• Tweet

31. janvārī kinoteātrī “Splendid Palace” Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” programmu atklās režisora Kārļa Lesiņa īsmetrāžas dokumentālās filmas “Pēdējā tikšanās” pirmizrāde. Savukārt sestdien, 1. februārī, “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos režisores Agneses Laizānes pilnmetrāžas dokumentālā filma “Mani 80 pavasari”. Ieeja bez maksas.

Īsmetrāžas dokumentālā filma “Pēdējā tikšanās” stāsta par Andri, kurš tuvojas astoņdesmit piecu gadu slieksnim. Savā dzīvē viņš ir izbaudījis visu, gan prieka pilnus mirkļus, gan sāpīgus zaudējums, taču par sevišķi smagu triecienu kļūst mīlošās sievas Zanes nāve. Dzīvesbiedres zaudēšana Andri ir padarījusi grūtsirdīgu, viņš jūtas vientuļš un gremdējas atmiņās, meklēdams pieturpunktus, kas ļautu varbūt atklāt kādu noklīdušu mirkli, kurš joprojām būtu aktuāls un sniegtu mierinājumu arī esošajā realitātē. Andrim šķiet, ka viņš šādu apslēptu pērli ir atradis, un viņš nolemj uzmeklēt savu pirmo mīlestību Rimtu Zēbergu, kuru nav saticis vairāk kā sešdesmit gadu.

Filma nominēta kā Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma. Skaties treileri: https://www.youtube.com/watch?v=yXJbK4G-h60

Režisors un scenārija autors Kārlis Lesiņš stāsta: ”Neizbēgami mūsdienās arvien vairāk cilvēku spēj sasniegt ievērojamu dzīves ilgumu, kas tuvojas simts gadu slieksnim. Taču līdz ar ilgmūžības fenomena attīstīšanos evolucionējušas arī sabiedrības paražas un modeļi, kuros biežāk parādās iezīmes ar retāku dažādu vienas ģimenes paaudžu uzturēšanos ilgstoši kopīgās dzīvesvietās, pilsētās vai pat valstīs. Regulāri ir novērojams, ka vecākā paaudze paliek vieni paši savos īpašumos un ir spiesti samierināties tikai ar svētku apciemojumiem vai nejaušiem tuvinieku zvaniem. Vai eksistenciālisma nozīme ir mainījusies līdz ar laikmetu, kurā vecākajai paaudzei modernās tehnoloģijas nespēj aizstāt vienkāršu cilvēcīgu kontaktu salīdzinājumā ar jaunāko paaudzi? Jāatzīst, ka vecumdienas vienmēr ir bijusi neērta tēma, jo tā ir pārāk vienmuļa un garlaicīga jaunajai paaudzei, kamēr vecā paaudze tajā ir ieslodzīta un ar to ir samierinājusies. Tāpēc ir nepieciešams veidot dialogu, kas ļautu uz dzīves nogali paskatīties kā specifisku, bet tomēr pilnvērtīgu un kvalitatīvu vērtību cilvēka eksistēšanas ciklā.”

Dokumentālā filma “Mani 80 pavasari” atbild uz jautājumu: vai viegli būt vecam un apzināties laika nogriežņa noslēdzošu posmu? Trīs stāsti par vecumu, par senioriem, kas iedvesmo ar jaudīgu dzīvesparu un attieksmi pret dzīvi. Ēvī savos 97 joprojām strādā pie savām skulpturām, Alfons (86) ir aktīvs ballīšu apmeklētājs, bet Ludgarde (86) un Gunārs (85) atzīmē 65 gadu kāzu jubileju. Lai arī viņi nejūtas veci, tomēr ķermeņa novecošana ik pa laikam ir izaicinājums.

Agnese Laizāne, režisore: “Kā ir būt vecam? Kā seniori uztver un izjūt, ka dzīves izskaņa ir jau tepat? Tas bija mans sākotnējais jautājums, kam vēlējos gūt atbildi, veidojot filmu. Tomēr tapšanas procesā, iepazīstot iedvesmojošos personāžus, sapratu, ka “Mani 80 pavasari” nav gluži par nāvi vai tuvošanos tai. Tā ir par mīlestību, dzīvessparu un iedvesmojošu attieksmi pret pašu dzīvi, par vērtībām, kas sniedzas ārpus laika. Vai veci cilvēki var iedvesmot citus, jo īpaši jaunākās paaudzes? Noteikti. Tāpēc man vienmēr ir pietrūcis nepiedzīvotais un nenotikušais laiks ar maniem vecvecākiem, jo mūsu laika nogriežņi nesakrita. Ceru, ka skatītājus filma iedvesmos nekad nesajusties veciem, arī sasniedzot cienījamus gadu skaitļus un laiku, kad ķermeņa novecošana ir izaicinoša, bet dzīvot pilnvērtīgi šodien un arī vecumdienās, saglabājot pozitīvu skatu un ziņķāri par dzīvi un apkārt notiekošo.”

Filmas “Mani 80 pavasari” producente Linda Krūkle stāsta: “Katra paaudze ir unikāla, mainīga un zūdoša. Mums ikvienam ir savas domas un sajūtas par vecumu vai visbiežāk par to vispār nedomājam, savukārt vecāko paaudzi mēs līdz galam nepazīstam. Kā paiet viņu ikdiena, kas viņus satrauc un kas viņiem būtiski? Ko mēs no viņiem un viņu uzkrātās dzīves pieredzes varam mācīties? Mūsu sabiedrībā pietrūkst novērtējuma un sava veida pazemības un vēlmes ieklausīties vecākos un vairāk pieredzējušos cilvēkos. Mēs tik ļoti esam aizņemti paši ar savu dzīvi, ka citu dzīvi nepamanām. Līdz galam nenovērtējam vecāko paaudzi un ko tā mums spēj iemācīt, pateikt. Nedaudz pārtraukts tilts starp paaudzēm, jo mēs visi visu laiku esam tik ļoti aizņemti. Filmā režisore ir radījusi iespēju mums atgriezties tuvāk, iespējams, arī saviem vecākiem, vecvecākiem.”

No 31. janvārim līdz 4. februārim norisināsies Nacionālā kino balvas “Lielais Kristaps” pasākumi: trīs filmu pirmizrādes, bezmaksas filmu seansi Rīgā, Kauguros un Liepupē, kuros tiks izrādītas šogad nominētās filmas. Visā pasaulē būs skatāma filmu programma tīmekļvietnē filmas.lv. “Lielā Kristapa” noslēguma ceremonija notiks 4. februārī Dailes teātrī, un tai varēs sekot līdzi arī Latvijas Televīzijā un LSM.lv.

Filmas “Pēdējā tikšanās” režisors un scenārija autors Kārlis Lesiņš, operators Mārtiņš Jurevics, komponists un skaņu režisors Edvards Broders, montāžas režisore Krista Roba, producents Dominiks Jarmakovičs. Studija “Woodpecker Pictures”.

Dokumentālās filmas “Mani 80 pavasari” režisore un scenārija autore Agnese Laizāne, operators Toms Šķēle, mūzikas komponists Rihards Lībietis, skaņu režisors Pēteris Pāss, montāžas režisors Toms Krauklis, producente Linda Krūkle, studija “K Films”.