• Tweet

Līdz šim sarunas par jauno pedagogu algas modeli nav nesušas pozitīvus rezultātus un ja tuvākajā laikā netiks panākts kompromiss, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ķersies pie galējā līdzekļa izmantošanas – streika, ceturtdien intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atzina arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Šodien, 29. oktobrī, iecerētas LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvju tikšanās Izlīgšanas komisijas sastāvā, lai meklētu kompromisus būtiskākajiem LIZDA iebildumiem attiecībā uz pedagogu darba samaksas modeli un valstī pastāvošo tiesisko nihilismu.

“Šī mūsuprāt būs nozīmīga sēde ar to, ka mēs sapratīsim kāda būs turpmākā arodbiedrības rīcība. Ja rezultāts būs nelabvēlīgs arodbiedrībai, tad mēs lemsim par streika pieteikšanu,” sacīja Vanaga.

Vienlaikus viņa pieļāva, ka gadījumā, ja izdosies atrast kompromisu, tad vēl būs iespējams apturēt iesāktos soļus streika procedūrā.

Vanaga uzsvēra, ka vēl ir virkne jautājumu, kas būtu jārisina, tai skaitā, neesot atbildes, kas notiks ar pirmsskolas pedagogiem, atbalsta personālu, augstāko izglītību un slodzes palielināšanu. “Uz šiem būtiskajiem jautājumiem mums vēl aizvien atbildes nav,” sacīja LIZDA vadītāja.

Viņasprāt, ir iespējams panākt kompromisu, taču tas ir politikās gribas jautājums.

“Es ceru, ka politiķi seko tam, kas notiek nozarē,” pauda Vanaga, norādot, ka streiks nebija pašmērķis, taču, ja arodbiedrība izsmēlusi visus citus pārrunu, komunikācijas resursus, tad nekas cits neatliek, kā runāt par galējā līdzekļa izmantošanu – streiku.

Savukārt izglītības ministre Mārīte Seile LTV norādīja, ka nav gatava pilnībā piekāpties arodbiedrības prasībām, taču ir gatava iziet uz kompromisu.

Pēc LIZDA veiktajiem aprēķiniem kopumā no 119 pašvaldībām 46 pašvaldībās skolu pedagogiem vidējā darba alga tikai samazināsies un nevienā skolā nav gaidāms vidējās algas pieaugums. 26 pašvaldībās situācija kopumā vairāk pasliktinātos – starp to pārziņā esošajām skolām pārsvarā ir tādas, kurās vidējais darba algas apjoms skolotājiem samazinātos nekā tās, kurās darba samaksa paaugstinātos. No visām 119 pašvaldībām ir tikai 8, kuru skolas pēc jaunā modeļa ieviešanas saskartos vienīgi ar finansējuma pieaugumu un nevienā skolā vidējais atalgojums netiktu samazināts.