FM: Mazumtirdzniecības nozare turpina balstīt ekonomiku
Sekojot līdzi kopējam noskaņojumam ekonomikā, arī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma tempi trešā ceturkšņa noslēgumā nedaudz palēninājās, pieaugot par 3,6% šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi. Jāatzīmē, ka mazumtirdzniecības dati no gada sākuma ir visai svārstīgi un palēninājums vienā mēnesī neliecina par izteiktu tendenci, informē Finanšu ministrija .
Tomēr, ja analizē visus trīs ceturkšņus kopumā un salīdzina ar pirmajiem trim ceturkšņiem pagājušajā gadā, tad ir vērojams visai līdzīgs 3,7% pieaugums šogad. Taču, zinot, ka iepriekšējā gadā tieši ceturtais ceturksnis bija samērā veiksmīgs, tad visdrīzāk šogad mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums nesasniegs prognozētos 4%.
Jāpiebilst gan, ka, salīdzinot ar citām nozarēm, mazumtirdzniecībā vēl arvien ir vērojams viens no labākajiem pieaugumiem, un, neskatoties uz nelielu tempu palēnināšanos, tas vēl arvien ir uzskatāms par samērā labu rezultātu, kas dod pozitīvu devumu kopējai ekonomikas izaugsmei.
Nevar gan noliegt, ka, lai arī mazumtirdzniecības nozare ir tiešā veidā atkarīga no notikumiem iekšzemē, tomēr to netiešā veidā ietekmē arī samērā negatīvais ārējās vides fons. Krievijas-Ukrainas konflikts un ar to saistītās sankcijas, kā arī vāja izaugsme Eiropas Savienībā (ES) atstāj negatīvu ietekmi uz patērētāju noskaņojumu un motivē veikt uzkrājumus “nebaltai dienai”, nedaudz palēninot kopējo patēriņu.
Būtiski pieminēt, ka tieši privātais patēriņš ir tas, kas Latviju šobrīd notur virs ES vidējiem iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem. Labā ziņa gan ir tā, ka aktuālie dati par darba tirgu un algām gan vēl dod pamatu uzskatīt, ka iekšējo notikumu attīstība vēl arvien veiksmīgi pretojas negatīvajai ietekmei no ārējās vides.
Vēl par tēmu:
Latvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālāk
