• Tweet

Ģimenes ārstu vidū pieaug neapmierinātība ar veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) darbu un ja netiks panākts dialogs ar ministru par algu palielināšanu un nepieciešamo datu iesniegšanu, netiek izslēgta iespēja rīkot protesta akciju.

Intervijā Latvijas Radio Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide norāda, ka neskatoties uz to, ka šajā gadā veselības aprūpē strādājošo algu palielināšanai papildus piešķirti desmit miljoni eiro, šis finansējums netiks izmantots ģimenes ārstu atalgojuma palielināšanai, ņemot vērā, ka viņi ir pašnodarbinātie. Līdz ar to Veselības ministrijai (VM) ir uzdots rast iespēju palielināt arī ģimenes ārstu atalgojumu.

Veide norādīja, ka ministrijai šādu aprēķinu veikšanai līdz šim ir pieticis ar valsts iestāžu rīcībā esošo informāciju, tomēr tagad VM 5.janvārī izsūtījusi pieprasījumu ģimenes ārstiem pēc informācijas, kas neattiecas uz valdības doto uzdevumu, kas liek secināt, ka darba samaksas pieaugums ģimenes ārstiem, viņu māsām un palīgiem tiks aprēķināts pēc jaunas aprēķinu metodikas.

“Ģimenes ārsti neredz pamatu, kāpēc būtu jāiesniedz jauna atskaite, kur tostarp paredzēts sniegt datus par papildu darbiem (…) Prasījām no ministra paskaidrojumu, bet paskaidrojuma nav,” skaidroja Veide.

“Ja nav sadarbības un dialogs ar ministru, tad asociācijas valdes vērtē, kā varam rīkoties tālāk, lai mūs sadzirdētu,” norādīja Veide, pieļaujot, ka varētu sekot ārstu protests.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) norādījusi, ka kritiski vērtē topošās valdības deklarācijas projektu.

Tiek norādīts uz to, ka sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: garas rindas pēc plānveida medicīniskās palīdzības saņemšanas, stabili augsta mirstība un arvien vairāk jaunu invaliditātes gadījumu. Vienlaikus padziļinās darba roku trūkums veselības nozarē, jo mediķu darba samaksas konkurētspēja pret vidējo darba samaksu valstī joprojām ir nepamatoti zema.

Neraugoties uz minēto, valdība 2016. gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi vien 3,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāk nekā pērn (salīdzinājumam: vidēji ES veselības aprūpei valdības atvēl 7,3% no IKP, bet jaunajās dalībvalstīs – aptuveni 5% no IKP).

Kā zināms, valdība 22.decembrī uzdeva VM apzināt iespējas palielināt minimālo atalgojumu ārstiem, kuri strādā privātajās ārstu praksēs, bet sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus.

Foto:frolicsomepl/https://pixabay.com/en/users/frolicsomepl-54573//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/