Ekonomists Strazds: Zviedru mātes bankas ir norakstījušas Latvijas parādus
Zviedru mātes bankas jau sen norakstījušas Latvijas privātpersonu un uzņēmumu parādus un necer uz to atdošanu, šodien intervijā “Latvijas Avīzei” stāsta ekonomists Armands Strazds.
“Mūsu valdībai [..] ir jāvēršas pie zviedru valdības, lai zviedru komercbankas beidzot noraksta parādus. No drošiem avotiem zināms, ka mātes bankas Zviedrijā jau sen parādus norakstījušas un necer uz to atdošanu. Toties meitas bankas Latvijā iekasē un piedzen parādus, priecājoties par katru necerēti atpakaļ kasē iekritušo latu vai eiro,” intervijā stāsta ekonomists.
“Esmu runājis ar Frankfurtes SEB bijušo direktoru. Viņš atcerējās – kad atvēra jauno Baltijas tirgu, viņi sarosījās, ka jāiet turp, jo iedzīvotāji ir “parādu brīvi”, nav ņēmuši kredītus. Līdz ar to jāpadara pieejama nauda, pretī neprasot īpašu nodrošinājumu risku izskaidrošanas ziņā, bet vienīgi ķīlu. Visi uzskatīja – šīs ekonomikas attīstīsies, algas kāps bezgalīgi augšup, bankām būs iespēja nopelnīt. Kad finanšu burbulis pārplīsa, zviedri saprata, ka aizdoto naudu neatdabūs. Tomēr parādniekiem nedara zināmu, ka šie līdzekļi sen norakstīti. Un šie cilvēki, zaudējuši ķīlu, atdevuši māju, turpina maksāt un norēķināties, kas var ilgt gadu desmitiem,” piebilst Armands Strazds.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Jūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālāk
Kādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālāk
LDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālāk
Kad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālāk
Emocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālāk
Krāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālāk
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālāk
Latvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk
AS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālāk
Plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālāk