• Tweet

Ģenerālprokuroram ir jābūt cilvēkam ar stingru mugurkaulu, lai nepakļautos spiedieniem, kas varētu būt gan politisks, gan sabiedrisks, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

“2010. gadā, kad mani apstiprināja šajā amatā, mans moto bija ‒ profesionāli prokurori modernā neatkarīgā prokuratūrā. Uzstādīju trīs uzdevumus: celt profesionālās sagatavotības līmeni, veicināt tehnisko attīstību, pilnveidojot materiāli tehnisko bāzi, un nostiprināt prokuratūras neatkarību. Mans mērķis bija panākt, lai prokuratūra tiktu ierakstīta Satversmē, kā tas ir Lietuvā. No šiem pamatuzdevumiem divi ir izpildīti. Prokuroru profesionālā sagatavotība ir aktualitāte un arī paliks aktualitāte jaunajam ģenerālprokuroram. Sagatavotības līmenis, ar kādu mēs saņemam jaunos speciālistus no augstskolām, kur gatavo juristus, nav tas, ko mēs gribētu redzēt. Ir, protams, izņēmumi. Ar manu tiešu līdzdalību, kas bija jauna iniciatīva, izdevies piesaistīt Eiropas Komisijas līdzekļus 11 miljonu eiro apmērā piecu gadu apmācības kursa izveidei. Prokuratūras modernizācija – tas it kā nav juridisks jautājums, taču ir ārkārtīgi svarīgi, lai prokuratūra strādātu moderni aprīkotās un tehniskām prasībām atbilstošās telpās. Prokuratūras telpas visā valstī ir savestas kārtībā. Vēl Ogrē vajag pabeigt remontu un šai centrālai ēkai Kalpaka bulvārī 6 prasās ļoti nopietni ieguldījumi. Tas jau paliks jaunā ģenerālprokurora uzdevums. Šobrīd tālākā virzība ēkas renovēšanā vai citas ēkas meklēšanā ir apstājusies. Izskatās, ka tas varētu būt uz ilgu laiku sakarā ar epidemioloģisko situāciju un finanšu krīzi. Par prokuratūras ierakstīšanu Satversmē ‒ diemžēl neguvu politiķu atbalstu. Pēdējais mēģinājums to panākt notika, strādājot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotajā zinātniskā komisijā Satversmes pilnveidošanai. Tur bija pieaicināti ļoti augsta līmeņa speciālisti,” par paveikto amatā stāsta Kalnmeiers.

Viņš uzsvēra, ka prokuratūras ierakstīšana Satversmē nepieciešama, lai nostiprinātu prokuratūru kā neatkarīgu valsts institūciju, lai politiķiem nerastos vēlme gūt politisku ietekmi un varu pār prokuratūru, Ģenerālprokuratūru un prokuratūras darbu.

“Šī problēma iezīmējas, skatoties arī Eiropas kontekstā. Ir valstis, kurās prokuratūras ir pakļautas Tieslietu ministrijai. Tas rada virkni problēmu kaut vai Eiropas apcietinājuma rīkojuma izdošanā. Ir Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras neatzīst, piemēram, Vācijā izdotu Eiropas apcietinājuma orderi, uzsverot to, ka Vācijas federālās zemes ģenerālprokurors ir pakļauts tieslietu ministram. Līdz ar to Vācijā izdotais Eiropas apcietinājuma rīkojums nav pielīdzināms tiesas izdotam rīkojumam. Tai pašā laikā Lietuvai, kur prokuratūra ir ierakstīta Satversmē kā neatkarīga institūcija, nekādu problēma nav. Tas, starp citu, ir atzīmēts arī vienā no Eiropas Savienības tiesas spriedumiem. Lietuvas izdotie Eiropas apcietinājuma rīkojumi ir pielīdzināmi tiesas izdotajiem. Arī tas ir uzdevums jaunajam ģenerālprokuroram turpināt risināt šo jautājumu par prokuratūras neatkarības stiprināšanu,” skaidroja Kalnmeiers.

“Katrs prokurors savus lēmumus pieņem patstāvīgi. Es nekad nevienam prokuroram neesmu licis rīkoties pretēji viņa pārliecībai vai likumam,” pauda ģenerālprokurors.

Runājot par Jaunās konservatīvās partijas vēršanos pret ģenerālprokuroru un prokuratūru, Kalnmeiers norādīja, ka, ja jau viņi kā politiķi to darīja, tad acīmredzot ir jāvērtē, ka tā tomēr ir politiska darbība: “Ja Saeimā ievēlēts politisks spēks vēršas pret neatkarīgu valsts institūciju ‒ tā ir politiska darbība. Kā gan to savādāk var vērtēt?”

Savukārt runājot par to, kādam jābūt nākamajam ģenerālprokuroram, Kalnmeiers norādīja, ka ģenerālprokuroram ir jābūt cilvēkam ar stingru mugurkaulu, lai nepakļautos spiedieniem, kas varētu būt gan politisks, gan sabiedrisks. “Tāpēc prokuratūras devīze skan: “Likums ir bargs, bet tāds ir likums.” Likuma izpilde ir prokurora pamatuzdevums. Grūti pateikt, kā notiks atlase. Šāda kārtība (kandidātu atlasa Tieslietu padome) ir pirmo reizi. Kāds būs balsojums Tieslietu padomē ‒ to es nezinu. Neviens neņemas prognozēt. Mēs vēl neesam redzējuši kandidātu izstrādātās koncepcijas ‒ kā viņi redz nākotnes prokuratūru, kāds būs prokuratūras darbības virziens, modelis,” piebilda Kalnmeiers.

Foto: F64