• Tweet

Ar valdības samazināto pabalstu patvēruma meklētājiem Latvijā nav pat minimālā iespēja iziet pa Mucenieku vārtiem un sākt patstāvīgu dzīvi, intervijā “Neatkarīgajai” paudusi Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Pētersone- Godmane atklāj, ka bēgļu ģimenes, kas jau devušās prom no valsts, neatbrauca uz Latviju, nezinot, uz kurieni brauc. “Padziļinātajās intervijās viņiem tika stāstīts par Latvijas apstākļiem, vidējām, minimālajām algām, darba iespējām, arī pabalstiem, vienlaikus solīts, ka būs individuāla integrācijas programma, kuras ietvaros ar mentoru atradīs dzīvesvietu, – acīmredzot, pieņemot lēmumu doties uz Latviju, viņi uz to paļāvās.”

IeM valsts sekretāre uzsver, ka diemžēl šīs ģimenes nespēja sameklēt dzīvesvietu un iziet pa Mucenieku vārtiem – ar samazināto pabalstu pat teorētiski tas nebija iespējams.” Ja cilvēkam, kuram jāpamet Mucenieki, ir tikai 139 eiro mēnesī, un ir arī tādi, viņš nevar atļauties izīrēt pat istabu, nevar deklarēties,” pauda Pētersone- Godmane.

Pēc viņas stāstītā, visi darbspējīgie patvēruma meklētāji piedalījās nodarbinātības pasākumos un bija reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā. Ar darbu neesot bijušas lielas problēmas, jo uzņēmēji bijuši gatavi ņemt bēgļus dažādos darbos. Tomēr vispirms viņiem bijusi nepieciešama pajumte, kas izrādījusies sistēmas vājais posms.

Tagad IeM kopā ar Labklājības ministriju ir sagatavojušas likuma grozījumus ar mērķi pabalstu no 12.mēneša samaksāt jau pirmajā mēnesī, tādējādi cilvēkam pirmajā mēnesī būtu divu mēnešu pabalsts mājokļa īrei. Ar to gan varot būt nepietiekami, taču tas esot tas, ko var izdarīt esošā finansējuma ietvaros, bet uz lielāku naudu cerību neesot.

Bēgļu sistēmas radīšanā nauda apgūta esot ļoti maz – ja savulaik runāts par 16 miljoniem eiro bēgļu plānam, tad šobrīd esot izmantoti “pāris simti tūkstoši, lielākoties no Eiropas fondiem.

“Neteiktu, ka vajadzētu uztraukties par izniekotiem līdzekļiem. Valsts līdzekļi izmantoti infrastruktūrai Muceniekos – kamēr tie nav paplašināti, nevaram uzņemt vairāk cilvēku, jo nav, kur viņus izguldīt, kamēr viņi apmēram trīs mēnešus gaida lēmumu par statusu. Šī infrastruktūra nepieciešama neatkarīgi no tā, vai pēc statusa saņemšanas bēglis aizbrauc vai ne,” sacīja IeM pārstāve.

Ierēdne atzinusi, ka no Latvijas aizbraukušie bēgļi vēl var radīt problēmas Latvijai. “Ja viņus, piemēram, pieķer, tur strādājam nelegāli, viņus sūtīs atpakaļ uz Latviju, ja viņi nonāks citas valsts tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā – arī sūtīs atpakaļ, tāpat kā, ja viņi nolems Vācijā vēlreiz pieprasīt patvērumu, to konstatēs pēc pirkstu nospiedumiem, kuru datu bāze ir vienota visā ES.”

Viņu gan visvairāk uztraucot drošības aspekti. “Ja cilvēki aizbrauc, uz to brīdi problēmu nav, bet varbūt viņam nav kur braukt vai viņš tiek atsūtīts atpakaļ, un tad viņš stūrī iedzīta cilvēka veidolā paliek te, ja viņam nav, kur palikt, no kā iztikt, mums jāsaprot, kas var notikt šo cilvēku galvās, cik lieli ir riski radikalizēties, kļūt naidīgiem, neiecietīgiem un apdraudēt citus.”

Jau vēstīts, ka  Latviju pametuši gandrīz visi Eiropas Savienības (ES) patvērumu programmā pārvietotie bēgļi.

Uzreiz pēc bēgļa statusa saņemšanas patvēruma meklētājiem ir jāpamet centrs “Mucenieki” un jāspēj atrast mājoklis, kā arī jāspēj nodrošināt ikdienai nepieciešamais par valsts piešķirto pabalstu – 139 eiro vienam ģimenes loceklim un 97 eiro katram nākamajam – tieši šis uzdevums patvēruma meklētājiem sagādā vislielākās problēmas, uzskata deputāti.

Foto: Rīgas dome