Kā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?

Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni. Vienlaikus vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 000 eiro, jo EURIBOR likmes kritums par 2 % padarījis mājokļa aizdevumu tirgu pieejamāku un izdevīgāku patērētājiem, ļaujot iedzīvotājiem atļauties dārgākus īpašumus.
Rīgā saglabājas pieejamākas mājokļu cenas, kamēr Tallinā un Viļņā mājokļu dārdzība palielina ikmēneša kredītu summas
Iemesls kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas ir cieši saistīts ar augstāku īpašumu cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīga īpašuma cena galvaspilsētas centrā var būt pat par 60 % augstāka nekā Rīgā, tādēļ arī hipotekārie kredīti tiek izsniegti lielākās summās.
Latvijas hipotekāro kredītu vidējo summu būtiski ietekmē tas, ka mūsu tirgū joprojām ir pieejami salīdzinoši daudz īpašumi zemākās cenu kategorijās. Rīgā iespējams iegādāties padomju laika sērijveida dzīvokļus par 700–800 eiro kvadrātmetrā, kas Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās ir praktiski neiespējami. Tieši šādi darījumi 40–60 tūkstošu eiro vērtībā veido lielāko daļu no kopējā tirgus.
Vidējā hipotekārā kredīta summa Baltijā veido 44 % no iedzīvotāju neto algas
Salīdzinot Baltijas valstis, Latvijā vidējais hipotekārā kredīta maksājums mēnesī ir 520 eiro, kamēr Lietuvā tas ir par 160 eiro lielāks jeb 680 eiro mēnesī. Igaunijā tas ir vislielākais un sasniedz 760 eiro mēnesī. Tomēr atšķirīgais algu līmenis katrā valstī nozīmē arī atšķirīgu hipotekāro kredītu maksājumu slogu iedzīvotājiem.
Latvijā hipotekārā maksājuma slogs veido pārliecinoši mazāku daļu nekā citās Baltijas valstīs jeb ap 38,7 % no ienākumiem, kamēr Igaunijā tie ir 44,9 %. Savukārt Lietuvā, lai gan ikmēneša maksājums ir par aptuveni 80 eiro zemāks nekā Igaunijā, tas veido gandrīz pusi no iedzīvotāju ienākumiem (46,8 %).
EURIBOR likmes krišanās padara hipotekāros kredītus pieejamāku patērētājiem
Pozitīvs pavērsiens Baltijas valstu hipotekārā kredītu tirgū ir vērojams, pateicoties EURIBOR likmes samazinājumam, kas salīdzinājumā ar 2024. gada sākumu ir kritusies par aptuveni 2 %. Tas padarījis aizdevumus pieejamākus, īpaši lielākiem pirkumiem, piemēram, privātmājām vai dzīvokļiem jaunajos projektos. Līdz ar to Latvijā vidējā aizdevuma summa gada laikā pat pieaugusi par 10 000 eiro.
Tas liecina, ka iedzīvotāji nevis izvēlas mazākus un lētākus mājokļus, bet tieši pretēji – izmanto labvēlīgākus nosacījumus, lai atļautos dārgākus īpašumus, kur kredītu summas pārsniedz 100 000 eiro un bieži vien sasniedz arī 200 000 eiro.
Šī tendence vienlīdz ietekmē visus Baltijas tirgus, sniedzot iedzīvotājiem iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju un paplašināt mājokļu izvēli. Piemēram, jauna 100 000 eiro aizdevuma uz 30 gadiem ikmēneša maksājums ir sarucis par aptuveni 28 %, no 519 līdz 405 eiro. Šī proporcija darbojas vienādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Jo lielāka aizdevuma summa, jo jūtamāka ietaupījuma ietekme uz ģimenes budžetu.
Vēl par tēmu:
Kopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākJaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākDzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?
Pārtikas produktu cenu kāpums un ikdienas tēriņi ir plaši apspriests temats publiskajā telpā. Arī jaunākie “Eurostat” dati par mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmeni (Price...
Lasīt tālākNaudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālākTrīs kļūdas, kas var mazināt pensijas uzkrājuma apjomu
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākPirkt vai īrēt mājokli? Kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu
Īrēt vai iegādāties savu mājokli – šis jautājums ir aktuāls daudziem, īpaši brīdī, kad ikmēneša īres maksa pieaug un tuvojas potenciālajam kredītmaksājuma apmēram. Tomēr finansiālais...
Lasīt tālāk