• Tweet

Jāskatās uz prezidenta ievēlēšanas sistēmas maiņu, laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja Valsts prezidenta amata kandidāts, tiesībsargs Juris Jansons.

Vaicāts, vai viņš kandidēšanu Valsts prezidenta amatam neuzskata par iešanu politikā, Jansons norādīja, ka “neuzskata to par iešanu politikā”:”Esmu pilnīgi apolitisks, neesmu nevienas partijas biedrs, neesmu ar politisko pieredzi parlamentā vai valdībā. Un iet īstajā, lielajā politikā – piedalīties parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās – joprojām neplānoju. Ja tiešām notiek brīnums un mani ievēlē par prezidentu, tad es, protams, pieņemšu šo izaicinājumu, ja ne – turpināšu pildīt tiesībsarga pienākumus,” norādīja Jansons.

Pēc viņa sacītā, viņš kā prezidents, vismaz iekšpolitiski, var izdarīt daudz vairāk nekā esot tiesībsarga amatā. “Ļoti daudzas ar valsts ilgtspēju saistītas lietas, kas skar, piemēram, izglītību, veselību, sociālo drošību, ar kurām ikdienā nodarbojamies tiesībsarga institūcijā, tērējot daudz enerģijas un resursu, efektīvāk un ātrāk parlamenta vai valdības līmenī var ietekmēt ar prezidenta mandātu,” pauda tiesībsargs.

Viņa ieskatā šobrīd valdības parlamentārā uzraudzība ir ļoti vāja vai tās vispār nav. “Ik ceturtdienu Saeima pieņem daudzus likumus, bet, ja tie netiek pildīti, tas nozīmē, ka līdzsvars starp likumdevēja un izpildvaru ir izjaukts. Es kā prezidents parlamentu aicinātu no valdības uzstājīgāk prasīt rezultātu, jo kāpēc tad pieņemt likumus, ja tie netiek pildīti! Daudzkārt likumi ir pieņemti pietiekami kvalitatīvi, kaut vai bērnu tiesību aizsardzības jomā, bet realizācija ir vāja, un kādam par to ir jāatbild,” uzskata Jansons.

“Redzu, ka mums šobrīd ir nepieciešams prezidents, kurš ir vairāk orientēts iekšpolitiski, kurš ir kā saliedētājs starp politisko varu un sabiedrību, jo plaisa starp abām ir liela, ko redzam pēc krītošās vēlēšanu aktivitātes. Es pat teiktu, ka šajā ziņā ir krīze,” norādīja Jansons.

Tāpat viņš norādīja, ka ir jāskatās uz prezidenta ievēlēšanas sistēmas maiņu. “Pirmkārt, prezidentu nevajadzētu ievēlēt atklāti, kā tas tagad mainīts. Tas nozīmē, ka būs partiju disciplīna, kuru ļoti viegli pārbaudīt, varēs konkrēti pateikt, kurš ir balsojis par, kurš – pret,” piebilda Jansons, norādot, ka tas nav pareizi pēc demokrātijas principiem.

Kā zināms, Zaļo un zemnieku savienību veidojošās Latvijas Zemnieku savienības valde nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru.

Foto: F64