Juraša izdošanas lieta testē koalīcijas savietojamību

Saeima, vērtējot Ģenerālprokuratūras lūgumu par deputāta Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, salīdzinot ar citiem Saeimas nesenajā vēsturē salīdzināmiem gadījumiem, kļuvusi ārkārtīgi kūtra. Viens no lēnīguma iemesliem ir nule apstiprinātā koalīcija, kurai lieki satricinājumi vēl ilgu laiku nav vēlami. Tomēr procesa rezultātu tas, visticamāk, neietekmēs – bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku kriminālvajāšanai izdos, raksta NRA.lv.
Ceturtdien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija aiz slēgtām durvīm uzklausīja Ģenerālprokuratūras pārstāvja argumentāciju par labu J. Juraša izdošanai kriminālvajāšanai. Taču lēmums netika pieņemts, jo komisijā strādājošie deputāti vienojušies, ka pirms J. Jurašam liktenīgā balsojuma visiem deputātiem ir tiesības iepazīties ar prokuratūras iesniegtajiem dokumentiem.
Uz to uzstāj arī Jauno Vienotību pārstāvošais Andrejs Judins, kurš, atsaucoties uz Jaunās konservatīvās partijas līderu pausto viedokli, ka kriminālprocess pret J. Jurašu ir safabricēts politisku motīvu dēļ, norāda, ka J. Jurašs nav izdodams, ja konservatīvo aizdomas apliecinās fakti. Tādēļ pagaidām nav zināms, kad jautājums nonāks līdz Saeimas balsojumam, kaut arī tam nākamnedēļ tiks veltītas divas atbildīgās komisijas sēdes.
Atbildīgās komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule gan norāda, ka J. Juraša līdz šim paustais nesaskan ar Ģenerālprokuratūras sniegtajiem faktiem. «Cik pagaidām var secināt, tas, ko Juraša kungs iepriekš pauda publiski, jūtami atšķiras no prokuratūras piestādītajiem materiāliem un prokuratūras pārstāvja teiktā,» saka komisijas vadītāja.
Savukārt deputātu simtnieka vairākums nevēlas uzņemties tiesas funkcijas un vērtēt, vai J. Juraša izdošanai ir pamats. Viņa izdošanas atbalstīšanu jau apliecinājusi Attīstībai/Par!, Nacionālā apvienība, Saskaņa un Zaļo un zemnieku savienība – piecdesmit deviņu balsu kopums.
Zināms, ka, par spīti A. Judina netieši paustajam atbalstam konservatīvo pozīcijām, arī Jaunā Vienotība sliecas atbalstīt prokuratūras lūgumu. Politiķi norāda, ka pretējā gadījumā Saeimai nekavējoties vajadzētu izteikt neuzticību gan ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, gan Valsts drošības dienesta vadītājam Normundam Mežvietam, kura vadītais dienests J. Juraša lietā veica izmeklēšanu.
Neoficiāla informācija liecina, ka J. Juraša lietai bijis potenciāls uzspridzināt vēl neapstiprināto valdību, jo Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji sākotnēji vēlējušies panākt, lai Saeima J. Juraša izdošanu neapstiprina. Konservatīvo kareivīgums gan ātri norimis un tie piekrituši jautājumu risināt demokrātiskā ceļā, taču mīļā miera labad tiek darīts viss, lai nepieļautu kādu liktenīgu kļūdu, kas sagrautu jau tā pagaidām trauslo koalīciju.
Briestošajā skandālā iesaistījies arī J. Juraša advokāts Aleksandrs Berezins, kurš norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām prokuroram kriminālvajāšana jāuzsāk noteiktos termiņos, kurus prokuratūra šoreiz nav ievērojusi.
Viņš norāda – pat ja Saeima lems par J. Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, prokurors nemaz nevar pieņemt lēmumu par viņa saukšanu pie atbildības, jo likumā paredzētais termiņš jau būs iztecējis.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk