Ierēdņi slēpjas aiz sētniekiem
Latvijas amatpersonu brīdinājumi par nodokļu celšanu un valsts izdevumu samazināšanu izraisa kārtējo sašutuma vilni pret ierēdņu skaita un atalgojuma pieaugumu.
Nervozitāte par nestabilajām izredzēm saglabāt esošās naudas plūsmas ir manāma visu šo gadu, par spīti statistiķu apliecinātajai ekonomikas augšupejai. Ar šā gada 25. februāri datēta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja Pētera Krīgera uzstāšanās LNT ar aicinājumu valstij samazināt pārvaldes izdevumus, tai skaitā samazināt ministriju skaitu. Nākamajā dienā sekoja Valsts kancelejas paziņojums, ka tā «noraida LBAS virspusējos un patiesībai neatbilstošos apgalvojumus par valsts pārvaldes tēriņu pieaugumu».
Atsaucoties Valsts kancelejas izvēlētajai terminoloģijai, iedziļināsimies dažos patiesībai atbilstošos apgalvojumos, sākot ar Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes 2014. gada ienākumu deklarāciju. Viņa uzrādījusi 56 247 eiro ienākumus un to pieaugumu par 16 420 eiro attiecībā pret 2013. gadu. No deklarācijas izriet, ka E. Dreimane pagājušajā gadā mazliet kāpinājusi savu darba ražīgumu, kas novērtēts ar nebūtisku atalgojuma pieaugumu par pāris tūkstošiem eiro, bet ar to nav pieticis viņas izdevumu segšanai. Nācies saņemt pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 6000 eiro apmērā un tieši tikpat lielu dāvinājumu no vīra. Šāda nauda nodrošinājusi E. Dreimanei dzīvi tikai no rokas mutē. Ieņēmumi ļāvuši samazināt parādus par 62 eiro (par 62 eiro no 56 tūkstošiem eiro!), bet nav ļāvuši izrāpties no parādu bedres 7353 eiro apmērā.
E. Dreimanes piemērs ļauj fiksēt divas Latvijas ierēdniecībai raksturīgas iezīmes. Pirmā iezīme ir valsts naudas grozīšana caur Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Ierēdņi un politiķi izliekas, ka valsts naudas iemaksas uz viņu vārdiem sociālajā budžetā nebūtu tāds pats atalgojums kā alga. Tūkstošiem eiro mēnesī saņemoši cilvēki žēlojas gan individuāli, gan norādot uz pārvaldes aparāta darbinieku algas it kā nelielo īpatsvaru valsts kopējos izdevumos. Arī konkrētais gadījums parāda, kā uz ierēdņu vārdiem iemaksāto naudu sociālajā budžetā ierēdņi izķeksē laukā pavisam drīz, nevis ļauj apgrozīt gadu desmitiem līdz viņu pensionēšanai. Otrā iezīme ierēdņu bieži manāmā saistība ar bezgala bagātiem un dāsniem radiniekiem – kam ar vīru, kam ar sievu, kam ar sievasmāti, kurai nav pienākuma izskaidrot, no kurienes viņai radusies nauda, ko viņa tik var dāvināt nabaga ierēdnīšiem, policistiem, tiesnešiem u.tml.
Šogad un jau daudzus gadus iepriekš publicētās amatpersonu ienākumu deklarācijas pozicionē E. Dreimani kā vidusmēra ienākumu guvēju. Šis iespaids prasa atrunu, ka secinājumus par ierēdņu caurmēra ienākumiem nevar balstīt uz plašsaziņas līdzekļos izziņotajiem gadījumiem, kas izziņoti tiek tikai tāpēc, ka ar kaut ko pievērš sev uzmanību. Šā gada ziņu topā ir valsts lielāko slimnīcu bankrots, tai skaitā Stradiņa slimnīcas jaunbūvju bankrots, t.i., apgāšanās šā vārda burtiskajā nozīmē. Tas licis pacilāt Rīgas Austrumu slimnīcas bijušā valdes priekšsēdētāja Viestura Bokas ieņēmumu deklarāciju 81 003 eiro vērtībā un tāpat bijušā Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dina Šmita deklarāciju 111 755 eiro vērtībā. Abi kungi algoti ne tikai šajās slimnīcās, kuru situācija izraisa jautājumus, cik vērtīgi bijuši viņu pakalpojumi vēl citiem valsts naudas grozītājiem.
Turpat medicīnas lauciņā atklājas, ka nav nekādu krasu atšķirību atalgojumā starp Valsts kancelejas vai daudzmiljonu budžetus grozošo slimnīcu pirmajām personām un daudz pieticīgāku amatu pildītājiem, ja vien viņi paši prot grozīties. Šā gada skandāls ap psihoterapeita Viestura Rudzīša izteikumiem pievērsa uzmanību pavisam pieticīgai, ar valsts pārvaldi it kā nemaz nesaistītai Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītājai Guntai Ancānei, kas spējusi savākt gandrīz 83 tūkstošus eiro gadā. To izcelsme autentiski parādīta portālā pietiek.com ar secinājumu, ka pie tāda «ienākumu līmeņa pieraduši Latvijas «sistēmas psihoterapeiti», kuriem nav ērti dažādi «miera traucētāji»».
Kopējais secinājums ir tāds, ka nodokļu maksātāju naudas dalīšana Latvijā notiek aiz skatlogiem, kuros Valsts kanceleja un jebkura cita iestāde eksponē trūcīgas referentes ar mēnešalgu zem četriem simtiem eiro. Mats matā atbilstoši Valsts kancelejas 25. februāra paziņojumam, viņas patiešām sadala 0,5% no valsts kopējiem izdevumiem, bet atlikušie 99,5% ir pavisam citu, nebūt ne obligāti valsts pārvaldē oficiāli strādājošu personu guvums.
Vēl par tēmu:
Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālāk