Ekonomisti: sabiedrībai nav skaidrības par eiro
Eiro ieviešana, kas pēc Eiropas Komisijas labvēlīgā ziņojuma, šķiet, nu jau ir nenovēršama, Latvijas ekonomikā pati par sevi būtiskas izmaiņas neradīšot, uzskata ekonomisti. Tas, vai spēsim no tā gūt sev labumu vai – tieši pretēji – radīt jaunas problēmas, ir atkarīgs no mums pašiem.
«Latvija ir panākusi augsta līmeņa ekonomisko konverģenci ar eirozonu, un ar prieku varu paziņot, ka esam secinājuši, ka Latvija ir gatava pāriet uz eiro no nākamā gada 1. janvāra,» trešdien paziņoja Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.
«Tas gan nenozīmē, ka komisija tagad būs apmierināta ar sasniegto. Latvijai ir jāturpina strādāt, ir jāuztur sava reālā ekonomikas spēja,» uzsvēra komisārs, piebilstot, ka tas attiecas uz ikvienu Eiropas Savienības valsti.
Viņa teiktajam pievienojas arī ekonomisti. Piemēram, Tatjana Volkova ir pārliecināta, ka tas, vai eiro ieviešana Latvijai nesīs veiksmi vai zaudējumus, ir atkarīgs no mums pašiem. Savukārt ārvalstu investoriem EK atzinums kalpošot par apliecinājumu tam, ka esam stabila un prognozējama ekonomika.
Ekonomiste gan uzskata, ka valdība joprojām nav veikusi pietiekami daudz, lai sabiedrībai būtu skaidrs, kā notiks jaunās valūtas ieviešana un ko tā mums sniegs.
«Iedzīvotāji uztraucas, ka celsies cenas, bet Latvijā ir preventīvas darbības pret šādām lietām,» saka ekonomiste. Viņasprāt, visātrāk eiro ieviešanu izjutīs cilvēki, kuriem ir kredītilatos. Proti, tos vajadzēs konvertēt uz eiro, un šādi aizņēmumi ir lētāki.
Savukārt ekonomists Jānis Počs ir pārliecināts, ka Latvijai līdz ar eiro ieviešanu pastiprināti jārūpējas par preču un pakalpojumu radīšanu ar augstu pievienoto vērtību. Pretējā gadījumā jaunās valūtas ieviešana neradīs pozitīvu efektu.
«Svarīgi ir tas, vai mēs būsim konkurētspējīgi ar tā saukto pievienotās vērtības radīšanu, jo tā jārada reālās preču produkcijas vienībās. Ja mēs to nevaram saražot, tad arī iedzīvotājiem no tā labāk nekas nebūs,» saka speciālists.
Viņš arī norādīja, ka Latvijai nevajadzētu pārāk satraukties par cenu kāpšanu, jo nacionālā valūta ir vērtīgāka par eiro. Vajadzēšot tikai pierast pie tā, ka preču un pakalpojumu nominālvērtībā būs lielāki cipari un skaitļi.
«Savā laikā, kad Somija pārgāja uz eiro, viņi bija šokā, kāpēc Somijā viss tik dārgs, salīdzinot, piemēram, ar Spāniju. Mūsu apstākļos, ņemot vērā, ka lats ir stiprāks par eiro, cenas nebūs nekas jauns, tikai cipars būs lielāks,» saka eksperts.
Arī J. Počs norāda, ka eksportējošie uzņēmumi būs ieguvēji, jo vairs nebūs nepieciešama valūtu konvertācija, arī grāmatvedība kļūšot daudz vienkāršāka. Tomēr galvenais priekšnosacījums, lai jaunās valūtas ieviešana nepārvērstos fiasko, esot ikviena iedzīvotāja paveiktais.
«Visiem ir jādomā, ko es darīšu un kā es darīšu, lai radītu pievienoto vērtību, un jārēķinās ar nosacījumiem, kuri diemžēl daudzos gadījumos nav atkarīgi ne no mūsu valdības un pat ne no Eiropas,» saka ekonomists.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecības apjomi uzrādījuši pēdējo gadu pieauguma rekordu
Saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide 2025. gada septembrī gada griezumā bija straujākā kopš 2022. gada jūnija. Izaugsme turpinās jau septīto mēnesi...
Lasīt tālākReformas pusceļā: nepieciešama politiskā griba un mērķtiecīga īstenošana
Ārvalstu investori novērtē atklātu dialogu ar valdību un manāmu reformu progresu, taču atzīmē, ka reformas bieži norit pārāk lēni un progress nereti apstājas pusceļā. Turklāt investorus...
Lasīt tālākBudžeta komisija atbalsta pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālāk