• Tweet

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iebilst pret Izglītības ministrijas (IZM) plāniem iekšlietu nozares koledžām atņemt augstskolu statusu.

Izglītības ministrijas precizētais konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” projekts paredz, ka iekšlietu resorā esošajām trīs augstākās izglītības iestādēm (Valsts policijas koledžai, Valsts robežsardzes koledžai, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai, – IeM koledžām) tiks atņemts augstskolu institūciju statuss, tās padarot par profesionālās izglītības iestādēm. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir satraukts par sekām, kādas šīs pārmaiņas varētu atstāt uz iekšlietu nozares prestižu un konkurenci, kā arī pauž nožēlu, ka projekta izstrādes gaitā Iekšlietu ministrijas vai koledžu pārstāvji nav tikuši aicināti uz viedokļu apmaiņu koledžu statusa maiņas jautājumā, kas pamato daudzo neskaidro un diskutablo jautājumu pastāvēšanu.

IeM koledžas, pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas ir palikušas vienīgās valstī augstākās izglītības iestādes, kuras nodrošina personāla atjaunotni iekšlietu iestādēs, kā arī sniedz iespēju personām iegūt instruktoru–jaunāko virsnieku amatiem nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju.

“Iekšlietu sistēmas koledžas ir Latvijas drošības asinsrite, un tās ir neatņemama iekšlietu sistēmas sastāvdaļa. Jau tagad ir grūtības aizpildīt esošās budžeta vietas neskatoties uz to, ka visiem tiek nodrošinātas dienesta vietas, amatalga izglītības ieguves laikā un citas sociālās garantijas – saskatu, ka, padarot koledžas par “profenēm”, tiktu apzināti grauts to prestižs. Valsts policijai, robežsardzei un VUGD būs arvien lielākas grūtības ar jaunu, spējīgu un gudru darbinieku piesaisti, kas var atstāt smagas sekas uz mūsu valsts drošību un sabiedrisko kārtību. Šāds izglītības ministrijas lēmums ir nepamatots un neizdiskutēts,” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Iepazīstoties ar Projekta saturu, iekšlietu ministrs nespēja rast skaidru atbildi uz jautājumu: kāpēc pastāvošajām un ar darba tirgu cieši saistītajām koledžām būtu jāzaudē augstākās izglītības iestāžu statuss, vienlaikus tām saglabājot iespēju īstenot augstākās izglītības studiju programmas, kā arī saglabājot kvalifikācijas prasības akadēmiskajam personālam un studiju programmu kvalitātes kritēriju atbilstību ESG (Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā)? Iespējams, ka augstākās izglītības institūciju lielā skaita samazināšanas vārdā, IZM valdībā varētu referēt par sekmīgu reformu īstenošanu un augstākās izglītības sistēmas sakārtošanu, universitātes un augstskolas varētu būt gandarītas par konkurences samazināšanos, bet kādu būtisku pienesumu koledžu piespiedu statusa maiņa sniegtu Latvijas sabiedrībai? Pēc būtības institucionāls samazinājums arī netiktu panākts un augstākās izglītības studiju programmu klāsts saglabātos nemainīgi augsts.

Iekšlietu ministrija nesaskata piedāvātās tipoloģijas reformas loģiku un būtiskos ieguvumus, taču skaidri var iezīmēt potenciālos draudus – koledžu prestiža, starptautiskās sadarbības un konkurences kritums, kvalificēta akadēmiskā personāla zaudēšanas risks, zemāki konkursa rādītāji reflektantu uzņemšanā un attiecīgi zemāks studiju rezultātu sniegums. Katru gadu IeM koledžām ir sīva konkurence ar citām Latvijas augstskolām, jo īpaši – ar Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kura spēj piedāvāt lielākas izaugsmes iespējas un finansiālo nodrošinājumu, bet pēc augstākās izglītības iestādes statusa zaudēšanas, IeM koledžas vairs netiks vērtētas kā pilntiesīgs konkurents augstākajā izglītības telpā.

“Policisti un ugunsdzēsēji zemā atalgojuma dēļ tāpat ir spiesti strādāt vairākos darbos – ja jau iekšlietu koledžas kļūtu par arodskolām, varbūt vienlaicīgi viņi varētu māctīes arī par apmetējiem, būvstrādniekiem un reģipša skrūvētājiem?” ironisku piezīmi izsaka ministrs. “Ja valdība kopumā neatbalstīs iniciatīvu palielināt iekšlietu nozares darbinieku atalgojumu, iespējams šāda dubultprofesijas iespēja arī šķistu loģiska.”

Papildus tam, no projekta nav skaidrs, kas turpmāk būs koledžu akadēmiskais personāls, kāds būs to statuss, ja uz koledžām neattieksies Augstskolu likums. Nav skaidrots, kā mainīsies esošo pedagogu darba tiesiskās attiecības, kuri ievēlēti amatos saskaņā ar Augstskolu likumu. Tostarp rodas jautājums par pedagogu atalgojuma sistēmu. Pastāv risks, ka negatīvi mainīsies koledžu pedagoģiskā personāla atalgojums. Tomēr prasības koledžu akadēmiskajam personālam un atalgojums ir cieši saistīts ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu. Ja profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem atalgojums būs zemāks, kā augstskolu akadēmiskajam personālam, koledžas nevarēs piesaistīt augsti kvalificētu pedagoģisko sastāvu.

Tāpat iekšlietu ministrs vērš uzmanību uz faktu, ka IeM koledžas ir dažādu profesionālo organizāciju (EFSCA–Eiropas ugunsdzēsības dienestu koledžu asociācija, AEPC–Eiropas policijas koledžu asociācija, CEPOL–Eiropas policijas koledža, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra Frontex) dalībnieces, kuras, līdzīgi kā Erasmus programmā, sadarbojas galvenokārt ar Eiropas augstākās izglītības telpas institūcijām. Projekts raisa neskaidrību arī par koledžu kā profesionālo izglītības iestāžu, tālāko darbību, piemēram, iespējām turpmāk iesaistīties ERASMUS+ programmās un piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, jo ERASMUS+ hartu ir tiesīgas parakstīt tikai augstskolas. Lai arī Projektā tiek paredzēts, ka arī turpmāk par profesionālās izglītības iestādēm pārtapušās koledžas varēšot netraucēti turpināt dalību Erasmus+, atsaucoties uz jaunās Erasmus+ regulas projekta definīcijām, dokumentāli apstiprinātas pārliecības par pilntiesīgu turpmāko IeM koledžu starptautisko sadarbību ministrijai nav.

Iekšlietu ministrija atbalsta centienus sakārtot augstākās izglītības telpu Latvijā, taču vēlas, lai tādējādi netiktu mazināta koledžu loma, un tiktu pieņemti sociāli atbildīgi lēmumi, kas atbilstu labas pārvaldības un sabiedrības interesēm. Ministrija iebilst pret IeM koledžu statusa maiņu, to svītrošanu no augstāko izglītības iestāžu klāsta un pārveidošanu par profesionālās izglītības iestādēm, jo uzskata, ka šādas reformas var būtiski sarežģīt iekšlietu personāla politiku un negatīvi ietekmēt iekšējo drošību valstī. Ministrs pauž pārliecību, ka projektā paredzētos universitāšu un citu augstskolu attīstības mērķus un uzdevumus var īstenot, saglabājot koledžu pašreizējo statusu.

Foto: Valsts kanceleja