FM: Nodarbināto iedzīvotāju skaits turpina pieaugt
Trešdien, 22. februārī publiskotie jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti uzrāda tālāku situācijas uzlabošanos darba tirgū – nodarbināto iedzīvotāju skaits 2011.gada ceturtajā ceturksnī turpinājis palielināties, nodrošinot darba meklētāju īpatsvara samazināšanos līdz 14,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti vēl neietver pēdējās tautas skaitīšanas datus, pēc kuriem faktiskais nodarbināto iedzīvotāju un darba meklētāju skaits būs mainījies, tāpēc šobrīd nozīme praktiski ir tikai šo rādītāju dinamikai.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, nodarbināto iedzīvotāju skaits ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 3,7%, uzrādot straujāku kāpumu nekā gada iepriekšējos trijos ceturkšņos. Strādājošo skaits ir palielinājies arī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, un šāds nesezonāls pieaugums var būt saistāms gan ar straujo ekonomikas izaugsmi iepriekšējos ceturkšņos, gan labvēlīgajiem laika apstākļiem, kas, atšķirībā no iepriekšējā gada, līdz pat gada beigām ļāva turpināt būvniecības aktivitātes.
Savukārt darba meklētāju skaits salīdzinājumā ar 2010. gada ceturto ceturksni ir samazinājies par 14,6%. Ja iepriekšējos ceturkšņos darba meklētāju skaits saruka gan uz jaunu darba vietu rašanās, gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās rēķina, ceturtajā ceturksnī to nodrošināja tikai nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums. Savukārt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ceturtajā ceturksnī ir palielinājies, kas, tāpat kā strādājošo iedzīvotāju skaita pieaugums, liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos un cilvēku augošajām iespējām atgriezties darba tirgū. To apstiprina arī fakts, ka ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, 2011. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, ir samazinājies par 28%.
Pateicoties straujajai ekonomikas izaugsmei, 2011. gads pēc divu gadu pārtraukuma ir kļuvis par pirmo gadu, kad kopējais nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā ir pieaudzis. Lai gan pēdējo ceturkšņu un visa 2011. gada darba tirgus dati ir visnotaļ pozitīvi, jāņem vērā tas, ka darba tirgus atspoguļo valsts ekonomisko situāciju ar zināmu laika nobīdi, un tajā vēl nav sākusi atspoguļoties situācijas pasliktināšanās ārējos tirgos un attiecīgi lēnāka Latvijas ekonomikas izaugsme. Tādējādi šogad jaunu darba vietu veidošanās un strādājošo iedzīvotāju skaita pieaugums var kļūt lēnāks, vairs neļaujot būtiski uzlabot kopējo situāciju darba tirgū, kur līdz ar ilgstošo bezdarbnieku augsto īpatsvaru un strukturālā bezdarba riskiem kopējais nodarbināto skaits joprojām ir zems, ne tikai salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku, bet arī pagājušās desmitgades sākuma rādītājiem.
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālāk