Iedzīvotāju vērtējums: Ventspils izaugsmē un sakoptībā lielākie nopelni Lembergam

Ventspils vismaz jau pēdējos 20 gadus ir viena no skaistākajām un sakoptākajām pilsētām Latvijā. Kurzemes ostas pilsēta pārsteidz ar savu neskarto dabu, krāšņumu un pilsētvides daudzveidību. Pilsētnieki un tās viesi augsti novērtē Ventspils sakopto apkārtni, kuru iespējams baudīt gan pastaigājoties pilsētas dārzos un parkos, gan atpūšoties labiekārtotā pludmalē. No agra pavasara līdz vēlam rudenim Ventspils priecē ar bagātīgiem apstādījumiem, ziedu skulptūrām un strūklakām. To visu papildina Kurzemes daudzveidīgā un bagātīgā dabas ainava. Kā apliecina arī maija sākumā veiktā Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktā iedzīvotāju aptauja, Ventspili par sakoptāko pilsētu Latvijā uzskata tik tiešām liels skaits Latvijas iedzīvotāju.
SDTIC projektu vadītāja Laura Pētersone, komentējot aptaujas datus atzina, ka rezultāti bijuši pat pārsteidzoši. “Lai arī paredzējām, ka Ventspils varētu būt viena no pilsētām, kas iedzīvotāju acīs ir atzīta un mīlēta, nevarējām iedomāties, ka dati būs tik uzskatāmi pārliecinoši”, tā SDTIC pārstāve. “Nākamo sekotāju Valmieru, Ventspils apsteigusi par vairāk nekā pusi. Jāpiebilst, ka no visiem aptaujātajiem, tikai 4,9% bija Ventspils iedzīvotāji, tāpēc noteikti nevar rasties bažas par to, ka katrs respondents par skaistāko atzinis savu dzimto pilsētu”, piebilst Pētersone.
Izpelnoties iedzīvotāju novērtējumu Ventspils ieguvusi 37,1% respondentu atzinumu, tai seko tādas pilsētas kā Valmiera, Kuldīga, Cēsis, Jelgava un Sigulda. Tikmēr mūsu galvaspilsētu Rīgu par sakoptāko un labāk pārvaldīto pilsētu atzinuši vien 3,5%.
Aptaujas rezultāti kalpojuši kā atspēriena punkts tam, lai izpētītu, kas ir pelnījis uzslavas par šīs Kurzemes pilsētas skaistumu un kā nopelns tas ir. Kā liecina jaunākie SDTIC dati, vairums respondentu uzskata, ka pie tik straujas Ventspils izaugsmes un attīstības ‘vainīgs’ tieši pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs (41,5%), otrā vietā ierindojusies pilsētas Komunālā pārvalde (19,4%), savukārt iedzīvotāju iniciatīvas nopelnu kā izšķirošo atzīmējuši 12,7 % Latvijas iedzīvotāji. Vēl 26,4 % nav varējuši nosaukt iemeslu Ventspils panākumiem.
Viena cilvēka faktors šķiet vēl iespaidīgāks, ja saskaitām tos respondentus, kuri atzīmēja tieši domes priekšsēdētāju ar tiem, kuri par pilsētas sakoptības iemeslu minēja Komunālās pārvaldes nevainojamo darbu. Bet kam tad šī pašvaldības struktūra ir pakļauta? Jā, tam pašam Lembergam.
Ventspilī lielu lomu pilsētas tēla veidošanā spēlē ziedu kompozīcijas, kuras katru gadu tiek iekļautas apstādījumos Ventspils ielās, parkos, dārzos un skvēros. Tāpat Ventspilī vasaras sezonā puķoti tērpi tiek darināti 9 figurālām ziedu skulptūrām, no kurām iespaidīgākā ir Lielā ziedu gotiņa, kas gozējas Sarkanmuižas pļavā, kā arī tiek uzstādītas puķu piramīdas, apgaismes stabos iekārti puķu podi un veidoti daudz citu ziedu rotājumu. Kopumā ik gadu pilsētu rotā simtiem tūkstoši puķu.
Ventspils pilsēta sevi ir apliecinājusi kā skaistu pilsēta, kas nepārtraukti mainās un attīstās. Visu cauru gadu Ventspils ir sakārtota ar sakoptām zaļajām teritorijām un plašām brīvā laika pavadīšanas iespējām ģimenei. Te ir ne tikai osta un rūpnieciskais parks, bet arī krāšņa ikdienas un tūrisma vide ar daudzveidīgu infrastruktūru, kultūras, visu veidu izglītības, sporta un atpūtas piedāvājumu un Zilā karoga pludmali. Un kā atzīst ventspilnieki un tās viesi, vislielākais paldies par to sakāms tieši Ventspils mēram Aivaram Lembergam.
Vēl par tēmu:
Nacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk