• Rīga
    Mostly cloudy
    19°C
     
26/03/2020, Kategorija: Bizness, Svarīgākais, Uzņēmējdarbība

Ir svarīgi saglabāt biznesa infrastruktūru, lai, vīrusa krīzei beidzoties, varētu momentā atsākt uzņēmējdarbību, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

“Mēs uzskatām, ka turpmākie divi trīs mēneši ir nenoteiktības laiks. Ir svarīgi saglabāt biznesa infrastruktūru, darbiniekus, darba vietas un radīt iespējas uzņēmējiem tikt pie finanšu līdzekļiem, jo bez tiem nav iespējama uzņēmējdarbība. Uzņēmumiem, kuriem būs problēmas ar Covid-19, būs iespēja pieteikt darbiniekus dīkstāvei, un Valsts ieņēmumu dienests samaksās nevis uzņēmumiem, bet tieši katram darbiniekam par dīkstāvi, vadoties no viņu maksātajiem nodokļiem,” uzsvēra ministrs.

Pēc viņa sacītā, Krīzes likumā ir daudzas lietas, kas vērstas uz to, lai vairāk līdzekļu paliktu uzņēmējiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem PVN tiks atmaksāts nevis reizi gadā kā iepriekš, bet katru mēnesi. Tam atvēlēti aptuveni 60 miljoni eiro budžeta naudas.

“Gada atskaišu iesniegšanu mēs pārceļam uz jūnija beigām, lai slimības izplatīšanās laikā iedzīvotājiem nebūtu jānonāk tiešā kontaktā ar VID darbiniekiem. Vēl valdība atjaunoja Altum kredītu un garantiju programmu. Šī programma ir atjaunota garantijām 750 miljonu eiro apmērā un kredītiem 200 miljonu eiro apmērā. Tur ir trīs galvenās mērķa grupas. Pirmā ir uzņēmēji, kuriem vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi.Tas ir darba algām, materiālu iepirkšanai un tamlīdzīgām vajadzībām,” sacīja Reirs.

“Otrā grupa ir tie, kas apgrozījuma krituma dēļ nonāk slikto kredītu sarakstos pēc tiem normatīviem, kas ir bankām starptautiski noteikti. Lai nebūtu kā 2008. gadā, kad bankas atbrīvojās no šādiem uzņēmumiem un atprasīja kredītus, valsts garantēs. Tās ir īstermiņa problēmas. Un valsts var garantēt, lai nepasliktinātu uzņēmumu situāciju. Trešā grupa ir tie uzņēmumi, kuriem bizness pieaug. Ir arī tādi. Daudzu preču sastāvdaļas, kas agrāk tika ražotas Āzijā, tagad līdz Eiropai nenonāk, jo piegādes ir pārtrūkušas. Un Eiropas uzņēmumi meklē, kur izvietot pasūtījumu. Daudziem Latvijas uzņēmumiem ir piedāvājumi ražot, un tad ir nepieciešams steidzīgi palielināt kapitālieguldījumus. Un arī šādiem mērķiem tiks izsniegti aizdevumi,” norādīja Reirs.

“Kredīti, garantijas, nodokļu pārcelšana darbojas uz visu uzņēmējdarbības vidi, bet sociālā programma darbosies uz tiem uzņēmumiem, kuri ir reāli cietuši no koronavīrusa krīzes. Kā pirmie tiks izskatīti uzņēmumi, kuriem krīzes dēļ ir apstājies bizness – tūrisma uzņēmumi, starptautiskie pārvadātāji, ēdināšana, viesnīcas. Lai saglabātu šo uzņēmumu infrastruktūru uz nenoteiktības laiku, valsts tiem garantēs dīkstāves pabalstu,” skaidroja ministrs.

“Ir svarīgi saglabāt biznesa infrastruktūru, lai, vīrusa krīzei beidzoties, varētu momentā atsākt uzņēmējdarbību, lai valsts varētu iekasēt nodokļus un apmaksāt pakalpojumus. Mēs rēķinām, ka pabalstu programma pirmajiem diviem mēnešiem prasīs 200 miljonu eiro. Šī nauda gulsies uz valsts parāda. Tā netiks ieskaitīta deficītā, bet tik un tā gulsies uz valsts parāda. Altum programmas ir finanšu instrumenti – tie ir aizdevumi. Premjers Krišjānis Kariņš paziņoja par miljardu eiro. Tie ir mūsu līdzekļi, Valsts kasē esoši. Bet vēl visām amatpersonām, kuras strādā pasaules finanšu institūcijās, ir dots uzdevums mobilizēt pēc iespējas vairāk līdzekļu, lai tie mums būtu pieejami,” turpināja Reirs.

Viņš informēja, ka Eiropas Investīciju bankā ir parakstīts līgums 400 miljonu eiro apjomā. “Ir panākta vienošanās, ka šos līdzekļus mēs varēsim izmantot krīzes pārvarēšanai. Šos līdzekļus valsts varēs izlietot kā garantijas vai aizdevumus. Mums nav jāiztērē visi 400 miljoni. Vēl ir 600 miljonu, kas ir Eiropas Savienības fondos, un šo naudu arī ir iespējams pārprogrammēt. Varbūt būs jāatsakās no kādām programmām, kas tagad vairs nav prioritātes. Līdz ar to kopā tie ir divi miljardi eiro,” sacīja Reirs.

“Arī Pasaules banka veido programmas krīzes pārvarēšanai. Visu informāciju, kas mums ienāk, mēs nododam tālāk uzņēmējiem, lai viņiem būtu iespēja izvērtēt, kādas ir viņu iespējas dabūt finansējumu. Jo daudzas no šīm programmām nav valsts programmas, tās ir uzņēmējdarbības programmas trešajās valstīs. Daudzi mūsu uzņēmēji veic darbību trešajās valstīs, un viņiem ir iespēja piesaistīt šos līdzekļus. Notiek aktīvs darbs ar Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un citām uzraugošajām Eiropas līmeņa institūcijām, lai samazinātu prasības mūsu komercbankām par kredītu kvalitāti un tās varētu aktīvāk izsniegt kredītus. Mēs gribam Eiropas Investīciju bankas programmu, kas ir 400 miljonu eiro, palielināt uz lielāku summu. Šī programma ir mums izdevīga tādā ziņā, ka tā neradīs mums saistības pilnā apjomā, bet tikai tajā apjomā, ko izmantosim,” pauda Reirs.

Foto: Valsts kanceleja

904 skatījumi




Video

Izsludināts konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu četrās maršrutu tīkla daļās

06/07/2020

Ņemot vērā, ka Iepirkumu komisija pieņēma lēmumu par uzvarētājiem 12 maršrutu tīkla daļās no kopumā 16, ir izsludināts starptautisks konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā Covid-19 apstiprina vēl 3 cilvēkiem

06/07/2020

Latvijā aizvadītajā diennaktī konstatēti trīs jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija. Aizvadītajā diennaktī Latvijā...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ laikapstākļus noteiks ciklonu darbība un gaidāms lietains laiks

06/07/2020

Pirmdien Latviju sasniegs plaša aukstā gaisa masa, tās ietekme saglabāsies visu nedēļu, kā rezultātā temperatūra dienās nepakāpsies augstāk par +18…+20°, savukārt naktīs var noslīdēt...

Lasīt tālāk
Video

VID darbības pamatā jābūt atklātībai un spējai atzīt un labot savas kļūdas

03/07/2020

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms...

Lasīt tālāk
Video

Politologs: Levits solījumu būt tautas prezidents nav pildījis

03/07/2020 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita solījums būt visas tautas prezidentam pagaidām nav piepildījies, uzskata politologs Juris Rozenvalds. Šorīt intervijā Latvijas Radio, vērtējot Levita...

Lasīt tālāk
Video

Piešķir 3,6 miljonu eiro finansējumu mediķu piemaksām. Vai mediķi beidzot saņems solīto?

03/07/2020

Finanšu ministrija (FM) piešķīrusi Veselības ministrijas (VM) pieprasīto 3,6 miljonu eiro finansējumu mediķu piemaksām par darbu martā un aprīlī. Lai ierobežotu COVID-19 vīrusa izplatību...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: Šis bija ļoti intensīvs gads gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā

03/07/2020 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Pirmais gads Latvijas Valsts prezidenta amatā bija ļoti intensīvs, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina prezidents Egils Levits. "Šis bija ļoti intensīvs gads gan iekšpolitikā,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā nav konstatēti jauni Covid-19 gadījumi

03/07/2020 | Autors: Labdien.lv

Latvijā aizvadītajā diennaktī nav konstatēti jauni Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija. Pēdējās 24 stundās veikti 1105 Covid-19 testi,...

Lasīt tālāk
Video

Tuvākajā nedēļā saglabāsies mainīgi laika apstākļi

03/07/2020

Tuvākajās dienās, pastiprinoties augsta spiediena atzara ietekmei, nokrišņu daudzums mazināsies, bet jau darba nedēļas sākumā Latvijas teritoriju šķērsos plaša nokrišņu zona, kas atsevišķos...

Lasīt tālāk
Video

Kariņa valdība kārtējo reizi piesmej mediķus

02/07/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lai arī valdības vadītāji solīja kompensācijas par piemaksām mediķiem, kuri ārkārtas apstākļos strādājuši ar Covid-19 izplatības seku novēršanu, šādu palīdzību līdz šim nav...

Lasīt tālāk