• Rīga
    Cloudy
    0°C
     
19/10/2011, Kategorija: Finanses, bankas

Starp trim Baltijas valstīm vienīgi Lietuvas mājsaimniecības iepriekšējā pusgada laikā ir spējušas noturēt savu bilanci līdzsvarā – paņemto kredītu apjoms ir līdzvērtīgs noguldījumu apjomam.

Savukārt Latvijā joprojām mājsaimniecību finansiālā ievainojamība ir visaugstākā – kredītos šobrīd izsniegts teju divas reizes vairāk, nekā iedzīvotāji veikuši noguldījumus.

SEB bankas Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats liecina, ka iepriekšējā pusgada laikā Igaunijas mājsaimniecību kredītu un noguldījumu attiecības rādītājs no 244 procentiem 2008. gadā būtiski samazinājies līdz 160 procentiem šā gada vidū. Arī Latvijā negatīvā finanšu bilance ir samazinājusies, tomēr, kā skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Latvijā Edmunds Rudzītis, Latvijas iedzīvotāji joprojām ir vairāk aizņēmušies, nekā uzkrājuši – finanšu saistības par 1,18 miljardiem latu pārsniedz mājsaimniecību finanšu uzkrājumus, pat neskatoties uz to, ka kopējais aktīvu apjoms pieaudzis, bet saistību – samazinājies.

«Latvijas mājsaimniecību neto finanšu aktīvu – kontu atlikumu un uzkrājumu – vērtība pusgada laikā pieaugusi par 252 miljoniem latu. Arī mājsaimniecību parādu slogs mazinās, tomēr joprojām kredītņēmēju finansiālā ievainojamība ir augsta,» uzskata E. Rudzītis.

Igauņi – naskāki krājēji

Lai gan Baltijas valstis ir tuvi kaimiņi, iedzīvotāju attieksme pret krāšanu un tērēšanu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju atšķiras. Ja Latvijā šogad noguldījumi ir gandrīz tādā pašā līmenī kā 2008. gadā – 4,1 miljarda eiro apmērā, tad Igaunijā un Lietuvā noguldījumu apjoms šajā laikā ir ievērojami palielinājies – gan absolūtā izteiksmē, gan arī mērot uz vienu iedzīvotāju. Mājsaimniecību noguldījumi Igaunijā pieauga par 17 procentiem, bet Lietuvas mājsaimniecībās – par 10 procentiem, liecina SEB dati.

E. Rudzītis to skaidro ne tikai ar atšķirīgiem ekonomiskās lejupslīdes tempiem Baltijas valstīs, bet arī notikumiem katras valsts banku sektorā. Tas, ka Lietuvas un Igaunijas banku sektori nepiedzīvoja tiešu negatīvo satricinājumu klātesamību, vienlaikus motivēja mājsaimniecības būt piesardzīgām, kā rezultātā šajās valstīs ir pieauguši mājsaimniecību uzkrājumi finanšu institūcijās.

Arī SEB bankas Igaunijas Ziemeļu reģiona vadītājs Tonijs Sepps uzsvēra, ka Igaunijā mājsaimniecību finansiālā ievainojamība kopš 2008. gada ir būtiski samazinājusies. Par to liecinot fakts, ka finanšu bilance ir uzlabojusies par 2,2 miljardiem eiro.

«Taču mums joprojām ir jāatceras, ka kopējās situācijas uzlabošanās vēl nebūt nenozīmē, ka visiem veicas vienlīdz labi – tā, piemēram, situācija bezdarbnieku mājsaimniecībās vēl arvien nav uzlabojusies. Izmaiņas mājsaimniecību bilancēs un uzkrājumu palielināšanās netieši norāda, ka mājsaimniecības ir kļuvušas nedrošākas par finansiālās nākotnes attīstību,» uzsvēra T. Sepps.

Zeķē un zeltā

Pretstatā Lietuvai, kur termiņnoguldījumu apjoms šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir palielinājies, Latvijā joprojām vērojama šā noguldījuma samazināšanās. Īpaši tas attiecas uz termiņnoguldījumu latos. E. Rudzītis skaidro, ka termiņnoguldījumu apjomu kritumu un arī izmaiņas valūtu dalījumā galvenokārt ietekmējušas izmaiņas depozītu procentu likmēs. Krītoties procentu likmēm visstraujāk tieši latu noguldījumiem, samazinājās arī Latvijas iedzīvotāju motivācija noguldīt naudu depozītā. Kā alternatīvu termiņnoguldījumam iedzīvotāji izvēlas turēt naudu norēķinu kontā vai zeķē, vai arī meklēt alternatīvas ieguldīšanas iespējas, piemēram, investējot zeltā vai citos aktīvos, vai arī iegādājoties ilgtermiņa preces. SEB dati liecina, ka mājsaimniecību privātais patēriņš gada pirmajā pusgadā palielinājies par aptuveni 4% salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo pusi. E. Rudzītis iedzīvotāju lielākos tēriņus skaidro gan ar situācijas uzlabošanos darba tirgū, gan ar emigrējošo Latvijas iedzīvotāju uz mājām sūtītās naudas tērēšanu.

Aizņemas piesardzīgi

Lai gan šogad Latvijā vērojama lielāka interese par patēriņa kredītiem nekā pērn, iedzīvotāji joprojām piesardzīgi izturas pret jaunu ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Aktivitāte mājsaimniecību kreditēšanas jomā nedaudz palielinājusies salīdzinājumā ar 2010. gadu, tomēr tā joprojām ir zemāka nekā 2009. gadā.

Lietuvā pret jaunu kredītu ņemšanu izturas vēl piesardzīgāk nekā Latvijā, un šajā valstī no jauna izsniegto kredītu lielums ir mazāks nekā iepriekš ņemto aizņēmumu atmaksa. Augustā Lietuvas mājsaimniecībām izsniegto kredītu kopsumma bija 44 miljoni eiro, kas ir par 25 procentiem mazāk nekā pirms gada. Kreditēšanas apjoms Lietuvā šobrīd turas 2003. gada līmenī.

Avots: nra.lv

516 skatījumi




Video

Reirs: Patlaban bankas pie mazākās izdevības atsaka klientiem gan kontu atvēršanu, gan kreditēšanu

27/02/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Maksa par Latvijas neiekļaušanu "pelēkajā sarakstā" ir banku atteikumi atvērt kontus un kreditēšanas samazināšana, tā šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norādīja finanšu...

Lasīt tālāk
Video

Znotiņa: Latvijai vēl ir jādemonstrē domāšanas maiņa attieksmē pret noziedzīgiem līdzekļiem

24/02/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijai ir jāturpina strādāt, lai parādītu, ka progress ir ne tikai ļoti slikti novērtētajās sfērās, bet arī kopumā mēs spējam apkarot finanšu noziegumus, pēc Finanšu darījumu darba...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Centrālā Banka anulējusi AS “PNB Banka” licenci

19/02/2020

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu anulēt AS "PNB Banka" licenci. ECB lēmums ir pieņemts pēc Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma. FKTK iesniedza...

Lasīt tālāk
Video

FKTK vadītāja: Latvijai joprojām ir vajadzīgs ārvalstu kapitāls

19/02/2020

Joprojām nozīmīgāko Latvijas banku sektora ienākumu daļu veido procentu ieņēmumi, kas ir ieņēmumi no kredītiem, bet kredītu īpatsvars ir zems, intervijā "Neatkarīgajai" sacīja Finanšu...

Lasīt tālāk
Video

FKTK priekšsēdētāja: Latvija ir ir pelnījusi neatrasties “pelēkajā sarakstā”

17/02/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lai arī Latvijai vēl ir daudz darāmā, lai efektīvi cīnītos pret naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu, tā nav nav pelnījusi tikt iekļauta "pelēkajā sarakstā", uzskata Finanšu...

Lasīt tālāk
Video

LIAA vadītājs: Investoriem ir ļoti grūti atvērt kontu, un tas traucē strādāt

14/02/2020

Bez Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendācijām investoriem ir drošāk Latvijā neatvērt...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Ja gadītos, ka banku tirgū ienāk vēl kāds, tas varētu “uzpurināt” sistēmu

05/02/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijas banku sektorā derētu lielāka konkurence, šorīt LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). "Konkurence vienmēr ir laba. Ja gadītos,...

Lasīt tālāk
Video

FKTK vadītāja: Mūsu ekonomikai ļoti palīdzētu, ja pie mums ienāktu kāds no Eiropas lielākajiem spēlētājiem

04/02/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijai pašlaik ir svarīgi atjaunot savu reputāciju starptautiskajā tirgū, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja...

Lasīt tālāk
Video

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu figurē astoņas personas

29/01/2020

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu figurē astoņas personas, tai skaitā likvidējamās “ABLV Bank" darbinieki. Četras personas tikušas aizturētas, bet vēl divām personām prokuratūra...

Lasīt tālāk
Video

“ABLV Bank” ēkā notiek kratīšana saistīta ar 50 miljonu eiro legalizāciju

28/01/2020 | Autors: Labdien.lv

Tiesībsargājošās iestādes veic kratīšanas un procesuālās darbības likvidējamajā “ABLV” bankas ēkā lietā par vismaz 50 miljonu eiro “atmazgāšanu”. Šodien likvidējamajā centrālajā...

Lasīt tālāk