• Tweet

Jaunākie statistikas dati liecina, ka šā gada jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpinājis palielināties un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju pieauga par 4,3%. Lai arī gada griezumā pieaugums ir vērtējams kā labs, taču apgrozījums jūlijā ir vājāks nekā iepriekšējos divos mēnešos. To noteica lēnais pieaugums tieši nepārtikas preču apgrozījumā (atskaitot degvielu). Tikmēr autodegvielas tirdzniecība un pārtikas preču pārdošanas izaugsme gada griezumā bijusi salīdzinoši augsta (attiecīgi 6,1% un 5,1%).

Mazumtirdzniecība pārtikas veikalos šā gada jūlijā bija par 5,1% augstāka nekā pirms gada. Kopumā pārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi uzrāda stabilu pieaugumu jau kopš pērnā gada vidus, taču to nenosaka Latvijā ražoto pārtikas preču apgrozījuma kāpums. Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā ražoto pārtikas produktu apgrozījums vietējā tirgū ir pieaudzis vien par 1,9%, bet pārtikas un lauksaimniecības preču, tajā skaitā dzērienu, imports ir palielinājies par 11,3%. Tas parāda, ka iedzīvotāju pārtikas iepirkumu grozā liela nozīme ir importētajai produkcijai vai nu kvalitātes, vai cenas dēļ, vai tāpēc ka konkrēti produkti Latvijā netiek ražoti.

Savukārt degvielas pārdošanas apjomi jūlijā salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājās par 6,1%. Jāatzīmē, ka šāds apgrozījuma pieaugums noticis paralēli spēcīgam degvielas cenu pieaugumam, kas, jūlijā sasniedzot 20,8%, bija straujākais degvielas cenu kāpums šā gada laikā.

Nepārtikas preču, izņemot degvielu, apgrozījums jūlijā bija par 3% augstāks nekā pirms gada. Mazumtirdzniecību ar nepārtikas precēm visvairāk negatīvi ietekmēja apģērbu un apavu pārdošanas apjomu sarukums par 6,2%. Kritumu uzrādīja arī citas nepārtikas preču kategorijas, piemēram, mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība jūlijā samazinājās par 5,2%. Kritums turpinājās mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (-15,2%), kā arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (-5,5%).

Tajā pašā laikā vairākās nepārtikas preču kategorijās tika reģistrēts apgrozījuma pieaugums. Tā, piemēram, farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecība gada griezumā uzrādījusi kāpumu par 12,4%. Aktīvā būvniecības sezona Latvijā ir veicinājusi metālizstrādājumu, krāsu un stikla pārdošanas apjomu pieaugumu, šā gada jūlijā sasniedzot 11,9%. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība uzrādīja nelielu kāpumu 1,8% apmērā, līdzīgi pieauga arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība – par 1,4%.

Saskaņā ar jaunākajiem ekonomikas konfidences rādītājiem, ko apkopo Eiropas Komisija, Latvijas mazumtirgotāju ekonomiskā sentimenta indekss šā gada augustā ir noslīdējis uz leju, kas varētu liecināt par mērenāku mazumtirdzniecības izaugsmi turpmākajos mēnešos. Tajā pašā laikā patērētāju noskaņojums augustā ir uzlabojies, tādējādi būtiskas svārstības mazumtirdzniecības izaugsmes dinamikā nav sagaidāmas. Mazumtirdzniecības pieaugumu turpinās veicināt labvēlīgā ekonomiskā situācija valstī, zemais bezdarba līmenis, kā arī iedzīvotāju pieaugošie ienākumi. Tikko publicētie dati uzrāda, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī šā gada otrajā ceturksnī sasniedza 1004 eiro, kas ir kāpums par 8,4% salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni, un reālā darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī palielinājās par 7,4%.