• Tweet

Pasaules koriģēšana pēc ASV prezidenta Donalda Trampa ieskatiem var apdraudēt mūs visus, jo nesen spertie soļi pret Irānas kodolvienošanos un tās apšaubīšana var izraisīt ķēdes reakciju un apdraudēt jebkādu iespēju atsākt sarunas ar Ziemeļkoreju, lai atrisinātu kodolkrīzi Korejas pussalā, brīdina Eiropas Savienība.

Ir skaidrs, ka starptautiskajās attiecībās svarīgs elements ir paredzamība un vienošanos ievērošana, bet spriedze ap Ziemeļkoreju turpinās, jo Tramps savos paziņojumos dižojas ar varenību un liek domāt par karu, nevis situācijas atrisināšanu.

Situācija nevis kļūst mierīgāka, kā it kā vēlas gan ASV, gan citas valstis, bet tā vēl vairāk saasinās, jo ik brīdi pieaug spriedze ap Ziemeļkorejas raķešu un kodolprogrammu, bet Amerikas Savienotās Valstis šajā situācijā izvēlējušās spēka parādīšanas stratēģiju, un pēdējos mēnešos pastiprinājušas kopīgās militārās mācības ar saviem tuvākajiem sabiedrotajiem reģionā – Dienvidkoreju un Japānu.

Mēroties ar arsenālu, vakar sākās desmit dienu ilgi kopīgie ASV un Dienvidkorejas jūras spēku militārie manevri. Savienotās Valstis spēku demonstrējušas arī aizvadītajā nedēļā – Dienvidkorejā ieradās ASV kodolzemūdene, bet pāri Korejas pussalai pārlidoja divi ASV virsskaņas bumbvedēji, piedaloties pirmajās nakts aviācijas mācībās kopā ar Japānu un Dienvidkoreju.

Ziemeļkoreja šīs militārās mācības nosauca par pārgalvīgu kara maniaku rīcību, kas saspringto situāciju pussalā noved uz sprādziena robežas.

Šķiet, ka Tramps ir tas, kas vēlas pasauli novest postā, jo jau vairākkārt nācis klajā ar draudīgiem paziņojumiem. Viņš brīdinājis – ja Savienotās Valstis būs spiestas sevi aizstāvēt, tās „pilnībā iznīcinās” Ziemeļkoreju.

„Es domāju, ka prezidents cenšas motivēt uz rīcību, it īpaši runājot par Ziemeļkorejas režīmu. Es domāju, viņš grib, lai Kimam Čenunam un Ziemeļkorejas režīmam ir skaidrs, ka viņam nepieciešamības gadījumā ir militāras rīcības varianti. Bet prezidents man arī skaidri pateicis, ka viņš vēlas, lai šī situācija tiek atrisināta diplomātiski, ka viņš necenšas sākt karu. Mēs turpināsim mūsu diplomātiskos pūliņus, līdz nokritīs pirmā bumba,” pauda ārlietu ministrs Rekss Tilersons.

Tikmēr Eiropas Savienībai ir bažas, ka jebkādu iespēju atsākt sarunas ar Ziemeļkoreju apdraud ASV prezidenta Trampa atkāpšanās no kodolvienošanās ar Irānu. Viņš piektdien paziņoja, ka neatbalsta Irānas 2015.gadā ar lielvarām noslēgto kodolvienošanos un nodeva to izskatīšanai Kongresam.

Situāciju saasina arī Eiropas Savieņības apstiprinātās jaunās sankcijas pret Ziemeļkoreju. Bet Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni pēc sanāksmes brīdināja – šāda Vašingtonas rīcība Irānas gadījumā un vairāku valstu noslēgtas vienošanās apšaubīšana var apgrūtināt dialoga sākšanu ar Ziemeļkoreju.

„Ir skaidrs, ka Irānā un Ziemeļkorejā ir pilnīgi atšķirīgas situācijas. Sistēmas ir atšķirības, valstis ir atšķirīgas, kodolattīstības stadija bija un par laimi ir atšķirīga. Bet ir skaidrs, un pastāv risks, ka būs grūtāk atvērt jebkāda veida dialogu ar Ziemeļkoreju gadījumā, ja ir apdraudēta kodolvienošanās, kas jau strādā. Tādēļ ministriem ir bažas par faktu, ka saistībā ar Irānas kodolvienošanos nosūtītie vēstījumi var negatīvi ietekmēt iespējas radīt pamatu sarunām ar Ziemeļkoreju,” pauda ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.

Mogerīni paziņoja, ka drīzumā dosies vizītē uz Vašingtonu, lai iestātos par Irānas kodolvienošanos, kuras saglabāšanai stingru atbalstu izteikušās pārējās to parakstījušās valstis, kā Francija, Krievija un Ķīna.