Ekonomisti: sabiedrībai nav skaidrības par eiro
Eiro ieviešana, kas pēc Eiropas Komisijas labvēlīgā ziņojuma, šķiet, nu jau ir nenovēršama, Latvijas ekonomikā pati par sevi būtiskas izmaiņas neradīšot, uzskata ekonomisti. Tas, vai spēsim no tā gūt sev labumu vai – tieši pretēji – radīt jaunas problēmas, ir atkarīgs no mums pašiem.
«Latvija ir panākusi augsta līmeņa ekonomisko konverģenci ar eirozonu, un ar prieku varu paziņot, ka esam secinājuši, ka Latvija ir gatava pāriet uz eiro no nākamā gada 1. janvāra,» trešdien paziņoja Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.
«Tas gan nenozīmē, ka komisija tagad būs apmierināta ar sasniegto. Latvijai ir jāturpina strādāt, ir jāuztur sava reālā ekonomikas spēja,» uzsvēra komisārs, piebilstot, ka tas attiecas uz ikvienu Eiropas Savienības valsti.
Viņa teiktajam pievienojas arī ekonomisti. Piemēram, Tatjana Volkova ir pārliecināta, ka tas, vai eiro ieviešana Latvijai nesīs veiksmi vai zaudējumus, ir atkarīgs no mums pašiem. Savukārt ārvalstu investoriem EK atzinums kalpošot par apliecinājumu tam, ka esam stabila un prognozējama ekonomika.
Ekonomiste gan uzskata, ka valdība joprojām nav veikusi pietiekami daudz, lai sabiedrībai būtu skaidrs, kā notiks jaunās valūtas ieviešana un ko tā mums sniegs.
«Iedzīvotāji uztraucas, ka celsies cenas, bet Latvijā ir preventīvas darbības pret šādām lietām,» saka ekonomiste. Viņasprāt, visātrāk eiro ieviešanu izjutīs cilvēki, kuriem ir kredītilatos. Proti, tos vajadzēs konvertēt uz eiro, un šādi aizņēmumi ir lētāki.
Savukārt ekonomists Jānis Počs ir pārliecināts, ka Latvijai līdz ar eiro ieviešanu pastiprināti jārūpējas par preču un pakalpojumu radīšanu ar augstu pievienoto vērtību. Pretējā gadījumā jaunās valūtas ieviešana neradīs pozitīvu efektu.
«Svarīgi ir tas, vai mēs būsim konkurētspējīgi ar tā saukto pievienotās vērtības radīšanu, jo tā jārada reālās preču produkcijas vienībās. Ja mēs to nevaram saražot, tad arī iedzīvotājiem no tā labāk nekas nebūs,» saka speciālists.
Viņš arī norādīja, ka Latvijai nevajadzētu pārāk satraukties par cenu kāpšanu, jo nacionālā valūta ir vērtīgāka par eiro. Vajadzēšot tikai pierast pie tā, ka preču un pakalpojumu nominālvērtībā būs lielāki cipari un skaitļi.
«Savā laikā, kad Somija pārgāja uz eiro, viņi bija šokā, kāpēc Somijā viss tik dārgs, salīdzinot, piemēram, ar Spāniju. Mūsu apstākļos, ņemot vērā, ka lats ir stiprāks par eiro, cenas nebūs nekas jauns, tikai cipars būs lielāks,» saka eksperts.
Arī J. Počs norāda, ka eksportējošie uzņēmumi būs ieguvēji, jo vairs nebūs nepieciešama valūtu konvertācija, arī grāmatvedība kļūšot daudz vienkāršāka. Tomēr galvenais priekšnosacījums, lai jaunās valūtas ieviešana nepārvērstos fiasko, esot ikviena iedzīvotāja paveiktais.
«Visiem ir jādomā, ko es darīšu un kā es darīšu, lai radītu pievienoto vērtību, un jārēķinās ar nosacījumiem, kuri diemžēl daudzos gadījumos nav atkarīgi ne no mūsu valdības un pat ne no Eiropas,» saka ekonomists.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Vērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākRažas apjoms un graudu gala cena šobrīd ir lielais nezināmais
Aptuveni trešdaļa ražas vēl ir uz lauka, jo laikapstākļi neļauj to novākt, turklāt, liela daļa no nokultajiem graudiem ir lopbarības kvalitātē, tāpēc jautājums par kopējo ražas apjomu...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālākRīgas dome lems par nakts sabiedriskā transporta pilotprojekta pagarinājumu
Pirmdien, 8. septembrī, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja lēmumu pagarināt nakts sabiedriskā transporta pilotprojektu līdz oktobra beigām. Šogad, pēc piecu...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKonstatēts jauns ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnē
Informējam, ka šodien apstiprināts jauns Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām Mārupes novada Salas pagastā novietnē ar 29 mājas cūkām. Šogad tas ir jau desmitais konstatētais...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā ilgstošo lietavu dēļ
Saeima ceturtdien, 4. septembrī, atbalstīja valdības lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā līdz 4. novembrim. Ārkārtējā situācija izsludināta,...
Lasīt tālāk