• Rīga
    Cloudy
    18°C
     
13/02/2020, Kategorija: Izglītība, Svarīgākais

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iebilst pret Izglītības ministrijas (IZM) plāniem iekšlietu nozares koledžām atņemt augstskolu statusu.

Izglītības ministrijas precizētais konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” projekts paredz, ka iekšlietu resorā esošajām trīs augstākās izglītības iestādēm (Valsts policijas koledžai, Valsts robežsardzes koledžai, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai, – IeM koledžām) tiks atņemts augstskolu institūciju statuss, tās padarot par profesionālās izglītības iestādēm. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir satraukts par sekām, kādas šīs pārmaiņas varētu atstāt uz iekšlietu nozares prestižu un konkurenci, kā arī pauž nožēlu, ka projekta izstrādes gaitā Iekšlietu ministrijas vai koledžu pārstāvji nav tikuši aicināti uz viedokļu apmaiņu koledžu statusa maiņas jautājumā, kas pamato daudzo neskaidro un diskutablo jautājumu pastāvēšanu.

IeM koledžas, pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas ir palikušas vienīgās valstī augstākās izglītības iestādes, kuras nodrošina personāla atjaunotni iekšlietu iestādēs, kā arī sniedz iespēju personām iegūt instruktoru–jaunāko virsnieku amatiem nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju.

“Iekšlietu sistēmas koledžas ir Latvijas drošības asinsrite, un tās ir neatņemama iekšlietu sistēmas sastāvdaļa. Jau tagad ir grūtības aizpildīt esošās budžeta vietas neskatoties uz to, ka visiem tiek nodrošinātas dienesta vietas, amatalga izglītības ieguves laikā un citas sociālās garantijas – saskatu, ka, padarot koledžas par “profenēm”, tiktu apzināti grauts to prestižs. Valsts policijai, robežsardzei un VUGD būs arvien lielākas grūtības ar jaunu, spējīgu un gudru darbinieku piesaisti, kas var atstāt smagas sekas uz mūsu valsts drošību un sabiedrisko kārtību. Šāds izglītības ministrijas lēmums ir nepamatots un neizdiskutēts,” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Iepazīstoties ar Projekta saturu, iekšlietu ministrs nespēja rast skaidru atbildi uz jautājumu: kāpēc pastāvošajām un ar darba tirgu cieši saistītajām koledžām būtu jāzaudē augstākās izglītības iestāžu statuss, vienlaikus tām saglabājot iespēju īstenot augstākās izglītības studiju programmas, kā arī saglabājot kvalifikācijas prasības akadēmiskajam personālam un studiju programmu kvalitātes kritēriju atbilstību ESG (Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā)? Iespējams, ka augstākās izglītības institūciju lielā skaita samazināšanas vārdā, IZM valdībā varētu referēt par sekmīgu reformu īstenošanu un augstākās izglītības sistēmas sakārtošanu, universitātes un augstskolas varētu būt gandarītas par konkurences samazināšanos, bet kādu būtisku pienesumu koledžu piespiedu statusa maiņa sniegtu Latvijas sabiedrībai? Pēc būtības institucionāls samazinājums arī netiktu panākts un augstākās izglītības studiju programmu klāsts saglabātos nemainīgi augsts.

Iekšlietu ministrija nesaskata piedāvātās tipoloģijas reformas loģiku un būtiskos ieguvumus, taču skaidri var iezīmēt potenciālos draudus – koledžu prestiža, starptautiskās sadarbības un konkurences kritums, kvalificēta akadēmiskā personāla zaudēšanas risks, zemāki konkursa rādītāji reflektantu uzņemšanā un attiecīgi zemāks studiju rezultātu sniegums. Katru gadu IeM koledžām ir sīva konkurence ar citām Latvijas augstskolām, jo īpaši – ar Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kura spēj piedāvāt lielākas izaugsmes iespējas un finansiālo nodrošinājumu, bet pēc augstākās izglītības iestādes statusa zaudēšanas, IeM koledžas vairs netiks vērtētas kā pilntiesīgs konkurents augstākajā izglītības telpā.

“Policisti un ugunsdzēsēji zemā atalgojuma dēļ tāpat ir spiesti strādāt vairākos darbos – ja jau iekšlietu koledžas kļūtu par arodskolām, varbūt vienlaicīgi viņi varētu māctīes arī par apmetējiem, būvstrādniekiem un reģipša skrūvētājiem?” ironisku piezīmi izsaka ministrs. “Ja valdība kopumā neatbalstīs iniciatīvu palielināt iekšlietu nozares darbinieku atalgojumu, iespējams šāda dubultprofesijas iespēja arī šķistu loģiska.”

Papildus tam, no projekta nav skaidrs, kas turpmāk būs koledžu akadēmiskais personāls, kāds būs to statuss, ja uz koledžām neattieksies Augstskolu likums. Nav skaidrots, kā mainīsies esošo pedagogu darba tiesiskās attiecības, kuri ievēlēti amatos saskaņā ar Augstskolu likumu. Tostarp rodas jautājums par pedagogu atalgojuma sistēmu. Pastāv risks, ka negatīvi mainīsies koledžu pedagoģiskā personāla atalgojums. Tomēr prasības koledžu akadēmiskajam personālam un atalgojums ir cieši saistīts ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu. Ja profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem atalgojums būs zemāks, kā augstskolu akadēmiskajam personālam, koledžas nevarēs piesaistīt augsti kvalificētu pedagoģisko sastāvu.

Tāpat iekšlietu ministrs vērš uzmanību uz faktu, ka IeM koledžas ir dažādu profesionālo organizāciju (EFSCA–Eiropas ugunsdzēsības dienestu koledžu asociācija, AEPC–Eiropas policijas koledžu asociācija, CEPOL–Eiropas policijas koledža, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra Frontex) dalībnieces, kuras, līdzīgi kā Erasmus programmā, sadarbojas galvenokārt ar Eiropas augstākās izglītības telpas institūcijām. Projekts raisa neskaidrību arī par koledžu kā profesionālo izglītības iestāžu, tālāko darbību, piemēram, iespējām turpmāk iesaistīties ERASMUS+ programmās un piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, jo ERASMUS+ hartu ir tiesīgas parakstīt tikai augstskolas. Lai arī Projektā tiek paredzēts, ka arī turpmāk par profesionālās izglītības iestādēm pārtapušās koledžas varēšot netraucēti turpināt dalību Erasmus+, atsaucoties uz jaunās Erasmus+ regulas projekta definīcijām, dokumentāli apstiprinātas pārliecības par pilntiesīgu turpmāko IeM koledžu starptautisko sadarbību ministrijai nav.

Iekšlietu ministrija atbalsta centienus sakārtot augstākās izglītības telpu Latvijā, taču vēlas, lai tādējādi netiktu mazināta koledžu loma, un tiktu pieņemti sociāli atbildīgi lēmumi, kas atbilstu labas pārvaldības un sabiedrības interesēm. Ministrija iebilst pret IeM koledžu statusa maiņu, to svītrošanu no augstāko izglītības iestāžu klāsta un pārveidošanu par profesionālās izglītības iestādēm, jo uzskata, ka šādas reformas var būtiski sarežģīt iekšlietu personāla politiku un negatīvi ietekmēt iekšējo drošību valstī. Ministrs pauž pārliecību, ka projektā paredzētos universitāšu un citu augstskolu attīstības mērķus un uzdevumus var īstenot, saglabājot koledžu pašreizējo statusu.

Foto: Valsts kanceleja

1,029 skatījumi




Video

Publicista Lato Lapsas kritiķi sarosījušies – vai to pēdas ved uz Rīgas pili?

10/07/2020 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Neilgi pēc tam, kad sabiedrībai nodota pazīstamā publicista Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmata “Viltvārdis”, kas veltīta pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita biogrāfijai,...

Lasīt tālāk
Video

Dzintaru koncertzāle kategoriski noraida ziņas, ka koncertzāle būtu piedalījusies PVN izkrāpšana

10/07/2020

Dzintaru koncertzāle kategoriski noraida ziņas, ka Dzintaru koncertzāle būtu piedalījusies PVN izkrāpšana. Koncertzāle uzsver, ka minētajā krēslu iepirkumā, kas notika 2015. gadā, tika...

Lasīt tālāk
Video

Atjauno atsevišķus Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus

10/07/2020

Ņemot vērā pēdējās dienās novēroto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu, šodien, 10.jūlijā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā konstatēti vēl 11 Covid-19 inficēšanās gadījumi

10/07/2020 | Autors: Labdien.lv

Latvijā aizvadītajā diennaktī konstatēti 11 jauni Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija. Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 1841...

Lasīt tālāk
Video

Sasaukta valdības ārkārtas sēde par Covid-19 izplatības ierobežošanu

10/07/2020 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Šodien, 10. jūlijā, sasaukta valdības ārkārtas sēde par Covid-19 izplatības ierobežošanu. Šodien plkst.12 notiks attālināta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Valdības ārkārtas...

Lasīt tālāk
Video

Viņķele: Brīvdienu rādītāji būs izšķirīgi tam, vai būs nepieciešami striktāki ierobežojumi

10/07/2020 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Iespējamai ierobežojumu pastiprināšanai izšķirošas būs tuvākās dienas, šorīt intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP). "Runāt par Covid-19...

Lasīt tālāk
Video

Īsti vasarīgs siltums tuvākajā nedēļa nav gaidāms

10/07/2020

Tuvākajās dienās Latvijā laika apstākļus turpinās noteikt ciklons, līdz ar to saglabāsies mainīgs mākoņu daudzums, pa laikam gaidāms lietus un gaisa temperatūra nepārsniegs +16...+24°...

Lasīt tālāk
Video

Covid-19: VM vērtēs nepieciešamību pārskatīt ierobežojumus

09/07/2020 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Veselības ministrija (VM) sola šonedēļ analizēt Covid-19 inficēto skaita pieaugumu, vērtējot nepieciešamību pārskatīt Latvijā noteiktos ierobežojums. Veselības ministre Ilze Viņķele...

Lasīt tālāk
Video

Lato Lapsa: Levitam ar melošanu nav nekādu problēmu

09/07/2020

Par valsts galvu mums ir cilvēks, kuram ar melošanu nav nekādu problēmu, intervijā "Neatkarīgajai" sacīja grāmatas “Viltvārdis” autors Lato Lapsa. Runājot par pamudinājumu rakstīt...

Lasīt tālāk
Video

VID atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē

08/07/2020

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē. Tiek ziņots, ka šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās...

Lasīt tālāk