Ekonomisti: sabiedrībai nav skaidrības par eiro
Eiro ieviešana, kas pēc Eiropas Komisijas labvēlīgā ziņojuma, šķiet, nu jau ir nenovēršama, Latvijas ekonomikā pati par sevi būtiskas izmaiņas neradīšot, uzskata ekonomisti. Tas, vai spēsim no tā gūt sev labumu vai – tieši pretēji – radīt jaunas problēmas, ir atkarīgs no mums pašiem.
«Latvija ir panākusi augsta līmeņa ekonomisko konverģenci ar eirozonu, un ar prieku varu paziņot, ka esam secinājuši, ka Latvija ir gatava pāriet uz eiro no nākamā gada 1. janvāra,» trešdien paziņoja Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.
«Tas gan nenozīmē, ka komisija tagad būs apmierināta ar sasniegto. Latvijai ir jāturpina strādāt, ir jāuztur sava reālā ekonomikas spēja,» uzsvēra komisārs, piebilstot, ka tas attiecas uz ikvienu Eiropas Savienības valsti.
Viņa teiktajam pievienojas arī ekonomisti. Piemēram, Tatjana Volkova ir pārliecināta, ka tas, vai eiro ieviešana Latvijai nesīs veiksmi vai zaudējumus, ir atkarīgs no mums pašiem. Savukārt ārvalstu investoriem EK atzinums kalpošot par apliecinājumu tam, ka esam stabila un prognozējama ekonomika.
Ekonomiste gan uzskata, ka valdība joprojām nav veikusi pietiekami daudz, lai sabiedrībai būtu skaidrs, kā notiks jaunās valūtas ieviešana un ko tā mums sniegs.
«Iedzīvotāji uztraucas, ka celsies cenas, bet Latvijā ir preventīvas darbības pret šādām lietām,» saka ekonomiste. Viņasprāt, visātrāk eiro ieviešanu izjutīs cilvēki, kuriem ir kredītilatos. Proti, tos vajadzēs konvertēt uz eiro, un šādi aizņēmumi ir lētāki.
Savukārt ekonomists Jānis Počs ir pārliecināts, ka Latvijai līdz ar eiro ieviešanu pastiprināti jārūpējas par preču un pakalpojumu radīšanu ar augstu pievienoto vērtību. Pretējā gadījumā jaunās valūtas ieviešana neradīs pozitīvu efektu.
«Svarīgi ir tas, vai mēs būsim konkurētspējīgi ar tā saukto pievienotās vērtības radīšanu, jo tā jārada reālās preču produkcijas vienībās. Ja mēs to nevaram saražot, tad arī iedzīvotājiem no tā labāk nekas nebūs,» saka speciālists.
Viņš arī norādīja, ka Latvijai nevajadzētu pārāk satraukties par cenu kāpšanu, jo nacionālā valūta ir vērtīgāka par eiro. Vajadzēšot tikai pierast pie tā, ka preču un pakalpojumu nominālvērtībā būs lielāki cipari un skaitļi.
«Savā laikā, kad Somija pārgāja uz eiro, viņi bija šokā, kāpēc Somijā viss tik dārgs, salīdzinot, piemēram, ar Spāniju. Mūsu apstākļos, ņemot vērā, ka lats ir stiprāks par eiro, cenas nebūs nekas jauns, tikai cipars būs lielāks,» saka eksperts.
Arī J. Počs norāda, ka eksportējošie uzņēmumi būs ieguvēji, jo vairs nebūs nepieciešama valūtu konvertācija, arī grāmatvedība kļūšot daudz vienkāršāka. Tomēr galvenais priekšnosacījums, lai jaunās valūtas ieviešana nepārvērstos fiasko, esot ikviena iedzīvotāja paveiktais.
«Visiem ir jādomā, ko es darīšu un kā es darīšu, lai radītu pievienoto vērtību, un jārēķinās ar nosacījumiem, kuri diemžēl daudzos gadījumos nav atkarīgi ne no mūsu valdības un pat ne no Eiropas,» saka ekonomists.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Mājokļu pieejamība Rīgā strauji atgūstas
Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas...
Lasīt tālākBrīvība uz četriem riteņiem – latvieši arvien biežāk ceļo ar auto
Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumi mainās – lidojumi tiek izmantoti nokļūšanai uz citu valsti. Savukārt galamērķa izzināšanai ceļotāji aizvien biežāk izvēlas auto, kas ļauj...
Lasīt tālāk71% iedzīvotāju nav zināšanu par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu
Mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu naudu. Vislabāk cilvēki pārzina akcijas un obligācijas, mazāk – biržā...
Lasīt tālākVai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts
Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz...
Lasīt tālākSpēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs
Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...
Lasīt tālākPlāno apturēt sīkpaku un paku sūtījumu plūsmu uz ASV
No 2025. gada 23. augusta VAS “Latvijas Pasts” uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām...
Lasīt tālākLM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku
[caption id="attachment_35999" align="alignnone" width="300"] Business people in a meeting at the office[/caption] Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas...
Lasīt tālākBūtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....
Lasīt tālākLikvidēs AS “Ventas osta”
Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...
Lasīt tālākValdība atbalsta grozījumus Darba likumā
Neskatoties uz sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – atšķirīgajiem viedokļiem vairākos jautājumos, kā arī to iespējamiem...
Lasīt tālāk