• Tweet

Neskatoties uz to, ka vairāk nekā gadu ir spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principa piemērošanu, praksē aizvien redzami gadījumi, kad pasūtītāji nevēlas atteikties no zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanas. Tā, piemēram, šī gada februāra VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” izsludinātā konkursa uz būvprojekta izstrādi slimnīcas 3.korpusa pārbūves darbiem nolikumā skaidri noteikts: “Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kurš atbilst nolikuma un tehnisko specifikāciju prasībām, un kura cena ir viszemākā”. Tā ir absurda interpretācija par to, kas būtu uzskatāms par saimnieciski izdevīgāko iepirkumu, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Būvniecībā jaunais regulējums paredz, ka pasūtītājiem iepirkuma līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, vadoties ne tikai pēc zemākās cenas, bet vērtējot arī kvalitāti, tās garantiju, aprites cikla izmaksas, būvniecības procesa ietekmi uz sabiedrību un apkārtējo vidi. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas iepirkuma gadījumā jāuzsver, ka tas tiek īstenots ERAF projektu ietvaros ar mērķi uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Līdz ar to kvalitātes kritērijiem, kas atbilst augstākajiem mūsdienu veselības aprūpes infrastruktūras standartiem, šajā iepirkumā būtu jāspēlē īpaši augsta loma.

“Zemākās cenas princips Latvijā līdz šim ir bijis viens no galvenajiem iemesliem milzīgajam ēnu ekonomikas apjomam būvniecībā. Daudzi godīgi uzņēmumi ilgstoši ir bijuši spiesti konkurēt dempinga apstākļos un tā vietā, lai investētu uzņēmuma attīstībā un inovatīvos pakalpojumus, cīnījušies par izdzīvošanu. Diemžēl redzam, ka arī pēc jaunā iepirkumu regulējuma pieņemšanas, kas paredz atteikšanos no zemākās cenas, valsts iestādes pašas turpina radīt godīgai konkurencei nelabvēlīgus apstākļus. Zaudētāja kārtējo reizi var izrādīties arī sabiedrība, kuras interesēs ir nevis par katru cenu “lētāk un ātrāk”, bet gan saimnieciski izdevīgs un kvalitatīvs risinājums,” vērtē Baiba Fromane.

Jaunais regulējums no pasūtītāja prasa sarežģītāku pieeju vērtēšanas procesā, jo papildus cenai un izmaksām jāskata arī tādi kritēriji kā, piemēram, saistības attiecībā uz kvalitātes garantēšanu, vides aizsardzību, inovatīviem raksturlielumiem un sociāliem kritērijiem, kā uzņēmuma nomaksātie nodokļi un personu ar īpašām vajadzībām nodarbināšanu. Tādēļ 2017.gadā Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Latvijas Arhitektu savienību izstrādāja vadlīnijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai būvniecības, kā arī “projektēt un būvēt” iepirkumos. Vienlaikus turpinās darbs pie vadlīniju pilnveides, ņemot vērā pasūtītāju atsauksmes, vadlīnijas izmantojot savā ikdienas darbā.

Foto: F64