• Tweet

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā ir kļuvis mazāks, taču nozare joprojām ir līdere ēnu ekonomikā. Tā šorīt intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Būvniecība Latvijā ir viena no nozarēm ar visaugstāko ēnu ekonomikas īpatsvaru. Jaunākie dati parāda, ka tās īpatsvars pērn sasniedza 40%. Tas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Šogad tās samazinājies par aptuveni 1,5 procentpunktiem mazāks.

“Protams, ka mēs gribētu, lai samazināšanās būtu ātrāka, tomēr tendence ir laba,” pauda Fromane.

Viņa skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir sarucis visās komponentēs: aplokšņu algu izmaksā, nelegālajā nodarbinātībā, nodokļu nemaksāšanā un citos rādītājos. “Tas ļoti labi parāda temperatūru un noskaņojumu nozarē. Es domāju, ka ēnu ekonomika samazināsies,” vērtēja Fromane.

Fromane norādīja, ka būvniecības jomas sakārtošanai ir nepieciešama virkne pārmaiņu, jo ēnu ekonomikas pamatā ir dažādi faktori – arī tādi, kas nav saistīti ar būvniecību.

Jau vēstīts, ka pērn maijā, Būvniecības nedēļas ietvaros tika parakstīts Latvijas valdības un būvniecības nozares sadarbības memorands par ēnu ekonomikas mazināšanu nozarē. Vienlaikus ar sadarbības memoranda parakstīšanu tika apstiprināts arī rīcības plāns 2016.-2018. gadam par prioritāri veicamajiem uzdevumiem.

Sadarbības memorandu ar būvniecības nozari parakstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tas paredz uzdevumu trīs gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē samazināt uz pusi, vienlaikus stimulējot kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas būvniecības nozares attīstību Latvijā.

Foto:skeeze/https://pixabay.com/en/users/skeeze-272447//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/