no vienkāršākajām. Nauda neaug kokos, mums ir jātiek galā ar tām iespējām, kādas ir. Mēs esam tuvu tam [valdības spējai vienoties par budžetu], bet reizēm tas ir nogurdinoši,” izteicās Kariņš.

Pēc viņa sacītā, ir idejas “pacelt kādu nodokli”, lai palielinātu pārdalāmo finansējumu, vai “ieiet iekšā kādās rezervēs vai kapitālsabiedrību dividendēs”, lai būtu vairāk naudas, ko tērēt.

Tikmēr Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš šorīt intervijā Latvijas Radio pauda cerību, ka valdība pildīs savu priekšgājēju solījumus, ka trīs gadus pēc nodokļu reformas “netiks raustīti vismaz būtiskākie nodokļi” un nodokļu jautājumiem tiešām ķersies klāt tikai pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas.

Jau vēstīts, ka ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2020. gadam kopā veido 953,5 miljonus eiro, 2021. gadam – 1 817,4 miljonus eiro un 2022. gadam – 2 139,3 miljonus eiro.

Vislielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (2020. gadam – 279,4 miljonus eiro). Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešamais finansējums nākamajā gadā veido 128,7 miljonus eiro.

Saistībā ar Ministru prezidenta doto uzdevumu kā papildu finansējuma pieprasījums ir iekļauts Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Tās īstenošanai 2020. gadam pieprasīts finansējums 1,1 miljons eiro, 2021. gadam 83 miljoni eiro, 2022. gadam 123,8 miljoni eiro un 2023. gadam 101,4 miljoni eiro, tai skaitā prioritāri sakārtojamiem autoceļiem atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un VAS “Latvijas Valsts ceļi” kritērijiem.

Satiksmes ministrija 2020. gadam papildus pieprasījusi 123,2 miljonus eiro. Iekšlietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešams papildu 88,1 miljons eiro, Zemkopības ministrijai 51,2 miljoni eiro un Labklājības ministrijai 40,5 miljoni eiro. Ekonomikas ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešami papildu 34,6 miljoni eiro, Finanšu ministrijai 30,1 miljons eiro, Kultūras ministrijai 28,8 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai 15,4 miljoni eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 15,1 miljons eiro, savukārt Ārlietu ministrijai 14,2 miljoni eiro.

Foto: Valsts kanceleja