• Tweet

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanai un iesniedz tos izvērtēšanai Ministru kabinetam.

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas. 2017. gada beigās paredzēts izbeigt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) piemērošanu, kas kopā ar AS “Latvenergo” dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu virs 26,79 EUR/MWh apmērā. Kā zināms, lai novērstu elektroenerģijas cenas strauju kāpumu valdība apņēmusies noturēt OIK 26,79 EUR/MWh apmērā, vienlaikus no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību.

Gadījumā, ja netiks rasts jauns risinājums OIK izmaksu samazināšanai, ar 2019. gada aprīli vidējais OIK pieaugs līdz 40,01 EUR/MWh, bet ar 2020. gada aprīli – līdz 40,48 EUR/MWh, attiecīgi izraisot arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

Tādēļ, lai novērstu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenu kāpumu, Ekonomikas ministrija izvērtējusi dažādus iespējamos scenārijus, tostarp rasta arī iespēja samazināt OIK apmēru jau no 2018. gada. Samazinoties OIK, mazināsies uzņēmēju izdevumi par elektroenerģiju, tādējādi paaugstinot šo komersantu un ekonomikas konkurētspēju kopumā, palielinot investīcijas un radot pamatu jaunām darba vietām. Vienlaikus līdz ar OIK samazinājumu mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.

Vērtējot iespējamos risinājumus OIK sloga ierobežošanai un samazināšanai nākotnē, EM eksperti secināja, ka, lai gan kopumā SEN vērtējams kā samērīgs līdzeklis kā sabalansēt enerģijas ražotāju un kopējās tautsaimniecības intereses, tā pārskatīšana un turpināšana jebkādā formā rada iespējamo tiesvedības risku Satversmes tiesā, kā arī skar komersantu tiesiskās intereses.

Kā pamatotāko risinājumu OIK sloga ierobežošanai EM piedāvā elektrostacijām ar jaudu virs 100 MW atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Šīs ir AS “Latvenergo” piederošās elektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2, un kuru uzstādītā elektriskā jauda sasniedz attiecīgi 144 MW un 832,3 MW. Īstenojot garantētās maksas samazinājumu, nepieciešamais finansējums risinājuma īstenošanai ir 454,28 milj. EUR, kurš tiks iegūts no AS “Latvenergo” uzkrātajiem līdzekļiem. Īstenojot šo risinājumu, sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,01 milj. EUR.

Risinājuma ieviešana nodrošinātu to, ka jau no 2018.gada vidējais OIK maksājums par 1 MWh elektroenerģijas samazinātos no 26,79 EUR līdz EUR 25,79, bet 2020.gadā – līdz EUR 24,92. Tāpat, ņemot vērā EM jau iepriekš ierosinātos priekšlikumus par atbalstu energoietilpīgajiem ražotājiem un OIK reformu, energoietilpīgajiem uzņēmumiem no 2018.gada tiks nodrošināta vēl zemāka OIK likme – līdz pat EUR 6,31 par MWh.

Ekonomikas ministrija līdz šim jau ir piedāvājusi vairākus risinājumus OIK ietekmes uz tautsaimniecību samazināšanai. OIK diferenciācija, kas stājas spēkā no nākamā gada, kā arī daļēja OIK kompensācija energoietilpīgiem uzņēmumiem ir jau paveiktie darbi, kas uzlabo uzņēmumu konkurētspēju. Kopā ar šiem pasākumiem piedāvātais OIK samazinājums, pēc provizoriskiem aprēķiniem, ļaus daļai uzņēmumu, kuriem elektroenerģija ir būtiska izmaksu sastāvdaļa, atgūt konkurētspēju Baltijā un tuvoties Skandināvijas izmaksu līmenim.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/