FM un viesmīlības nozares uzņēmumi paraksta vienošanos par sadarbību
Piektdien, 21. septembrī, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola kopā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidentu Jāni Pinni un Latvijas restorānu biedrības (LRB) prezidentu Jāni Jenzi parakstīja vienošanos starp Finanšu ministriju (FM) un viesmīlības nozares pārstāvjiem, nosakot mērķus un uzdevumus turpmākajai sadarbībai.
LVRA un LRB šīs vienošanās noteikto mērķu sasniegšanai apņemas noslēgt viesmīlības nozares ģenerālvienošanos. Savukārt Finanšu ministrija savas kompetences ietvaros apņemas veikt darbības, lai ieviestu samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, ja viesmīlības nozares uzņēmumi noslēdz nozares ģenerālvienošanos ar būtisku, reālajai tirgus situācijai atbilstošu vidējās algas pieaugumu.
“PVN samazinātās likmes ieviešanu ēdināšanas pakalpojumiem piedāvājam kā atbalsta instrumentu, ja nozare panāk ģenerālvienošanās, kurā paredzēts noteikts atlīdzības līmenis katrai no nozarē nodarbinātajām profesijām, noslēgšanu. Jāpiemin, ka priekšlikuma mērķis ir mazināt ēnu ekonomikas apmēru – aplokšņu algas nozarē, nevis padarīt lētāku pakalpojumu,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Iesaistītās puses vēlas veidot labvēlīgu sociāli ekonomisko vidi viesmīlības nozarē, tāpēc vienojušās par sadarbību, lai kopīgiem spēkiem veicinātu viesmīlības nozares tirgus sakārtošanu, nozares konkurētspēju reģionā un ilgtspējīgu attīstību.
“Nodokļu regulējuma sakārtošana ēdināšanas nozarē ir vitāli svarīgs nozares konkurētspējas un tālākās pastāvēšanas jautājums. Nav runas par uzņēmumu peļņu, bet gan iespēju iziet no pelēkās zonas, darbaspēka nodokļu nomaksu un godīgu konkurenci. Viesmīlības nozarē mērķi ir līdzīgi kā ieviešot samazināto PVN augļiem un dārzeņiem – palielināsies gan sociālo iemaksu, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, un fiskālais efekts noteikti būs pozitīvs,” uzsver LRB vadītājs Jānis Jenzis.
“Samazinātās PVN likmes piemērošana naktsmītnēm skaidri apliecināja, ka tas ir pareizs solis, lai sakārtotu nozari, veicinātu nozares uzņēmumu darbību baltajā sektorā, kā arī nodrošinātu strauju izaugsmi un konkurētspēju reģionā. Mums ir lielisks piemērs netālu esošajās valstīs – Zviedrijā un Somijā, kur samazinātās PVN likmes piemērošana sabiedriskās ēdināšanas nozarē ļāva gan palielināt nodarbinātību, gan uzlabot citus nozares rādītājus, tai skaitā nodokļu ieņēmumus. Uzskatu, ka viesmīlības nozare ir gatava spert nākamo soli – noslēgt ģenerālvienošanos, lai vēl vairāk atbalstītu tos uzņēmumus, kas jau tagad strādā godīgi un veicinātu nozares darbību baltajā sektorā kopumā,” saka LVRA prezidents Jānis Pinnis.
Nozīmīgs sāktās sadarbības mērķis ir samazināt nelegālo nodarbinātību viesmīlības nozarē, kā arī ierobežot ēnu ekonomiku, izstrādājot nozares vispārējos atalgojuma principus.
“Viesmīlības nozare ir paudusi savu gatavību un vēlmi atbrīvoties no ēnu ekonomikas ietekmes, kā arī apliecināt savu spēju pašregulēties ar nozares ģenerālvienošanos. Lai šis mērķis realizētos, ir nepieciešams valsts atbalsts un izpratne. Tas ir būtisks priekšnosacījums arī nozares konkurētspējai un ilgtspējīgai attīstībai. Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta nozari šajā attīstības procesā, sekmējot tautsaimniecības izaugsmi un ēnu ekonomikas apkarošanu,” pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Vienošanās ir spēkā no tās parakstīšanas brīža un ir noslēgta uz nenoteiktu laiku.
Vēl par tēmu:
LBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLatvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...
Lasīt tālākIeviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...
Lasīt tālākPĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024: Digitālais saturs – ceļš kā veidot zīmola atpazīstamību
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti sniedza ieskatu tajā, kā mainās pārdošanas un klientu servisa jomas, kādas ir efektīvākās...
Lasīt tālākIzaugsmes trenere: Kvalitatīva aukstā zvana saturs slēpjas sarunas sākumā
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti runāja par nākotnes iespējām, izaicinājumiem un tendencēm pārdošanā un klientu apkalpošanas...
Lasīt tālākBORN DIGITAL Latvia vadītājs: 80% klientu ir gatavi maksāt vairāk, ja lietotāju pieredze ir uzlabota
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā BORN DIGITAL Latvia vadītājs Gatis Hasners runāja par stratēģiski nozīmīgiem elementiem biznesa attīstībai...
Lasīt tālākSegs pusi būvdarbu izmaksu arī lielas jaudas pieslēgumiem
Lai veicinātu jaunu investīciju piesaisti, tostarp augstas energointensitātes projektos, noteikts, ka sadales sistēmas operators sedz pieslēguma būvdarbu izmaksas 50 procentu apmērā arī lielas...
Lasīt tālāk