• Rīga
    Mostly cloudy
    8°C
     
26/03/2020, Kategorija: Bizness, Svarīgākais, Uzņēmējdarbība

Ir svarīgi saglabāt biznesa infrastruktūru, lai, vīrusa krīzei beidzoties, varētu momentā atsākt uzņēmējdarbību, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

“Mēs uzskatām, ka turpmākie divi trīs mēneši ir nenoteiktības laiks. Ir svarīgi saglabāt biznesa infrastruktūru, darbiniekus, darba vietas un radīt iespējas uzņēmējiem tikt pie finanšu līdzekļiem, jo bez tiem nav iespējama uzņēmējdarbība. Uzņēmumiem, kuriem būs problēmas ar Covid-19, būs iespēja pieteikt darbiniekus dīkstāvei, un Valsts ieņēmumu dienests samaksās nevis uzņēmumiem, bet tieši katram darbiniekam par dīkstāvi, vadoties no viņu maksātajiem nodokļiem,” uzsvēra ministrs.

Pēc viņa sacītā, Krīzes likumā ir daudzas lietas, kas vērstas uz to, lai vairāk līdzekļu paliktu uzņēmējiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem PVN tiks atmaksāts nevis reizi gadā kā iepriekš, bet katru mēnesi. Tam atvēlēti aptuveni 60 miljoni eiro budžeta naudas.

“Gada atskaišu iesniegšanu mēs pārceļam uz jūnija beigām, lai slimības izplatīšanās laikā iedzīvotājiem nebūtu jānonāk tiešā kontaktā ar VID darbiniekiem. Vēl valdība atjaunoja Altum kredītu un garantiju programmu. Šī programma ir atjaunota garantijām 750 miljonu eiro apmērā un kredītiem 200 miljonu eiro apmērā. Tur ir trīs galvenās mērķa grupas. Pirmā ir uzņēmēji, kuriem vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi.Tas ir darba algām, materiālu iepirkšanai un tamlīdzīgām vajadzībām,” sacīja Reirs.

“Otrā grupa ir tie, kas apgrozījuma krituma dēļ nonāk slikto kredītu sarakstos pēc tiem normatīviem, kas ir bankām starptautiski noteikti. Lai nebūtu kā 2008. gadā, kad bankas atbrīvojās no šādiem uzņēmumiem un atprasīja kredītus, valsts garantēs. Tās ir īstermiņa problēmas. Un valsts var garantēt, lai nepasliktinātu uzņēmumu situāciju. Trešā grupa ir tie uzņēmumi, kuriem bizness pieaug. Ir arī tādi. Daudzu preču sastāvdaļas, kas agrāk tika ražotas Āzijā, tagad līdz Eiropai nenonāk, jo piegādes ir pārtrūkušas. Un Eiropas uzņēmumi meklē, kur izvietot pasūtījumu. Daudziem Latvijas uzņēmumiem ir piedāvājumi ražot, un tad ir nepieciešams steidzīgi palielināt kapitālieguldījumus. Un arī šādiem mērķiem tiks izsniegti aizdevumi,” norādīja Reirs.

“Kredīti, garantijas, nodokļu pārcelšana darbojas uz visu uzņēmējdarbības vidi, bet sociālā programma darbosies uz tiem uzņēmumiem, kuri ir reāli cietuši no koronavīrusa krīzes. Kā pirmie tiks izskatīti uzņēmumi, kuriem krīzes dēļ ir apstājies bizness – tūrisma uzņēmumi, starptautiskie pārvadātāji, ēdināšana, viesnīcas. Lai saglabātu šo uzņēmumu infrastruktūru uz nenoteiktības laiku, valsts tiem garantēs dīkstāves pabalstu,” skaidroja ministrs.

“Ir svarīgi saglabāt biznesa infrastruktūru, lai, vīrusa krīzei beidzoties, varētu momentā atsākt uzņēmējdarbību, lai valsts varētu iekasēt nodokļus un apmaksāt pakalpojumus. Mēs rēķinām, ka pabalstu programma pirmajiem diviem mēnešiem prasīs 200 miljonu eiro. Šī nauda gulsies uz valsts parāda. Tā netiks ieskaitīta deficītā, bet tik un tā gulsies uz valsts parāda. Altum programmas ir finanšu instrumenti – tie ir aizdevumi. Premjers Krišjānis Kariņš paziņoja par miljardu eiro. Tie ir mūsu līdzekļi, Valsts kasē esoši. Bet vēl visām amatpersonām, kuras strādā pasaules finanšu institūcijās, ir dots uzdevums mobilizēt pēc iespējas vairāk līdzekļu, lai tie mums būtu pieejami,” turpināja Reirs.

Viņš informēja, ka Eiropas Investīciju bankā ir parakstīts līgums 400 miljonu eiro apjomā. “Ir panākta vienošanās, ka šos līdzekļus mēs varēsim izmantot krīzes pārvarēšanai. Šos līdzekļus valsts varēs izlietot kā garantijas vai aizdevumus. Mums nav jāiztērē visi 400 miljoni. Vēl ir 600 miljonu, kas ir Eiropas Savienības fondos, un šo naudu arī ir iespējams pārprogrammēt. Varbūt būs jāatsakās no kādām programmām, kas tagad vairs nav prioritātes. Līdz ar to kopā tie ir divi miljardi eiro,” sacīja Reirs.

“Arī Pasaules banka veido programmas krīzes pārvarēšanai. Visu informāciju, kas mums ienāk, mēs nododam tālāk uzņēmējiem, lai viņiem būtu iespēja izvērtēt, kādas ir viņu iespējas dabūt finansējumu. Jo daudzas no šīm programmām nav valsts programmas, tās ir uzņēmējdarbības programmas trešajās valstīs. Daudzi mūsu uzņēmēji veic darbību trešajās valstīs, un viņiem ir iespēja piesaistīt šos līdzekļus. Notiek aktīvs darbs ar Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un citām uzraugošajām Eiropas līmeņa institūcijām, lai samazinātu prasības mūsu komercbankām par kredītu kvalitāti un tās varētu aktīvāk izsniegt kredītus. Mēs gribam Eiropas Investīciju bankas programmu, kas ir 400 miljonu eiro, palielināt uz lielāku summu. Šī programma ir mums izdevīga tādā ziņā, ka tā neradīs mums saistības pilnā apjomā, bet tikai tajā apjomā, ko izmantosim,” pauda Reirs.

Foto: Valsts kanceleja

889 skatījumi




Video

Lembergs: Latvijai nav tik daudz naudas, kā mēģina iestāstīt Kariņš

08/04/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nepārzina situāciju vai arī apzināti melo, sacīdams, ka Latvijai ir daudz naudas, žurnālistiem norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs...

Lasīt tālāk
Video

Martā gada inflācija – 1,4 %

08/04/2020

2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga...

Lasīt tālāk
Video

Mediju plānošana – viens no svarīgākajiem rezultatīvas reklāmas kampaņas elementiem

08/04/2020 | Autors: Publicitātes materiāls

Laikā, kad konkurence starp uzņēmumiem strauji pieaug, ikvienam ir svarīgi nākt klajā ar pareizo vēstījumu īstajā laikā un īstajā komunikācijas kanālā. Līdz ar to šodien viens no...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā apstiprināti 29 jauni Covid-19 gadījumi

08/04/2020

Slimību profilakses un kontroles centrs ziņo, ka pagājušajā diennaktī Covid-19 apstiprināta vēl 29 cilvēkiem Latvijā. Iepriekšējā diennaktī veikti 1461 izmeklējumi personām ar aizdomām...

Lasīt tālāk
Video

Vitenbergs: Sašķidrinātās gāzes termināļa projekts Skultē var tapt, bet bez valsts atbalsta

08/04/2020

Sašķidrinātās gāzes termināļa projekts Skultē var tapt, bet bez valsts atbalsta, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV). Runājot...

Lasīt tālāk
Video

Krīzes laikā ienākumi būtiski sarukuši 25% Latvijas iedzīvotāju

08/04/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Tikai 1/10 daļai iedzīvotāju ienākumu līmenis šobrīd nav mainījies, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Pašreizējās...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā preču eksporta apmērs varētu būt krities jau par 20%

08/04/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijā preču eksporta apmērs varētu būt samazinājies par 20%, trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja jaunais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV). Pēc...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Ir cerīgi, bet atslābt mēs vēl nevaram

08/04/2020 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Ja cilvēki valstī noteiktos ierobežojumus neievēros, pasākumi varētu tikt pastiprināti, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV). "Ja...

Lasīt tālāk
Video

Ārkārtējā situācija Latvijā pagarināta līdz 12. maijam

07/04/2020

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 12. maijam, otrdien lēma Ministru kabinets. Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli"...

Lasīt tālāk
Video

Konkurentu monitorings un analīze – pārbaudīta iespēja paaugstināt sava uzņēmuma konkurētspēju

07/04/2020 | Autors: Publicitātes materiāls

Ar konkurenci biznesā sastopas teju katrs uzņēmējs, līdz ar to ikvienam ir svarīgi pārzināt ne tikai sava biznesa stiprās un vājās puses, bet arī konkurentus. Zināšanas par konkurentiem...

Lasīt tālāk