• Tweet

Saeima trešdien galīgajā lasījumā atbalstīja tā dēvētos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus.

Likuma izmaiņas atbalstīja 56 deputāti, bet pret to balsoja 35 parlamentārieši.

Šodienas sēdē par šo likumprojektu bija plašas diskusijas, kurās galvenokārt opozīcijas deputāti kritizēja šo ieceri. Šīs likuma normas no budžeta pavadošās likumprojekta paketes lūdza izslēgt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, frakcija “Saskaņa”, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikumu izteicēji aicināja konkrētos grozījumus skatīt ierastajā kārtībā, vētījot trīs lasījumos. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) mēģināja atspēkot kritiku, paužot, ka ikvienam cilvēkam, kas ir draugos ar formālo loģiku un veselo saprātu, ir skaidrs, ka Satversmei nelojāli cilvēki nevar strādāt par pedagogu.

Tāpat MK iesniegtie un komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz – ja pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs nav lojāls Latvijas Republikai un Satversmei un nav ievērojis iepriekš minēto pienākumu un ja to konstatē Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga amatu.

No sākotnēja Izglītības ministrijas piedāvājuma gan izņemts punkts, kas ļautu atlaist skolotājus arī par “nepareizas attieksmes veidošanu”.

Grozījumus Izglītības likumā paredz iespēju darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei vai arī izglītojamam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.

Foto:Condesign/https://pixabay.com/en/users/condesign-509903//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/