Ekonomisti: sabiedrībai nav skaidrības par eiro
Eiro ieviešana, kas pēc Eiropas Komisijas labvēlīgā ziņojuma, šķiet, nu jau ir nenovēršama, Latvijas ekonomikā pati par sevi būtiskas izmaiņas neradīšot, uzskata ekonomisti. Tas, vai spēsim no tā gūt sev labumu vai – tieši pretēji – radīt jaunas problēmas, ir atkarīgs no mums pašiem.
«Latvija ir panākusi augsta līmeņa ekonomisko konverģenci ar eirozonu, un ar prieku varu paziņot, ka esam secinājuši, ka Latvija ir gatava pāriet uz eiro no nākamā gada 1. janvāra,» trešdien paziņoja Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.
«Tas gan nenozīmē, ka komisija tagad būs apmierināta ar sasniegto. Latvijai ir jāturpina strādāt, ir jāuztur sava reālā ekonomikas spēja,» uzsvēra komisārs, piebilstot, ka tas attiecas uz ikvienu Eiropas Savienības valsti.
Viņa teiktajam pievienojas arī ekonomisti. Piemēram, Tatjana Volkova ir pārliecināta, ka tas, vai eiro ieviešana Latvijai nesīs veiksmi vai zaudējumus, ir atkarīgs no mums pašiem. Savukārt ārvalstu investoriem EK atzinums kalpošot par apliecinājumu tam, ka esam stabila un prognozējama ekonomika.
Ekonomiste gan uzskata, ka valdība joprojām nav veikusi pietiekami daudz, lai sabiedrībai būtu skaidrs, kā notiks jaunās valūtas ieviešana un ko tā mums sniegs.
«Iedzīvotāji uztraucas, ka celsies cenas, bet Latvijā ir preventīvas darbības pret šādām lietām,» saka ekonomiste. Viņasprāt, visātrāk eiro ieviešanu izjutīs cilvēki, kuriem ir kredītilatos. Proti, tos vajadzēs konvertēt uz eiro, un šādi aizņēmumi ir lētāki.
Savukārt ekonomists Jānis Počs ir pārliecināts, ka Latvijai līdz ar eiro ieviešanu pastiprināti jārūpējas par preču un pakalpojumu radīšanu ar augstu pievienoto vērtību. Pretējā gadījumā jaunās valūtas ieviešana neradīs pozitīvu efektu.
«Svarīgi ir tas, vai mēs būsim konkurētspējīgi ar tā saukto pievienotās vērtības radīšanu, jo tā jārada reālās preču produkcijas vienībās. Ja mēs to nevaram saražot, tad arī iedzīvotājiem no tā labāk nekas nebūs,» saka speciālists.
Viņš arī norādīja, ka Latvijai nevajadzētu pārāk satraukties par cenu kāpšanu, jo nacionālā valūta ir vērtīgāka par eiro. Vajadzēšot tikai pierast pie tā, ka preču un pakalpojumu nominālvērtībā būs lielāki cipari un skaitļi.
«Savā laikā, kad Somija pārgāja uz eiro, viņi bija šokā, kāpēc Somijā viss tik dārgs, salīdzinot, piemēram, ar Spāniju. Mūsu apstākļos, ņemot vērā, ka lats ir stiprāks par eiro, cenas nebūs nekas jauns, tikai cipars būs lielāks,» saka eksperts.
Arī J. Počs norāda, ka eksportējošie uzņēmumi būs ieguvēji, jo vairs nebūs nepieciešama valūtu konvertācija, arī grāmatvedība kļūšot daudz vienkāršāka. Tomēr galvenais priekšnosacījums, lai jaunās valūtas ieviešana nepārvērstos fiasko, esot ikviena iedzīvotāja paveiktais.
«Visiem ir jādomā, ko es darīšu un kā es darīšu, lai radītu pievienoto vērtību, un jārēķinās ar nosacījumiem, kuri diemžēl daudzos gadījumos nav atkarīgi ne no mūsu valdības un pat ne no Eiropas,» saka ekonomists.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālāk