• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
04/11/2025, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Healthy groceries

Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis solīto rezultātu. Biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis un lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons: “Politiķi satricināja gaisu, bet rezultāta un redzamu ieguvumu pagaidām nav. Tieši pretēji – lauksaimnieku sadarbība ar mazumtirgotājiem ir kļuvusi vēl izaicinošāka.”

Parakstot pārtikas cenu samazināšanas memorandu, politiķi, tirgotāji un ražotāji apņēmās veicināt pamata pārtikas preču pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, palielināt vietējās izcelsmes pārtikas preču sortimentu un to tirdzniecības apjomu, kā arī uzlabot sadarbību starp mazumtirgotājiem un ražotājiem. Saskaņā ar EM datiem uz šā gada 1. jūniju, kuros atspoguļots Latvijā ražotu produktu apgrozījums deviņās mazumtirdzniecības ķēdēs, vien dažās pārtikas produktu kategorijās (atsevišķi dārzeņi un gaļas veidi) redzams apgrozījuma pieaugums attiecībā pret 2024. gada vasaru. Lielākoties vietējo produktu apgrozījums palicis esošajā līmenī vai pat samazinājies.

Situācija ir dramatiska – iepirkuma cenas samazinājušās līdz pat 50 %

Biedrība “Zemnieku saeima” uzskata, ka, lai gan memorandā paustās iecere ir atbalstāma, realitātē Latvijas lauksaimnieku sadarbība ar mazumtirdzniecības tīkliem nav uzlabojusies. Biedrības valdes loceklis un lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons uzsver, ka atrast kopīgu valodu ar mazumtirdzniecības tīkliem un panākt kompromisu ir vēl izaicinošāk, nekā jebkad agrāk.

“Ja politiķi gribēja “izdarīt kā labāk”, tad sanāca – sliktāk. Memorandā nav noteikts, kā tiek mērīti rezultāti, nav sankciju par negodīgu rīcību un pienākuma nodrošināt abpusēji izdevīgus līgumus. Līdz ar to veikalu tīkli turpina diktēt savus nosacījumus, neslēdz ilgtermiņa līgumus un pastāvīgi cenšas samazināt pārtikas iepirkuma cenas. Vietējiem lauksaimniekiem joprojām nav garantijas, ka viņu izaudzētā vai saražotā produkcija tiks nopirkta. Pasūtījumi ir neprognozējami, tāpēc nav iespējams veidot ilgtspējīgu un abpusēji izdevīgu sadarbību. Uzticība un partnerība, ko cerējām panākt ar memorandu, realitātē nav izveidojusies,” tā M. Trons.

Situācija ir dramatiska. Lielveikali produktu iepirkuma cenas no lauksaimniekiem šoruden samazinājuši no 10 % līdz 50 % atkarībā no produkta, savukārt veikalu plauktos cenas palikušas iepriekšējā gada līmenī vai pat kāpušas. Piemēram, kartupeļu iepirkuma cena ir kritusies par aptuveni 50 %, burkāniem – par 15 % līdz 20 %, sīpoliem – par 30 %. Vienlaikus veikalu uzcenojumi joprojām sasniedz no 60 % līdz 120 %, atsevišķos gadījumos pat līdz 200 %.

“Tas nozīmē, ka cenu starpība starp lauksaimnieka pārdoto produkcijas cenu un veikala iepirkumu pieaug. Tai pat laikā produkta cena veikala plauktā nemainās. Lielveikali pelna, bet zemniekam pāri paliek tikai “darba prieks”,” norāda M. Trons.

Latvijas lauksaimnieki piedzīvo trešo izaicinošo gadu pēc kārtas un tā vietā, lai atbalstītu savējos, vēl aizvien tiek radīti šķēršļi vietējo zemnieku saražotās produkcijas noieta veicināšanai. Vienlaikus importa produkcija turpina dominēt lielveikalu plauktos ar zemākām cenām.

No vārdiem jāpāriet pie darbiem

“Ja vēlamies, lai, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vārdiem runājot, Latvijas zemnieks ir valsts mugurkauls, no skaista, bet tukša politiskā PR jāpāriet pie reāliem darbiem. Latvijas zemniekiem vēl aizvien ir zemākie tiešmaksājumi starp visām Eiropas Savienības valstīm, valstī ir augstas elektroenerģijas izmaksas, kas būtiski palielina pārtikas pašizmaksu, kā arī ražojošie uzņēmumi aizvien saskaras ar nepietiekamu darbaspēka pieejamību un lielu nodokļu slogu. Vienlaikus Latvijas zemniekiem ir faktiski neiespējami saražotā apjoma ziņā konkurēt ar lielajām agrārajām valstīm, kas atrodas Eiropas dienvidu pusē. Latvijā augu veģetācijas periods ir īsāks, līdz ar to ir arī zemāka ražība. Tajā pašā laikā finanšu ieguldījums ir lielāks. Tas viss rada apstākļus, kuros Latvijas zemniekiem ir sarežģīti izturēt cenu konkurenci ar importa pārtikas produktiem mazumtirdzniecības tīklos. Citās Eiropas valstīs protekcionisms attiecībā uz vietējiem ražotājiem ir neizmērojami lielāks. Ceram arī uz aktīvu Konkurences padomes jaunās vadītājas iesaisti,” uzsver M. Trons.

Lai pārtikas cenu samazināšanas memorands kļūtu par reālu instrumentu, nevis formālu vienošanos, tam ir nepieciešami skaidri noteikumi un atbildības. Ir jāievieš caurspīdīguma mehānisms, kas ļautu redzēt, kā sadalās pārtikas cena veikalā starp ražotāju un tirgotāju, kā arī jānosaka taisnīgi apmaksas termiņi, piemēram, 20 dienas. Tāpat būtiski ieviest negodīgas tirdzniecības prakses kontroles sistēmu, kas nepieļauj cenu “dzīšanu lejup” un tirgus varas izmantošanu attiecībā pret vietējiem ražotājiem.

Biedrība “Zemnieku saeima” joprojām aicina valdību pārskatīt PVN politiku pārtikai, īpaši Latvijā raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, lai mazinātu nodokļu slogu un padarītu Latvijas produktus konkurētspējīgākus. Lai memorands nestu jēgpilnus rezultātus, valstij ir jāiesaistās ar konkrētiem rīcības instrumentiem, ar uzraudzību, atbalstu un politisku gribu aizstāvot vietējo ražotāju.

921 skatījumi




Video

PTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus

02/04/2026

 Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...

Lasīt tālāk
Video

Plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei

01/04/2026

Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...

Lasīt tālāk
Video

Plānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas

26/03/2026

Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...

Lasīt tālāk
Video

Biedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi

25/03/2026

Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro

24/03/2026

Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas

20/03/2026

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...

Lasīt tālāk
Video

Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem

18/03/2026

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...

Lasīt tālāk
Video

LAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām

18/03/2026

Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...

Lasīt tālāk
Video

VAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos

11/03/2026

VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...

Lasīt tālāk
Video

2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu

09/03/2026

2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....

Lasīt tālāk