Eksperte: Koalīcijas partijas pret partijas finansējumu izturās kā pret savstarpējas kases dalīšanu

Plānotais jaunais finansējuma modelis politiskajām partijām varētu būtiski sarežģīt jaunu un mazāku partiju reālu ienākšanu politikā, LTV raidījumā “Tieša runa” norādīja domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
Pēc viņas sacītā, lai arī lielāks valsts finansējums partijām kopumā ir atbalstāms, jo stipri saruktu aizdomīgu ziedojumu apjoms, tas varētu iznīcināt politisko konkurenci.
“Šis modelis ir ļoti problemātisks. No tā, kā partijas gatavojas sadalīt finansējumu, neizskatās, ka tiks panākts maksimāli iespējami labums,” komentēja Kažoka.
Viņas ieskatā, finansējums ir apzināti sadalīts tā, ka partijas ar atbalstu starp 2% un 5%, neko sevišķi daudz par to naudas summu nevar izdarīt.
“Izskatās, ka valdošās koalīcijas partijas mēģina iemūžināt to partiju spektru, kas pašlaik ir valdošajā koalīcijā, un izturas pret tik ļoti svarīgo finansējumu partijām kā savstarpējas kases dalīšanu, uzliekot gan maksimālos limitus, lai “Saskaņa” nedabūtu stipri vairāk nekā lielākā no koalīcijas partijām. Un vienlaikus mēģinot iznīcināt jebkādu jaunu partiju vai to, kas ir starp 2% un 5%, reālu ienākšanu politikā,” uzskata politoloģe.
Kā zināms, valdība vienojusies nākamgad politisko partiju finansēšanai atvēlēt 4,5 miljonus eiro līdzšinējo aptuveni 600 tūkstošu eiro vietā. Papildus tam Saeimā iekļuvušās partijas saņems 100 tūkstošu eiro bāzes finansējumu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Jaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk