• Rīga
    Cloudy
    2°C
     
13/09/2011, Kategorija: Ekonomika

Satiksmes ministrija informē, ka norādījusi Uzņēmumu reģistram un tiesībsargājošām iestādēm par iespējamiem pārkāpumiem airBaltic valdes locekļa Bertolta Flika darbībā, kuru rezultātā valstij var tikt nodarīts būtisks kaitējums.

«airBaltic valdes rīcība ir nelikumīga,» tūlīt publiski piebalsoja tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Ministru pacietība beidzās pēc atklājuma, ka B. Fliks pārdevis noslēpumainam pircējam airBaltic akcijas, kuras kopā ar B. Flika jau kontrolētajām akcijām padarītu valsti par mazākumakcionāru. Valsts amatpersonas pauž, ka B. Flika rīcībā nemaz nav bijis tādu akciju, kuras varētu kādam pārdot. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šo notikumu formulēja tā, ka airBaltic «mazākuma akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas mēģinājis reģistrēt fiktīvas sev it kā piederošas lidsabiedrības akcijas, lai tādējādi iegūtu kontrolpaketi aviokompānijā».

Atbildot uz publiskajiem pārmetumiem, airBaltic vakar izplatīja B. Flika paziņojumu. Tur paskaidrots, ka airBaltic valde veikusi superizdevīgu darījumu – pārdevusi airBaltic akcijas 59 110 latu nominālvērtībā par 9,66 miljoniem eiro jeb vairāk nekā simts reižu virs akciju nominālvērtības. Turpat vēl divi akciju pārdevēju sasniegumi: pirkums, no vienas puses, jau esot apmaksāts, bet, no otras puses, akciju pircējs atteicies no balsstiesībām uzņēmuma akcionāru sapulcē. Tādējādi nevarot izveidoties apmēram 53% akciju pakete, kuras īpašnieki akcionāru sapulcē vienkārši pārbalsotu Latvijas valsts pārstāvjus un pieņemtu jebkādus privātajiem akcionāriem izdevīgus lēmumus.

Darījums B. Flika izklāstā izskatās tik izdevīgs, ka tas jau rada aizdomas. To pastiprina fakts, ka akciju pircējs tiek paturēts noslēpumā. Tālāk seko brīdinājums, ka šā pircēja labestība turpināsies tikai līdz 15. septembrim. Tik ilgu laiku Latvijas likumi atvēl pašreizējiem uzņēmuma īpašniekiem, lai viņi, ja vēlas, izmantotu pirmpirkuma tiesības uz sava uzņēmuma akcijām. Ja viņi tās izmantos, tad tagadējais dāsnais pircējs neko nezaudēs, bet valstij nāksies atpirkt par simtkārtīgu cenu akcijas pašai no sava uzņēmuma. Kaut ko tādu valdība nevar atļauties vismaz pirmsvēlēšanu nedēļā.

B. Fliks skaidro, ka pārdodamās akcijas atradušās, likvidējot daudzus gadus pastāvējušo atšķirību starp uzņēmuma parakstīto un apmaksāto pamatkapitālu: 534 725–475 615=59 110. Visi šie skaitļi pēc sava lieluma, t. i., pēc mazuma, ir smieklīgi attiecībā pret uzņēmuma gada apgrozījumu vairāku simtu miljonu latu apmērā un tāpat pret zaudējumiem, kuri sakrāti līdz miljoniem piecdesmit. Uzņēmums jau sen dzīvo ar negatīvu pašu kapitālu, no kura nelielas akciju paketes pārdošana pat ar simtkārtīgu uzcenojumu nosedz nelielu daļu. Ja naudas piesaistīšana patiešām notikusi, tad tā sedz uzņēmuma zaudējumus dažus mēnešu garumā.

Satiksmes ministrija atsaucas uz 2010. gada 30. aprīļa akcionāru sapulci, kurā nolemts uzņēmuma pamatkapitālu samazināt līdz 475 575 latiem. Valdei bija jāpilda akcionāru lēmums un liekās akcijas jādzēš, nevis jāpārdod. B. Fliks toties stāsta tā, ka Satiksmes ministrija prasījusi tikai likvidēt starpību starp reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu, bet tad jau vienalga, kā to izdara – reģistrēto pamatkapitālu samazina vai apmaksāto palielina. Protams, ka uzņēmumu raksturo pamatkapitāla palielināšana, nevis samazināšana, bet airBaltic tomēr raksturo tā sakrāto parādu slogs un negatīvais pašu kapitāls, attiecībā pret kuru pamatkapitāla pārsaukšana nekādu efektu vairs nevar radīt.

Rīgas Centra rajona tiesa apstiprina, ka piektdien saņēmusi Satiksmes ministrijas pieteikumu nodrošināt prasību aizliegt B. Flikam darboties ar airBaltic akcijām, kuru varbūt nemaz nav. Juridiski tas skaitās prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas, lai prasītājs vēl varētu pētīt, ko viņš gribēs prasīt. Tiesai tagad nedēļas laikā jāizlemj par to, vai izskatīt šādu pieteikumu. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis informē, ka airBaltic akciju darījuma reģistrācija ir atlikta, jo reģistra darbinieki pamanījuši pretrunas ziņās par pieteikto darījumu.

Avots: nra.lv

462 skatījumi




Video

Kariņš: Jaunās nodokļu reformas mērķis būs taisnīgums un cīņa pret ēnu ekonomiku

15/01/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Finanšu ministrija (FM) februāra sākumā varētu nākt klajā ar sagatavoto nodokļu sistēmas uzlabošanas plāna sākotnējo piedāvājumu, trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes”...

Lasīt tālāk
Video

Patēriņa cenu līmeni pērn visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem

10/01/2020

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gada decembrī, salīdzinot ar 2019.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās...

Lasīt tālāk
Video

No 2021. gada ienākumu deklarācijas, iespējams, varēs iesniegt tikai elektroniski

09/01/2020

Saeima ceturtdien, 9. janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas paredz, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos...

Lasīt tālāk
Video

Nemiro: 2019. gadā no OIK mums izdevās ieekonomēt 24 miljonus eiro

08/01/2020

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana varētu notikt ar 2021. gadu, intervijā Neatkarīgajai norādīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). "Šis jautājums ir komplicēts,...

Lasīt tālāk
Video

Petraviča: Garantēto minimālo ienākumu līmenis jāceļ pakāpeniski

03/01/2020 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Garantēto minimālo ienākumu līmenis noteikti būtu jāceļ straujāk, bet tas jādara pakāpeniski un valsts budžeta ietvaros, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja labklājības...

Lasīt tālāk
Video

Gandrīz 18 000 iedzīvotāju vēl nav atmaksājuši nodokļu parādu

02/01/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

17 800 cilvēki joprojām nav atmaksājuši nodokļu reformas rezultātā pērn radušos nodokļu parādu. Tostarp ir iedzīvotāji, kuriem nodokļu parāds pārsniedz 10 000 eiro. Valsts ieņēmumu...

Lasīt tālāk
Video

Aizejošā gada atstātie brīdinājumi

30/12/2019 | Autors: nra.lv

Aizejošajā, 2019. gadā Latviju dauzīja vismaz trīs akmeņi, kas veļas pa priekšu 2016. gada sākumā Neatkarīgajā pieteiktajam naudas šļūdonim. 2016. gada 22. janvāra publikācija Dzīve...

Lasīt tālāk
Video

Čeku loterijas prieki un vilšanās

30/12/2019 | Autors: nra.lv

Šogad Latvijā viens no visvairāk meklētajiem vārdu savienojumiem Google ir bijis čeku loterija. Tiešām iedzīvotāju interese par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkoto čeku loteriju...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomists: Nākamgad Latvijas izaugsme kļūs lēnāka

23/12/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lai arī Latvijas ekonomikā arī nākamgad turpināsies lēna izaugsme, krīze nav gaidāma – šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste. "Kopumā...

Lasīt tālāk
Video

Sankciju ieviešanu varēja veicināt arī Lemberga asie izteikumi par ASV politiku

16/12/2019 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Pirms nedēļas kļuva zināms, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu...

Lasīt tālāk