• Tweet

«Mierīgi pārgājām uz eiro. Bez panikas. Braucam uz Eiropu, bet eiro turam kabatā – baidāmies pazaudēt. Kafiju nepērkam, bulciņu nepērkam, ūdeni ņemam līdzi. Negribam atdot eiro,» ar ironiju saka Tallinas senioru biedrības Venu dalībniece, pensionāre Zinaīda Jakuškina, kad Tallinā viņu izjautā Latvijas seniori. Pāriet no igauņu kronas uz eiropeisko eiro emocionāli neesot bijis grūti, taču Zinaīdas kundzes teiktais par nevēlēšanos atdot eiro nav saistīts ar emocijām, bet gan dzīves praktisko pusi, proti, krona vai eiro – nauda pensionāram ir jātaupa.

To saka pensionāri Igaunijā, kur vidējā pensija ir augstāka nekā Latvijā, proti, 306 eiro mēnesī (aprīlī tā palielināsies līdz 335 eiro). Igaunijas Pensionāru savienības vadītājs Andruss Erdma gan atzīst, ka pēc eiro ieviešanas vecuma pensijas reālā pirktspēja samazinājusies par 20 procentiem.

Uz Eesti pēc pieredzes

«Varbūt mūsu pensionāru bailes nav tik lielas, cik liela ir interese – kā būs ar eiro. Par šīm gaidāmām pārmaiņām ir daudz jārunā ar senioriem, jāizskaidro. Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju ir seniori, un ikviens ir uztraucies – daļa gaida pārmaiņas, daļa nevēlas, un katram ir savs viedoklis. Sabiedrībā ir daudz spriedumu, baumu. Tāpēc mēs nolēmām doties uz Igauniju, kur pensionāri ar eiro dzīvo jau divus gadus, lai uzklausītu viņu viedokli – vai viņiem bija tāda situācija, ka negribēja ne par ko atdot savu kronu, jo pie mums cilvēki baidās, ka zaudēs skaisto latu, Mildu un latvietību,» saka Rīgas aktīvo senioru alianses Rasa vadītāja Terezija Mackare, kura kopā ar kolēģiem no alianses un citām senioru organizācijām viesojās Igaunijā. Vēlāk šo pieredzi seniori nodos citiem pensionāriem savās biedrībās un organizācijās. Pēc T. Mackares domām, ikvienam pensionāram ir tiesības uzzināt objektīvu informāciju un paust savu viedokli, piedaloties diskusijās.

Oficiāli – viss kārtībā

Ir saprotams, ka Igaunijā līdzīgi kā patlaban Latvijā oficiālais viedoklis ietver apgalvojumu, ka no eiro ieviešanas ir (bija) sagaidāmi tikai pozitīvi ieguvumi. Tā Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Sociālās nodrošināšanas nodaļas vadītājs Uku Torjass stāsta, ka lielākā daļa baiļu un bažu nav īstenojušās. «Cilvēki ļoti baidījās par to, kāds būs eiro maiņas kurss, vai paaugstināsies cenas, kā mēs samainīsim naudu, kur un kā to varēs izdarīt tieši vecie cilvēki. Mums bija jādara divas lietas – vispirms jāmaina visa likumdošana, kas skar sociālo jomu, pabalstus, viss bija jāizsaka eiro, otrkārt, cilvēku informēšana. Īpaši tika veikts darbs ar cilvēkiem, kuri dzīvo vieni paši, vientuļie pensionāri, tika izveidotas komisijas, pie cilvēkiem gāja un stāstīja un arī ņēma pret parakstu naudu maiņai pret eiro. Bija pat tādas situācijas, kad cilvēks skaitījās pēc papīriem trūcīgs, bet mājās glabāja lielas naudas summas kronās, kuras tagad bija jāsamaina.»

Visvairāk iedzīvotājiem, ne tikai pensionāriem, bija bail, vai eiro ieviešanas dēļ nepaaugstināsies cenas. Uku Torjass apgalvo, ka tas tā nenotika: «Jā, cenas mums ir kāpušas, taču tas ir augošās inflācijas dēļ pēckrīzes periodā, nevis eiro dēļ. Igaunijas banka monitorēja cenas četrus mēnešus pēc eiro ieviešanas, un dati neuzrādīja, ka cenas celtos.» Latvijas pensionārus ļoti interesēja, kā dzīvo pensionāri, kādas ir pensijas un vai tās indeksē? «Veco cilvēku situācija Igaunijā nav tik laba kā citur Eiropā, taču nav arī slikta,» uzskata ierēdnis. «Krīze būtiski ietekmēja situāciju daudzviet Eiropā, taču Igaunijā mēs salīdzinoši labi šo laiku pārdzīvojām. No sociālo pabalstu saņēmējiem aptuveni 10 procenti ir pensionāri. Vidējā pensija ir ap 280 eiro.» Vēlāk gan pensionāru savienības pārstāvis precizē, ka tā pašlaik ir jau 306 eiro, bet no aprīļa būs 335 eiro. Uku Torjass uz Latvijas Pensionāru federācijas pārstāves Lilijas Škutānes jautājumu – kurš vairāk baidījās no eiro – finansisti vai iedzīvotāji, un vai mainījās iedzīvotāju psiholoģiskais stāvoklis, zaudējot nacionālo naudu, atbild: grūti jautājumi. «Nedomāju, ka cilvēki Igaunijā emocionāli bija vairāk par kronu. Igauņi daudz ceļo un redz ieguvumus, ko dod eiro,» teic U. Torjass. Viņš arī uzsvēra, ka pensijas un pabalsti, pārejot uz eiro, tika mainīti uz augšu, lai aiz komata nepaliktu centi.

Par to pašu pensiju mazāk nopirksi

Andruss Erdma no Igaunijas pensionāru savienības gan stāsta ko citu: eiro ieviešanas rezultātā cēlās inflācija un cenas gan pārtikai, gan medikamentiem, un tas reāli pensijas vērtību samazinājis par piekto daļu. Tiesa, Igaunijā nav atcelta indeksācija un tā notiek gadījumā, ja palielinās vidējā alga valstī. Krīzes gados tā nepalielinājās, pensija arī stāvēja uz vietas, taču tagad aprīlī būs pensiju palielinājums. «Vienu brīdi bija tā, ka cenas stāvēja uz vietas, taču banka uzraudzīja situāciju tikai četrus mēnešus, pēc tam… viss aizgāja,» neslēpj A. Erdma. Igaunijā uzzinām, ka neapliekamais minimums pensijām ir augstāks nekā Latvijā – 335 eiro (mums 165 lati jeb 234 eiro). Latvijas pensionāri ar skaudību klausās ne tikai par pensiju indeksāciju, bet arī par veselības aprūpes sistēmu, piemēram, slimnīcā vienas dienas pacienta līdzmaksājums ir trīs eiro (Latvijā 9,5 lati). Protams, arī Igaunijā ir rindas pie speciālistiem, taču kopumā ar medicīnu pensionāri ir apmierināti. Smieklu vilni izraisa Latvijas pensionāra jautājums: ja es atradīšu igauņu kundzi un apprecēšu, vai man visi medicīnas pakalpojumi, tāpat kā igauņiem, būs bez maksas? A. Erdma pastāsta, līdz ar eiro ieviešanu pensionāri sāka akciju Pārbaudi cenas! – brīvprātīgo grupas sekoja cenu izmaiņām veikalos.

Teiktajam piekrīt pensionāre Z. Jakuškina: naudas vērtība ir samazinājusies, daudz kas kļuvis dārgāks, un cenas aug joprojām, tāpēc pensionāriem ļoti jātaupa. Piemēram, nelielas vērtības eiro centi pensionāriem nepatīk, tos neuzskata par naudu un nenēsā līdzi, uzskatot, ka tam nav nekādas vērtības.

Jārēķina katrs cents

Tiju Kereme ir nelielas kafejnīcas Vesivärava Kohvik īpašniece Tallinā. «Esmu pieredzējusi pāreju no rubļa uz kronu un tagad uz eiro, un redzu savā ģimenē četras paaudzes un attieksmi pret naudu – katram tā ir citādāka. Man mazmeitiņa lūdz iedot 11 eiro, un es baidos to pārrēķināt kronās. Ļoti viegli bija no rubļa pāriet uz kronu, bet ļoti grūti no kronas uz eiro,» atzīst T. Kereme. «Tajā pašā laikā mans tēvs, kuram ir 87 gadi, pats iet uz veikalu, iepērkas un visai mūsu ģimenei saka: atpakaļ nav ko skatīties!» Pensionārus interesē, cik maksā bulciņas viņas kafejnīcā – sākot no 50 līdz 85 centiem. Un visi pārliecinās, ka garšīgas gan – Latvijas pensionārus igauņi cienā ar Vesivärava ceptu klinģeri un cepumiem.

Avots: nra.lv /Inga Paparde