Ekonomists: Latvijai nepieciešami aptuveni 53 gadi, lai sasniegtu vidējo ES ekonomikas līmeni

Latvijas ekonomikas izaugsme, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, šobrīd ir strauja. Tas, protams, nozīmē, ka vismaz daļēji pieaug iedzīvotāju ienākumi.
Latvijas ekonomikas izaugsme 3. ceturksnī bijusi ceturtā straujākā Eiropas Savienībā (ES).
“Ja šī izaugsme turpināsies līdzīgā tempā, tad ES vidējo līmeni Latvija provizoriski varētu sasniegt pēc 53 gadiem,” LNT raidījumam “900 sekundes” atklāj ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.
Ekonomikas izaugsme lielākoties ir atkarīga no cilvēkiem, kas strādā privātajā sektorā, tādēļ nākamā gada ekonomiskā situācija, pirmkārt, būs atkarīga no tā, cik labi strādā šie uzņēmēji. Kā arī svarīgi, lai valsts pārvalde atbalstītu privāto sektoru un palīdzētu tam attīstīties.
Liela nozīme ekonomiskās situācijas veidošanā ir iedzīvotāju skaits, kas, diemžēl, ir ievērojami sarucis. Pēdējo desmit gadu laikā Latvija zaudējusi aptuveni 12 % no visiem iedzīvotājiem. Tendence rāda, ka nākamo desmit gadu laikā zaudējums būs līdzīgs.
Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka efektīvākais veids, ka samazināt šo tendenci, ir samazināt ienākumu starpību starp Latviju un rietumu valstīm.
“Vienkārši aprēķini rāda, ka, lai nākamo desmit gadu laikā sasniegtu pat ne vidējo, bet 90 % no vidējā, Latvijas ekonomikai vajadzētu augt par 4,5 procentpunktiem gadā,” skaidro ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.
Ekonomists uzskata, ka ekonomiskās izaugsmes attīstības priekšnosacījums ir izstrādāt savu stratēģiju, nevis aizņemties ekonomisko domāšanu no Briseles.
“Ja valdība un politiķi tomēr nonāks pie kopīga redzējuma, ka tas, kas būtu jāpanāk nākamajos gados, ir iedzīvotāju labklājības līmeņa celšana, tad, manuprāt, viss ir iespējams,” skaidro ekonomists.
Vēl par tēmu:
Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālāk