• Tweet

Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi rīcības plānu sabiedrības saliedētības sekmēšanai izglītības nozarē 2012.–2014. gadam.

Rīcības plāns veidošanā ministrija balstījusies idejā par drošu un atvērtu sabiedrību, kurā valda savstarpēja uzticēšanās. Saliedētības plāna pasākumos saliedētība atspoguļota kā uzticēšanās gaisotnē īstenota iekļaujoša valsts iedzīvotāju līdzdalība: demokrātijas darbināšana.

“Izglītība ir viens no noteicošajiem cilvēka izaugsmes veicinātājiem: daudzi cilvēki Latvijas sabiedrībā definē sevi, balstoties iegūtajā un vēlamajā izglītībā; es students, žurnālists, politikas zinātnieks, jurists, uzņēmējs utt. Izpratni par sabiedrību un valsti, Latviju pasaulē un Eiropā, prasmes ietekmēt savu un valsts dzīvi, kritiski izvērtēt politiskos procesus cilvēks iegūst skolā. Kopā būšanas un jaunrades vidi rada jaunatnes darbs, neformālā un interešu izglītība, brīvprātīgais darbs. Sports saliedē gan sportistus, gan līdzjutējus, un komandu sports ir lieliska demokrātijas skola.Mācoties, apgūstot valodas, sportojot kopā, cilvēki iepazīst viens otru, attīstās cieņa un uzticēšanās.”secināts plānā.

Rīcības plāna mērķis ir vairot uzticēšanos starp iedzīvotājiem un valsti, kā arī iedzīvotāju starpā, kas atspoguļojas plašā daudzveidīgā demokrātiskā līdzdalībā. Konkretizēti trīs rīcības virzieni: Iekļaujošas un dažādas politiskas un sabiedriskas līdzdalības formas, kurās plānota e-līdzdalības un pilsonisko prasmju tālmācības formu attīstība, atbalsts mazākumtautību un latviešu pārstāvēto biedrību un nodibinājumu kopīgām iniciatīvām interešu un neformālajā izglītībā,sporta pasākumi saliedētības sekmēšanai.

Partnerības starp valsti un iedzīvotāju – nepilsoni pilsonības ieguves veicināšanai, kā arī etniski daudzveidīgu skolu partnerības, daudzas jaunatnes un brīvprātīgā darba pilsoniskas iniciatīvas.

Otrs virziens būtu dažādību atbalstoša sociālā vide, kas veicinātu kompleksu dažādību, pretdiskriminācijas sistēmas ieviešanu izglītības iestādēs un organizācijās. Starpkultūru izglītība visos izglītības līmeņos, kompetences apguve mūžizglītībā, romu izglītības atbalsts, atbalsta sistēmas skolēniem un pieaugušajiem ar īpašām izglītības vajadzībām.

Trešais virziens būtu Latviešu valodas kā saziņas līdzekļa pieejamība, apguves formu dažādība latviešu valoda pozicionēta kā uzticēšanās un saprašanās valoda.

2012. -2014.gadā IZM plāno īstenot elastīgu pieeju latviešu valodas apguvē, paplašinot latviešu valodā runājošo skaitu gan Latvijā, gan ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo, īpaši bērnu vidū. Tas nozīmē gan dažādu sākotnējo latviešu valodas zināšanu līmeņiem atbilstošu, arī individuālu programmu piedāvājumu, gan plašāku tiešsaistes resursu izmantošanu, gan valodas apguves darba vietā piedāvājumu. Izmantojot Latviešu valodas aģentūras (LVA) iestrādes un resursus, plānots kombinēt kultūradaptāciju ar latviešu valodas apguvi trešo valstu valsts piederīgajiem un viņu bērniem, kuri dzīvo, mācās un strādā Latvijā; pilnveidot integrētu latviešu valodas un citu mācību priekšmetu pasniegšanas metodiku mazākumtautību skolās; Latvijas nepilsoņiem piedāvājot latviešu valodas apguvi kombinācijā ar naturalizēšanos motivējošiem pasākumiem. Svarīgs darba virziens ir latviešu valodas popularizēšana.

Kā atbalsta rīcības virzieni plānā iekļauti pētījumi un monitorings , kas ļaus izvērtēt gan mērķauditoriju vajadzības un iespējas, gan pasākumu gaitu, un vajadzības gadījumā to koriģēt, kā arī sabiedriskās attiecības, kuru uzdevums – ietekmēt starpgrupu attiecības lielākas uzticēšanās virzienā un veidot izpratni.

Plānu veidojot, apzinātas esošās labās prakses izglītības sistēmā, nevalstiskajā sektorā, uzņēmējdarbībā, publiskajā sektorā: pilsoniskajā līdzdalībā, pilsoniskajā izglītībā, jaunatnes darbā, sportā; bilingvālās un starpkultūru izglītības ieviešanas prakses.

Avots: nra.lv