• Tweet

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) kopš 2015. gada jūlija ir mobilizējis 335 miljardus eiro, kas paredzēti papildu investīcijām visā Eiropas Savienībā. Junkera plāns ir atstājis jūtamu ietekmi uz ES ekonomiku un revolucionizējis inovāciju finansēšanu Eiropā.

Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa ir izpildījušas savu solījumu mobilizēt 315 miljardus eiro, kas saskaņā ar Investīciju plānu Eiropai (Junkera plānu) ir paredzēti papildu ieguldījumiem. Pateicoties ES galvojumam un EIB grupas pašu resursiem, ir apstiprinātas 898 darbības; paredzams, ka šīs darbības 28 ES dalībvalstīs piesaistīs investīcijas 335 miljardu eiro apmērā. Tas ir vairāk nekā sākotnējais mērķis (315 miljardi eiro), ko izvirzīja 2015. gadā, lai palīdzētu novērst investīciju deficītu, kuru izraisīja ekonomikas un finanšu krīze. Sagaidāms, ka no uzlabotas piekļuves finansējumam labumu gūs 700 000 mazo un vidējo uzņēmumu. Ņemot vērā labos ESIF rezultātus, Eiropadome un Eiropas Parlaments pagājušajā gadā vienojās par to, lai pagarinātu fonda darbības laiku līdz 2020. gada beigām un palielinātu tā apmēru līdz 500 miljardiem eiro.

Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: “Junkera plāns ir izrādījies sekmīgs. Mēs esam pārsnieguši sākotnējo investīciju mērķi 315 miljardu eiro apmērā, un paredzams, ka līdz 2020. gadam Eiropas Stratēģisko investīciju fonds palīdzēs izveidot 1,4 miljonus darbvietu un palielināt ES IKP par 1,3%. Mēs esam finansējuši projektus, kas nebūtu bijuši iespējami bez ESIF atbalsta, un tas viss tika panākts, neradot jaunus parādus – divas trešdaļas no investīcijām ir no privātā sektora. Vai nu tas būtu finansējums, kas paredzēts bēgļu apmācībai darbvietā Somijā, vai arī finansējums atjaunojamo energoresursu enerģijai Grieķijā vai lauksaimniecībai Bulgārijā – mēs turpināsim izmantot ES budžetu tam, ko tas spēj vislabāk: paātrināt izaugsmi.”

Darbvietas un izaugsme

EIB Ekonomikas departaments un Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) lēš, ka ESIF darbības jau atbalstījušas vairāk nekā 750 000 darbvietu izveidi, un paredzams, ka šis skaitlis vēl palielināsies, līdz 2020. gadam sasniedzot 1,4 miljonus darbvietu salīdzinājumā ar pamatscenāriju. Turklāt aprēķini liecina, ka Junkera plāns jau palielinājis ES IKP par 0,6 %, un prognozējams, ka līdz 2020. gadam ES IKP pieaugs par 1,3%. Divas trešdaļas no piesaistītajiem 335 miljardiem eiro ir no privātiem resursiem, kas nozīmē, ka ESIF ir arī sasniedzis savu mērķi privāto investīciju mobilizēšanas ziņā.

Mērot ESIF ietekmi attiecībā pret ekonomikas lielumu, ir konstatējams, ka tā ir vislielākā valstīs, kuras ir smagi skārusi krīze, piemēram, Kiprā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā. Kaut arī tiešo investīciju ietekme minētajās valstīs ir īpaši izteikta, aprēķinos tika konstatēts, ka kohēzijas reģioni (galvenokārt Austrumeiropas valstis), visticamāk, lielāko labumu gūs ilgtermiņā.

Ko Junkera plāns ir finansējis?

Junkera plāns ļauj EIB grupai finansēt darbības, kas ir riskantākas nekā tās parastie ieguldījumi. ESIF atbalstītie projekti bieži vien ir ļoti inovatīvi, un šos projektus īsteno mazi uzņēmumi bez kredītvēstures, vai arī šie projekti pēc nozarēm un atrašanās vietas apvieno mazākas infrastruktūras vajadzības. Lai atbalstītu šādus projektus, EIB grupai bija jāizstrādā jauni finansēšanas produkti, piemēram, riska kapitāla instrumenti ar pašu kapitāla iezīmēm vai investīciju platformas. Svarīgi ir tas, ka Junkera plāns arī ļauj EIB apstiprināt lielāku skaitu projektu, nekā tas būtu iespējams bez ES galvojuma atbalsta, kā arī piesaistīt jaunus klientus – trīs no četriem klientiem, kuri saņem ESIF atbalstu, ir jauni klienti bankai. Tas pierāda, ka Junkera plāns ir devis patiesu papildināmību.

Pateicoties ESIF atbalstam, EIB un tās struktūrvienība mazo uzņēmumu finansēšanai – Eiropas Investīciju fonds (EIF) – ir veikušas ieguldījumus 898 darbībās un sniegušas riska finansējumu 700 000 MVU dažādās nozarēs un visās 28 ES valstīs. Sarindojot valstis pēc ESIF ietvaros piesaistīto investīciju apmēra attiecībā pret IKP, ir konstatējams, ka vislielākās investīcijas ir bijušas Grieķijā, Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā un Somijā. Piemēri ir daudzveidīgi: no inovatīviem veselības aprūpes risinājumiem Spānijā un aprites ekonomikas Čehijā līdz pat pārtikas ražošanai Grieķijā. Papildus inovatīvu projektu un jaunu tehnoloģiju finansēšanai Junkera plāns ir atbalstījis citus ES mērķus, piemēram, digitālajā, sociālajā un transporta politikā.

Foto: F64