• Tweet

Latvijas meteodienesta nule publiskotais pārskats par gaisa kvalitāti pagājušajā gadā tuvina valsti tiesvedībai ar Eiropas Komisiju, jo valdība ilgstoši nepilda Eiropas Savienības uzlikto pienākumu sargāt savu pilsoņu plaušu veselību. Gaiss, ko elpojam, ir pārāk piesārņots, bet iespēja, ka līdz 2020. gadam tas pēkšņi kļūs ievērojami tīrāks, līdzinās nullei.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka līdz ar vairākām citām ES valstīm pret Latviju ir ierosināta pienākuma neizpildes lieta par putekļu piesārņojumu gaisā. Konkrēti par PM10 daļiņu atrašanos vidē un pieļaujamo robežvērtību pārsniegumu. Jaunākais Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārskats par gaisa kvalitāti Latvijā 2018. gadā liecina, ka situācija pasliktinās, turklāt pēc vairākiem parametriem.

Signāls par problēmām nākotnē

Pārskata secinājuma daļā norādīts, ka vairākās novērojumu stacijās Rīgā un citur Latvijā pārsniegts augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis cilvēka veselības aizsardzībai. LVĢMC Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa skaidro, ka šis rādītājs automātiski nenorāda, ka maksimālais pieļaujamais normatīvs ir pārsniegts: «Tas norāda uz iespējamām gaisa kvalitātes problēmām nākotnē, kas ir kā signāls, ka jābūt modriem, jāturpina mērīt piesārņojošo vielu koncentrācijas un jāseko līdzi rādītājiem, lai situācijās, kad koncentrācijas palielinās, pašvaldība būtu gatava rīkoties.»

Taču Rīgas pilsēta, kas ir galvenais cēlonis pret Latviju uzsāktajai pienākuma neizpildes lietai, līdzšinējos gados ir demonstrējusi pārliecinošu nespēju samazināt putekļu daudzumu vidē, un arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rekomendācijas par vēlamo atteikšanos no malkas krāsnīm un dīzeļdzinēju padzīšanu no pilsētas putekļu dzīvi nekādi neietekmē.

PM10 un citi parametri

Te jāatgādina, ka šī konkrētā pārkāpuma procedūra ir sākta tieši par tādu daļiņu palielinātu klātbūtni gaisā, kuru diametrs nepārsniedz desmit mikrometru (viens mikrometrs ir viena miljonā daļa metra). Tas ir kaut kas mikroskopiski mazs, taču ietekme ir redzama ar neapbruņotu aci uz gaišu ēku sienām Rīgas centrā un vietās, kur notiek akmeņogļu un citu putošu kravu pārkraušana. Tieši tāda pati netīrība nonāk iedzīvotāju plaušās, un šajos putekļos ir atrodama vai visa Mendeļejeva tabula.

Un ir arī mazākas daļiņas – līdz 2,5 mikrometriem – un vēl citi parametri, pēc kuriem Eiropas Komisija varēs sūdzēt tiesā Latviju par neatbilstošu gaisa kvalitāti, kad tiks galā ar citu valstu pārkāpumiem. Priekšroka tām, kur gaisa kvalitātes problēmas vērojamas vienlaikus vairākās pilsētās.

Nesanāk kopš 2007. gada

Eiropas mērogiem Latvijas grūtdienis ir tikai Rīga, savukārt vietējā vērtējumā – meteocentra gaisa kvalitātes pārskatā paaugstināts gaisa piesārņojums konstatēts arī Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē. Tur tātad pēc dažādiem parametriem ir pārsniegts augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis cilvēka veselības aizsardzībai attiecībā uz PM10 vai PM2,5 daļiņām un arī rekomendētais daļiņu lielums. Liepājā paaugstināta ir

benz(a)pirēna koncentrācija. Rucavas un Zosēnu stacijās pārsniegts ozona ilgtermiņa mērķis cilvēka veselības aizsardzībai. Savukārt Rīgā divās novērojumu stacijās konstatēta arī paaugstināta benzola koncentrācija. Kopumā visas šīs vielas palielinātā daudzumā rada veselu buķeti slimību risku – sirds, asinsvadu un elpceļu slimības, vēzi, nervu sistēmas darbības traucējumus. Pastāv arī ietekmes risks uz reproduktīvo sistēmu.

Pilnā apjomā iepazīties ar pārskatu par gaisa kvalitāti Latvijā 2018. gadā iespējams LVĢMC mājaslapā.

Lieta nonāks ES tiesā

Pirmo brīdinājumu par nepieciešamību rūpīgāk sargāt iedzīvotāju plaušas Eiropas Komisija Latvijai deva jau 2010. gadā. Vēlāk jau argumentētā atzinumā tika pieprasīts, lai Latvija un Bulgārija uzlabo iedzīvotāju aizsardzību pret smalko daļiņu (PM10) piesārņojumu:

«Šīs mazās daļiņas var izraisīt astmu, sirds un asinsvadu problēmas, plaušu vēzi un pāragru nāvi. Daļiņas rodas no rūpniecības, transporta un dzīvojamā sektora siltumapgādes emisijām. Saskaņā ar ES tiesību aktiem dalībvalstīm jāierobežo šo daļiņu ietekme uz iedzīvotājiem. Latvijā problēmas ar piesārņojumu ir vienā zonā, proti, Rīgā, kur atbilstoša aizsardzība nav nodrošināta no 2007. gada. Komisija uzskata, ka neviena no abām dalībvalstīm nav veikusi pasākumus, kurus vajadzēja ieviest 2007. gadā, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību, un lūdz minētās valstis steidzami veikt uz nākotni vērstas efektīvas darbības, lai pēc iespējas drīzāk nodrošinātu atbilstību prasībām.» 2014. gadā izsūtītās paziņojuma vēstules noslēgumā lasāms brīdinājums:

«Ja Bulgārija un Latvija neveiks attiecīgus pasākumus, Komisija var nodot lietu izskatīšanai ES tiesā.»

Par Rīgu maksās valsts

Šobrīd pārliecinoši var apgalvot, ka Latvija nav spējusi veikt nekādus pasākumus gaisa piesārņojuma mazināšanai Rīgā. Transporta sistēmas mugurkauls ir morāli atpalikuši dīzeļdzinēji, un tie rada lielāko piesārņojumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) akcentu gan cenšas pārlikt uz apkuri, kas arī nenoliedzami dod savu pienesumu putekļu radīšanā. Taču, visticamākais, vēršanās pret dīzeļiem izraisītu vēl lielāku pretreakciju nekā ideja par krāsns apkures ierobežošanu.

Rīgas gaisa kvalitātes problēmas vairākkārt pārrunātas Saeimas Vides un klimata apakškomisijā, ko vada VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Pelšs. Viņš Neatkarīgajai atzīst, ka Eiropas Komisija rūpīgi vērtē, kā Latvija izpilda nospraustos vides politikas mērķus, un skaidrs, ka jaunākie gaisa kvalitātes mērījumi Latvijas pozīcijai nenāks par labu. Deputāts sarunā vairākkārt uzsver, ka cīņa ar gaisa piesārņojumu primāri ir pašvaldību atbildība – tām jāsacer un jāīsteno gaisa piesārņojuma samazināšanas plāni, jāņem vērā ministrijas rekomendācijas. Kopumā taisnība, taču te jāatceras: ja Eiropas Komisija, kad tiktāl nonāks, tiesāsies ar Latvijas valsti, sodanaudu maksās valsts no visu nodokļu maksātāju naudas. Un nevis Rīga.

Gaisa piesārņojums Rīgā 2018. gadā

* Novērojumu stacijā Brīvības iela pārsniegts daļiņu PM10 gada vidējais un diennakts vidējais augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis cilvēka veselības aizsardzībai.

* Stacijās Brīvības iela un Kronvalda bulvāris benz(a)pirēna gada vidējā koncentrācija pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni.

* Stacijās Parks un Mīlgrāvis novērota paaugstināta benzola gada vidējā koncentrācija (trīs gadu periodā), kura pārsniedz augšējo gada piesārņojuma novērtējuma slieksni.

* Stacijās Brīvības iela un Kronvalda bulvāris pārsniegts gan Pasaules Veselības organizācijas rekomendētais daļiņu PM10 gada lielums, gan arī LR Ministru kabineta noteiktais gada apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis.

* Stacijā Kronvalda bulvāris pārsniegts Pasaules Veselības organizācijas rekomendētais daļiņu PM2,5 gada lielums.

Avots:

Pārskats par gaisa kvalitāti Latvijā 2018. gadā, LVĢMC.