Gads pēc eiro ieviešanas – kas ir mainījies?
Nākamā gada 1. janvārī apritēs gads kopš Latvija nomainīja nacionālo valūtu latu pret eiro. Lai gan sākotnēji valūtas nomaiņa tika uzņemta skeptiski un cilvēki vairījās pieņemt eiro gan patriotisku jūtu vadīti, gan šaubās par iespējamo dzīves sadārdzināšanos, šobrīd varam secināt, ka Latvija no eiro vairāk ieguvusi kā zaudējusi, kā arī cilvēki jau sadzīvojuši ar eiro un praktisku atšķirību vairs neizjūt.
Eiro kā labu solu vērtē arī finanšu ministrs Jānis Reirs, norādot, ka ģeopolitisko notikumu kontekstā Latvijas iestāšanās Eirozonā ir bijis politiski tālredzīgs solis valsts drošības garantam un Latvijas neatkarības stiprināšanai. Eiropas Savienības vienotā valūta ir mazinājusi Krievijas ekonomisko sankciju ietekmi uz mūsu ekonomiku, kas vienlaikus ir nepārprotams signāls mūsu austrumu kaimiņam par Latvijas finanšu un politisko stabilitāti.
“Lai gan eiro ir devis atbalstu ekonomikai tādos aspektos kā valūtu konvertācijas izmaksu, valūtas risku samazināšanās, ārējās tirdzniecības un eksporta veicināšana, būtiskākie eiro ieviešanas ieguvumi šobrīd tomēr nesaistās ar tās tiešo ietekmi uz ekonomiku, bet gan ar papildus drošību Latvijas iedzīvotājiem – gan ar novērstajiem lata devalvācijas draudiem, gan pats būtiskākais – eiro ieviešana ir padziļinājusi Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, mazinot ārēju apdraudējumu riskus. Eiro ir bijis spēcīgs buferis arī pret Krievijas ekonomiskajām sankcijām, kas ir ne mazāk nozīmīgs faktors šī brīža ģeopolitiskajā situācijā un ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Eiro ieviešanu pozitīvi novērtējusi arī tā sabiedrības daļa, kas sākotnēji valūtas nomaiņu uzņēma skeptiski. Lai gan sākotnēji domas par eiro atvairīja iespējamā dzīves sadārdzināšanās, ekonomiskas ministrijas dati liecina, ka Latvijā pēc eiro ieviešanas 85% pakalpojumu un preču cenas nav mainījušās. Daļēji tieši šis fakts cilvēkiem licis skatīties uz eiro kā uz Latvijas izaugsmes iespēju, jo kā liecina jaunākie Eirobarometra aptaujas dati, atbalsts eiro kā Eiropas vienotajai valūtai Latvijā pēdējā pusotra gada laikā ir pieaudzis par 31 procentpunktu – ja 2013. gada pavasarī eiro pozitīvi vērtēja tikai 43% Latvijas iedzīvotāju, tad šā gada rudenī eiro atbalstītāju skaits bija sasniedzis jau līdz 74%.
Protams ir cilvēki, kuri daudz labāk vēlētos atpakaļ Latvijas nacionālo valūtu latu, tomēr neapšaubāmi eiro ieviešana Latvijā ir bijis vēsturisks notikums, kura būtiskākie pozitīvie rezultāti ir neatgriezeniski novērstais nacionālās valūtas devalvācijas risks, valsts kredītreitingu pieaugums un papildus drošība situācijā, kad ģeopolitiskā situācija reģionā ir saasinājusies līdz reāla kara draudiem.
Vēl par tēmu:
Valsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālākŠonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālāk
