• Tweet

Stīvējoties ar Valsts prezidentu par premjera kandidatūru un pat dodot mājienus, ka Saeima var atlaist prezidentu, ja tas izrādīs nepaklausību, politiķi ir aizmirsuši, ka Valsts prezidenta rīcībā ir ļoti spēcīgs ierocis – viņš var rosināt Saeimas atlaišanu.

Šādu iespēju Valsts prezidents nevar izmantot tikai tad, ja līdz Saeimas vēlēšanām atlicis pusgads.

Tāpat politiķi ir aizmirsuši Satversmes 13. pantā teikto, ka pēc Saeimas atlaišanas jaunievēlētās Saeimas «pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākošā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu». Tas nozīmē: ja, piemēram, Valsts prezidents rosina Saeimas atlaišanu nākamā gada janvāra sākumā un tauta referendumā atbalsta prezidentu, tad jauna Saeima var tikt ievēlēta jau aprīlī, un tās pilnvaru termiņš ir pat ļoti solīds – trīsarpus gadi.

Process paātrinās

Līdz ar to nav nekāda pamata argumentam, ka Saeimas atlaišana šobrīd būtu bezjēdzīga, jo pavisam drīz tāpat būs jaunas vēlēšanas. Tieši pretēji – Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu korekti ir pamatot ar to, ka politiķi nespēj sastādīt stabilu valdību priekšvēlēšanu situācijā, kad viņiem prātā tikai tas, kā labāk izskatīties vēlētāju acīs.

Satversmē un likumos noteikts – ja Valsts prezidents rosina Saeimas atlaišanu, tad tautas nobalsošana «sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ierosinājuma paziņošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai». Savukārt jaunām vēlēšanām jānotiek «ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas». Tas nozīmē, ka tauta var tikt pie jauna parlamenta četru mēnešu laikā un tai nebūs jāgaida līdz oktobra pirmajai sestdienai – 4. oktobrim (t.i., vairāk nekā deviņus mēnešus), kad paredzētas 12. Saeimas vēlēšanas.

Savukārt Valsts prezidents ir pietiekami labi pasargāts pret politiķu vēlmi izrēķināties ar viņu. Valsts prezidenta atlaišanu var rosināt pēc vismaz 51 Saeimas deputāta priekšlikuma, bet pati atlaišana iespējama «Saeimas slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu».

Menstruālā cikla faktors

Neatkarīgās aptaujātie eksperti tomēr uzskata – lai gan ārkārtas vēlēšanas šobrīd neizdevīgas ir tikai mazākumam, maz ticams, ka Valsts prezidents spers šādu soli.

Politisko procesu vērotājs un fotogrāfs Mārcis Bendiks, vaicāts, vai pašreizējā situācijā Valsts prezidents nelems par Saeimas atlaišanu, teica: «Tagad daudzi rēķina, ka varbūt var iespējamās ārkārtas vēlēšanas apvienot ar Eiroparlamenta vēlēšanām, kas notiks vasarā, un līdz ar to arī īpašus izdevumus tās neprasītu. Vai Saeimas atlaišana patiešām tiks izsludināta – grūti izskaitļot. Ja Saeimai prezidenta atlaišanai pietrūkst balsu, tad prezidents var zaudēt referendumā par Saeimas atlaišanu. Zatlera gadījumā par referenduma rezultātiem nebija jāšaubās, bet tagad – iespējami varianti. Manuprāt, Saeimas atlaišanai liela atbalsta nebūs. Vienotības elektorāts varētu balsot pret Saeimas atlaišanu. Viesojos Baltcom Radio un no klausītājiem sajutu, ka krievu iedzīvotāji atbalsta Valsts prezidentu. Šis elektorāts pauž simpātijas vienai amatpersonai, kura atrodas tur augšā un pieņem lēmumus. Viņiem ļoti imponē Dombrovska atlaišana un viņa trīcošā zaķa lūpa. Viņi iestājas par Valsts prezidentu daudz lielākā mērā, nekā mēs to spējam iedomāties.»

Runājot par ieguvumiem un zaudējumiem Latvijas iekšpolitikai, M. Bendiks uzsvēra: «Jebkuras ārkārtas vēlēšanas ir zaudējums pēc definīcijas, līdzīgi kā nojūk menstruālais cikls, un tas nekas labs nav.»

Vaicāts, kuras partijas no ārkārtas vēlēšanām iegūtu, bet kuras zaudētu, M. Bendiks teica: «Pirmkārt, zaudētu visi tie embriji, kuri tā arī nepagūtu izkūņoties. Visizdevīgākās ārkārtas vēlēšanas ir Vienotībai, jo neizkūņojušies konkurenti tā arī neuzspēs nobriest. Taču arī Vienotībai vajadzīgs laiks, kaut vai lai savāktu Reformu partijas atlūzas. Pēc kopējās neto bilances pēc ārkārtas vēlēšanām Vienotība būtu vairāk ieguvēja. Saskaņiešiem ārkārtas vēlēšanas nemainītu neko. ZZS tās nebūtu īpaši izdevīgas, jo viņiem vēl nav noformulējies vienots savienības līderis. Arī viņiem vajadzīgs laiks. Nacionālajai apvienībai ir pilnīgi vienalga, jo viņi aizstāv savu nacionālo ideju. Viņi nekad neko konstruktīvu nav nedz izstrādājuši, nedz piedāvājuši. No viņiem neviens arī negaida nekādus makroekonomiskos brīnumus. Tagad viņi vēlas atjaunot nāves sodu, bet tas jau nav grūts darbs. Savukārt Reformu partija izbeigsies vienalga – notiek vai nenotiek ārkārtas vēlēšanas.»

Dzemdības izpaliktu

Politologs Filips Rajevskis, vaicāts, vai Valsts prezidents varētu izsludināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, teica: «Tādas runas esmu dzirdējis. Likumīgi tas ir, bet šis prezidents nāca pie varas ar uzstādījumu, ka tādas lietas nevajadzētu darīt. Ja viņš to tagad darītu, tad tas izskatītos, maigi izsakoties, dīvaini. Pirms tam viņš ir noraidījis premjera kandidātu un nav spējis izskaidrot noraidījuma pamatojumu. Tad pieprasījis citus kandidātus un atkal tos noraidījis, un tad prasīs atlaist Saeimu – es šādai notikumu attīstībai neredzu pamatu. Vilnis, ko radītu šāda prezidenta rīcība, var noskalot viņu pašu.»

Runājot par to, kurš iegūtu, bet kurš zaudētu ārkārtas vēlēšanu gadījumā, F. Rajevskis sprieda: «Reformatori noteikti zaudētu. Vienotība varētu gan vinnēt, gan arī zaudēt. Saskaņas centrs saglabātu līdzšinējās pozīcijas. Nacionālā apvienība iegūtu. ZZS varētu iegūt uz Reformu partijas rēķina. Vēl nenodibinātās partijas ārkārtas vēlēšanas nokautu – nebūtu laika tās dzemdēt.»

F. Rajevskis uzskata, ka ārkārtas vēlēšanas politisko procesu nevis paātrinātu, bet iedzītu stagnācijā, «jo neviens neko nedarītu. To jau mēs redzējām, kad Zatlers izsludināja ārkārtas vēlēšanas. Ko tad mēs ieguvām? Lielu vilšanos. Rezultāts neattaisnoja cerības. Nekas jau nav mainījies.».

Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs