• Tweet

Oficiālas un precīzas informācijas par to, kas tā ir par ķīmisku vielu, kas ir nonākusi vidē un gaisā, mums nav, Neatkarīgajai apliecina Veselības inspekcijas (VI) Vides veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.

Aicinājumu iedzīvotājiem nelietot aku ūdeni inspekcija izplatījusi uzreiz pēc tam, kad izlasīta masu mediju sniegtā informācija.

Kā noskaidroja Neatkarīgā, atbildīgās valsts iestādes to, vai no avarējušām dzelzceļa cisternām noplūdušās vielas ir bīstamas apkārtējo iedzīvotāju veselībai, secinājušas pēc dokumentiem par kravu, jo cisternu marķējums nav atbildis starptautiskajiem standartiem un nav bijis saprotams.

Dokumentos, kurus valsts dienestu rīcībā nodevis Latvijas dzelzceļš (LDz), minēts, ka viena no vielām, kas vesta vilcienu cisternās, ir šķīdinātājs R1, kas ir toksiska un bīstama viela. Vēl pirmdien pusdienlaikā VI nebija saņēmusi šādu informāciju un nevarēja izvērtēt draudus cilvēku veselībai, savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kā arī Valsts vides dienests, izpētot konkrētās vielas drošības datus, secinājis: iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam.

Daugavpils novada Naujenes pagastā dzelzceļa posmā Krāslava–Daugavpils, vienu kilometru no Kraujas dzelzceļa stacijas, notikušās vilciena avārijas rezultātā vidē noplūdušas ap 150 tonnas bīstamo vielu un bojāti aptuveni 250 metri sliežu ceļa. Svētdienas vakarā no sliedēm noskrēja 17 kravas vilciena cisternas. Tomēr vēl otrdien no rīta Daugavpils novada pašvaldība sniedza informāciju, ka no bojātās cisternas noplūdis nenoskaidrota sastāva tehniskais šķīdinātājs, kā arī naftas minerālā smērviela.

Uzzina no masu medijiem

Pirmdien VI jau izplatīja paziņojumu, kurā aicināja līdz avārijas seku likvidācijai un apliecinājumam par dzeramā ūdens nekaitīgumu Naujenes pagasta mazdārziņu kooperatīva Lauku celtnieks un tā apkārtnes iedzīvotājus atturēties no grodu aku un spiču ūdens izmantošanas uzturā. Tāpat iedzīvotājiem inspekcija neiesaka uzturēties notikuma vietas tuvumā, ja ir jūtama ķīmisko vielu piesārņojuma intensīva smaka. Uz Neatkarīgās jautājumu, uz ko VI pamatojusies, izplatot šo aicinājumu, un vai ir sīkāk zināms, kādas vielas noplūdušas un cik tās varētu būt bīstamas veselībai, VI speciāliste S. Muceniece atzina, ka oficiālas informācijas nav bijis. «Mēs, pamatojoties uz mediju informāciju, piesardzības nolūkos brīdinājām. Zinām tikai, ka vilciens veda dažādas ķīmiskas vielas un viena no tām bija tehniskais šķīdinātājs. Visticamāk, tā ir gaistoša viela, kas iztvaiko ātri, un, ja ir labvēlīgs vēja virziens (virzienā prom no apdzīvotām vietām), apdraudējumam nevajadzētu rasties.» Speciāliste skaidro, ka galvenā loma ir VUGD, kuri atbild par civilo aizsardzību – iestādei ir algoritmi, kā rīkoties, ja viela ir zināma, un kā, ja nav zināms, kas tā ir par vielu. Viņa norāda, ka VUGD vajadzētu būt indikatoriem, ar kuriem noteikt arī gaisa piesārņojumu. «Visticamāk, ja dienests nepieņēma lēmumu evakuēt iedzīvotājus, situācija nav bīstama,» secina S. Muceniece.

Izsauc ātros, neesot saistīts

To pašu apliecina arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. «No tās informācijas, ko saņemam no glābējiem, nav pamata domāt, ka situācija iedzīvotājiem ir draudoša,» saka NMPD speciāliste Ilze Bukša. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, kādam ap 700 metru no notikuma vietas strādājošam darbiniekam degvielas uzpildes stacijā kļuvis slikti, jo avārijas apkārtnē jūtama stipra smaka, kas otrdien pastiprinājusies. I. Bukša apliecina, ka cilvēks aizvests uz slimnīcu, taču neapstiprinoties aizdomas, ka viņš cietis avārijas seku dēļ. Par sliktu pašsajūtu – elpošanas problēmām, acu kairinājumu – sūdzējušies arī citi cilvēki. «Masveida ziņojumu mums nav,» tā I. Bukša.

Cisternu marķējums nesaprotams

VUGD informāciju par izlijušām vielām saņēmis no LDz, novērtējis to bīstamību un attālumu no notikuma vietas līdz tuvākajām mājām, Neatkarīgajai apliecina VUGD speciāliste Inga Vetere. Ir zināms, ka vilcienu sastāvos esošām cisternām jābūt marķējumam, pēc kura uzreiz var pateikt par vielas bīstamību. I. Vetere norāda, ka šo cisternu marķējums neatbilda starptautiskajiem standartiem vai arī tas bija pretrunīgs. «Un, tā kā VUGD rīcībā nav aprīkojuma, kas ļauj identificēt ķīmiskās vielas, veicot avārijas likvidēšanas darbus, dienests vadījās no informācijas, kuru saņēma no LDz. Pēc sniegtās informācijas, 16 cisternās bija naftas minerālsmērvielas un vienā – tehniskais šķīdinātājs R1. Vidē noplūda abas vielas, bet daudzumi tiek precizēti,» skaidro speciāliste. Šajā situācijā dienestam nav vajadzējis īstenot plānu, kāds paredzēts, ja noplūdušās vielas nebūtu zināmas, apgalvo VUGD, tās tika «identificētas notikuma sākumā». Ja ir noplūdušas nezināmas ķīmiskas vielas, VUGD rīkojas atbalstoši izstrādātai kārtībai, piemēram, norobežo teritoriju, lai tajā neiekļūtu nepiederošas personas. «Noskaidrojot vielu fizikāli ķīmiskās īpašības, konstatējām, ka tās tieši neapdraud iedzīvotāju veselību ārpus noplūdes zonas, līdz ar to sabiedrība tika informēta par notikumu, bet nebija nepieciešams īstenot pasākumus iedzīvotāju apziņošanai,» skaidro I. Vetere. Tuvumā esošo māju iedzīvotājiem nepastāv tiešs apdraudējums, bet iespējamo ietekmi uz dzeramo ūdeni kontrolē Valsts vides dienests un VI. Daugavpils ugunsdzēsības daļu rīcībā ir viens gāzu analizators, kurš ir paredzēts skābekļa koncentrācijas noteikšanai gaisā, taču šajā notikumā tā izmantošana nebija nepieciešama. Finansējuma trūkuma dēļ dienesta rīcībā nav aprīkojuma ķīmisko vielu identificēšanai.

Vēl kāds interesants fakts. Latvijas Radio otrdien izskanēja informācija, ka glābējiem, strādājot notikuma vietā, izirstot apavi. VUGD Neatkarīgajai par to saka: šāds fakts ir iespējams, jo ne visiem apaviem zoles ir veidotas no naftas produktu izturīgas gumijas. Konkrēti VUGD darbiniekiem ugunsdzēsēju speciālie zābaki ir veidoti no naftas produktu izturīgas gumijas. «Mūsu dienestā apavu bojājumi nav konstatēti,» piebilst I. Vetere.

Analīzes ņems šodien

Ja var uzticēties kravas pavaddokumentiem un tur patiešām ir šķīdinātājs R1 (tos izmanto dažādu objektu tīrīšanai), tad, iespējams, atbildīgie dienesti ir pieņēmuši pareizos lēmumus. Uz cisternām bija arī citu bīstamu vielu apzīmēji, piemēram, UN 3082. Arī Valsts vides dienests (VVD), kas pagaidām nav veicis analīzes, lai pārbaudītu, kāda viela ir šis «šķīdinātājs», pamatojas uz informāciju, kas saņemta no LDz. «Saņēmām tā saucamās drošības datu lapas, tas ir šķīdinātājs R1, ražots uz naftas produktu bāzes, viegli uzliesmojošs, nešķīst ūdenī – no vienas puses, tas ir labi, jo, ja nokļūst uz ūdens, to ir viegli pamanīt un savākt, bet negatīvais aspekts – tas ātri iztvaiko un rada būtisku gaisa piesārņojumu, turklāt lēni sadalās,» sarunā ar Neatkarīgo stāsta VVD ģenerāldirektors Vilis Avotiņš. Šī viela ir arī toksiska. Viņš gan uzsver, ka kompetentu atzinumu, vai šī viela un kādā situācijā ir bīstama iedzīvotājiem, var dot tikai VI. «Es šodien visu dienu te dzīvoju [otrdien – aut.], un smaka ir, bet tā nepārsniedz to smaku, kas ir ostā, kad pārkrauj kravas,» klāsta V. Avotiņš. «Jā, bija atnākuši cilvēki no netālas vietas un stāstīja, ka jūt šo gaisa piesārņojumu, tomēr mums nav pamata domāt, ka tas būtu veselībai bīstami.» Tiesa, glābējiem gan būtu ieteicams strādāt speciālos tērpos un aizsargmaskās. Lielāku bīstamību vides eksperts saredz apstāklī, ka šī viela varētu nonākt gruntsūdeņos. No aku ūdens jau pašlaik ir paņemti paraugi, taču tie atbilst normām, iespējams, piesārņojums vēl nav sasniedzis gruntsūdeņus. «Mēs ceram, ka arī nesasniegs, labi, ka ir mālaina augsne,» saka eksperts. Tomēr tikai trešdien uz Naujeni dosies laboratorija, kas paņems bīstamās vielas paraugu un veiks gaisa mērījumus. «To darām pēc iedzīvotāju sūdzībām, jo it kā pagaidām, ņemot vērā, ka mēs zinām, kas ir šī viela, nevajadzētu būt satraukumam. Reāla bīstamība patiešām ir tiem, kuri notikuma vietā strādā,» saka V. Avotiņš.

Avots: nra.lv