• Tweet

Pirmdien, 22. maijā, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi valstu specifiskās rekomendācijas, kas adresētas Eiropas Savienības dalībvalstīm. EK atzīst, ka nodokļu pamatnostādnes risina iepriekšējā gada rekomendāciju par nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Tāpat tiek norādīts, ka darba spēka nodokļu samazināšana netiek pilnībā kompensēta ar nodokļu pārnešanu uz patēriņu.

Finanšu ministrija (FM) piekrīt EK viedoklim un uzsver, ka plānotā nodokļu reforma radīs apstākļus ēnu ekonomikas samazināšanai, atļaujot pārnest mazāku slogu uz patēriņa nodokļiem. Tāpat FM atzinīgi vērtē EK rekomendācijas strukturālo reformu jomā, uzsverot, ka strukturālās reformas rada apstākļus produktivitātes un līdz ar to potenciālā IKP izaugsmei.

FM kopumā pozitīvi vērtē EK rekomendācijas un konstatē, ka EK vērtējums par Latvijas Stabilitātes programmu pamatā sakrīt ar FM redzējumu. EK norāda, ka saskaņā ar tās prognozēm, Latvijas 2017. gada publiskās finanses atbilst ES fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Attiecībā uz fiskālo rekomendāciju EK ir norādījusi, ka Latvijai 2018. gadā budžeta politiku ir nepieciešams īstenot saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem, proti, nodrošinot Vidēja termiņa mērķa sasniegšanu 2018. gadā, vienlaikus ņemot vērā atkāpes, kas ir saistītas ar pensiju reformu un veselības reformu.

Tāpat EK ir norādījusi, ka nodokļu politikas ietvaros ir nepieciešams samazināt nodokļu slogu zemo ienākumu saņēmējiem, pārvirzot to uz citiem avotiem, kas nemazina ekonomisko izaugsmi un uzlabo nodokļu iekasējamību.

Stabilitātes programmā nominālais deficīts 2018. gadā ir plānots 1,6% apmērā no IKP, bet EK prognozē nominālo deficītu 1,8% no IKP. FM atzinīgi vērtē, ka šī atšķirība nepārsniedz plānoto ieņēmumu pieaugumu no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kas tiks izstrādāti un iesniegti EK budžeta sagatavošanas procesā un tādā veidā šo atšķirību novēršot.

Tāpat EK atzīst, ka Stabilitātes programmā iekļautais prognozētais strukturālais deficīts 2018. gadā 1,7% no IKP atbilst ES fiskālās disciplīnas noteikumiem. Tomēr EK norāda, ka pārrēķinot strukturālo deficītu pēc EK metodoloģijas, deficīts sasniedz 2,3% no IKP, kas par 0,6% no IKP pārsniedz pieļaujamo līmeni.

Saskaņā ar EK pašas prognozēm strukturālais deficīts 2018. gadā pieļaujamo līmeni pārsniedz par 0,7% no IKP. 0,2% no IKP atšķirība rodas no jau minētā ieņēmumu pieauguma no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un līdz rudenim tiks novērsta, bet 0,4 % no IKP atšķirība rodas no atšķirīga faktiskās ekonomikas novērtējuma pret tās potenciālo līmeni (izlaižu starpības novērtējuma) un šis jautājums tiks risināts šī gada rudenī budžeta sagatavošanas procesā, kad tiks aktualizētas makroekonomiskās un fiskālās prognozes.

FM piekrīt EK rekomendācijai, ka 2018. gadā strukturālais deficīts drīkst pārsniegt vidēja termiņa mērķi tikai par atkāpi pensiju un veselības aprūpes reformai un plāno sagatavot 2018. gada valsts budžetu atbilstoši šai rekomendācijai.

Foto:stux/https://pixabay.com/en/users/stux-12364//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/